Atstādinātais Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Kaspars Pone, kuram LPF biedri septembra vidū izteica neuzticību un atbrīvoja no amata, joprojām uzstāj, ka ir šīs organizācijas valdes priekšsēdētājs.
Pone piektdien izsūtītā paziņojumā stāsta, ka publiski izskanējusi informācija par LPF "it kā notikušu ārkārtas biedru kopsapulci, kurā cita starpā ir tikuši izskatīti jautājumi, kas skar minētās biedrības valdes izmaiņas".
Līdzšinējā LPF valde tās priekšsēdētaja Pones personā gan pirms minētās sapulces, gan arī pēc tās norādīja, ka minētā sapulce ir tikusi sasaukta pretēji biedrības statūtiem un Biedrību un nodibinājumu likumam. Šī Pones puses pozīcija tika pamatota, balstoties uz tās pieaicināto speciālistu zvērinātu advokātu sniegto atzinumu.
LETA jau vēstīja, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) nav apstiprinājis Latvijas peldēšanas federācijas (LPF) jauno valdi, savukārt Pone apgalvo, ka šāds UR lēmums nozīmē viņa pozīcijas apstiprināšanu.
Pone uzsver, ka UR ar lēmumu attiecībā uz reģistrā iesniegtajiem dokumentiem par izmaiņu veikšanu LPF izpildinstitūcijas sastāvā un statūtos (pamatojoties uz it kā notikušo biedru kopsapulci) konstatēja gan formālus, gan arī būtiskus trūkumus, proti, ir konstatēts, ka nav ievērota biedrības statūtos noteiktā sapulces izziņošanas kārtība, tādēļ saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 37.pantu sapulce nav bijusi lemttiesīga. Tā kā sapulcē nav piedalījušies visi federācijas biedri, "tā nebija tiesīga pieņemt lēmumu". Tāpat lēmumā cita starpā norādīts uz UR rīcībā esošo pretrunīgo informāciju attiecībā par biedru skaitu, apgalvo Pone.
Ponem nav saprotama "[jaunievēlētā LPF prezidenta] Aivara Platonova, kas uzdodas par minētās federācijas valdes priekšsēdētāju, pozīcija un nostāja, publiskojot un sniedzot viedokli tikai par daļu no UR lēmumā konstatētajām neatbilstībām".
"Nepieciešams uzsvērt, ka UR ir atlicis pieteikto izmaiņu reģistrēšanu nevis tāpēc, ka ir pretrunas attiecībā uz informāciju par federācijas biedru skaitu, bet gan pamatā tāpēc, ka minētās sapulces sasaukšana ir notikusi pretēji statūtu un Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajai kārtībai, secinot, ka minētajā sapulcē nebija tiesību pieņemt lēmumus," apgalvo Pone.
Tāpat Pone citē savu advokātu Armandu Rasu, kurš apgalvo, ka 16.septembra sapulce nav bijusi tiesīga pieņemt lēmumus, tādējādi visi šajā sapulcē pieņemtie lēmumi, tostarp lēmums par valdes nomaiņu, ir uzskatāmi par prettiesiskiem.
Rasa bija viens no advokātiem, kurš 16.septembrī ieradās uz LPF biedru sapulci un centās to sabotēt. Jaunā LPF valde pret viņu tagad vērsusies Zvērinātu advokātu kolēģijā.
"Neskatoties uz to, ka no UR lēmuma izriet, ka ir atlikta pieteikto izmaiņu reģistrācija, tomēr pēc būtības lēmumā norādītie trūkumi ir tādi, kurus nav iespējams novērst sakarā ar to, ka 16.09.2016.sapulces sasaukšana un norise ir notikusi, pārkāpjot statūtos un Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto kārtību. Tādējādi nav nekāda juridiska pamata uzskatīt, ka biedrības "Latvijas Peldēšanas federācija" valdes priekšsēdētājam Ponem nebūtu tiesību pārstāvēt minēto federāciju kā likumīgam federācijas pārstāvim. Gluži pretēji, ņemot vērā iepriekš norādītos apstākļus, par pilnīgi nepamatotu un pat nelikumīgu ir uzskatāma tieši Platonova uzdošanās par biedrības "Latvijas Peldēšanas federācija" valdes priekšsēdētāju, jo lietas apstākļi kopumā liecina, ka tieši Platonovam tagad nav likumīgu tiesību pārstāvēt Latvijas Peldēšanas federāciju," piektdien paudis Rasa.
Kā ziņots, "LPF jaunās valdes apstiprināšanas process ir apturēts un UR ir pieprasījis papildu informāciju par vairākiem punktiem," aģentūrai LETA ceturtdien sacīja Platonovs.
"Vienu no šiem punktiem mēs pārsūdzēsim pie UR valsts galvenā notāra, savukārt vēl vienā punktā mums šobrīd nav īstas skaidrības par tālāko rīcību, jo tajā būs ejams tiesas ceļš," skaidroja jaunais LPF valdes priekšsēdētājs.
"Pones kungs savu biedru reģistru ar 60 biedriem ir iesniedzis ne tikai UR, bet arī tiesā. Šobrīd mēs aplūkojam dažādus tālākos scenārijus un modelējam savu rīcību, taču viennozīmīgi tas būs tiesas ceļš, jo, sniedzot nepatiesas ziņas tiesībsargājošajām iestādēm, ja nemaldos, ir paredzēta kriminālatbildība. UR mums papildu informācijas iesniegšanai ir devusi termiņu 28.novembri, taču, ejot tiesas ceļu, šis process var ieilgt," atzina Platonovs.
Kā vēstīts, Pone iesniedzis dokumentus, ka LPF biedru skaits ir 60, šādā veidā apgalvojot, ka 16.septembra sapulcē nebija kvoruma. Tiesa, jaunā LPF valde uzsver, ka pašreizējais LPF kolektīvo biedru skaits ir 26 un pēdējos gados tas biedru sapulcēs allaž bijis aptuveni tāds. LPF norāda, ka līdz ar to būtu apšaubāma visu Pones vadībā notikušo kopsapulču leģitimitāte.
Pone LPF valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti tika ievēlēts 2013.gada 28.marta kopsapulcē, un tās biedru sapulces protokola izrakstā ir minēts, ka sapulcē piedalījās 26 no 26 biedrības biedriem, turklāt sapulce saskaņā ar statūtu noteikumiem tika atzīta par lemttiesīgu. Tikpat daudz biedru lēma arī par Jāņa Ozoliņa ievēlēšanu LPF viceprezidenta amatā. Arī citos LPF protokolos minētais biedru skaits šo gadu laikā nav pārsniedzis minēto 26 biedru skaitu, tam svārstoties no 24 līdz 26 biedriem. LPF uzsvēra, ka visi protokolu izraksti ik gadu tiek iesniegti un ir atrodami arī UR.
Piektdien notiks Latvijas Olimpiskā komitejas Ģenerālā asambleja, kurā Pone cer tikt ievēlēts Izpildkomitejā, bet bijušās LPF valdes loceklis Juris Ulmanis kandidē uz Revīzijas komisiju un individuālā locekļa amatu. Pagaidām nav zināms, kam tiks dota atļauja Ģenerālajā asamblejā pārstāvēt LPF.
