Dzīvesvietas deklarēšana ir izdevīga ne tikai dzīves laikā, bet arī pēc tam, kad cilvēks pa šo zemi vairs nestaigā. Tas lielākoties attiecas uz gadījumiem, kad aizsaulē aiziet tuvinieks, bet ģimenes kapavietas nav. Kā Stopiņu novada Ulbrokas kapos, kas ir pašvaldības kapsēta, – tur par jaunas kapavietas ierādīšanu vai nomu naudu neiekasē. Bet – tikai deklarētajiem iedzīvotājiem.
Pašvaldības kapsētās Latvijā nav vienotas kārtības - ir, kur prasa ikgadēju nomas maksu, kā Jūrmalā, kur noteikta maksa par kapavietas nomu gadā - viens eiro par kvadrātmetru, un kopā ar pievienotās vērtības nodokli nomas maksa ir no pieciem eiro par vienvietīgu kapavietu līdz 12 eiro par četrvietīgu. Ir kapsētas, kurās jāmaksā vienreizēja maksa par kapavietas ierādīšanu, bet ir kapi, kuros pat trīsvietīgu jeb ģimenes kapavietu piešķir bez maksas, piemēram, Kokneses novadā. Maksa tiek noteikta par katru nākamo platuma metru - 70 eiro.
Vienkāršāk, protams, ir tad, ja mirušais ir bijis deklarēts konkrētajā pašvaldībā, - tad klapatu ar kapavietas ierādīšanu mazāk. Kā sacīja Jūrmalas kapu kantorī, mirušo apglabāšana ir pašvaldības funkcija un tās ierīko kapsētas savu iedzīvotāju apglabāšanai. Kāda rīdziniece stāsta, ka viņas māte vēlējās pēc nāves atdusēties līdzās savam mirušajam vīram pavisam citā novadā, bet tuvinieki rīkojās, kā viņiem ērtāk, - samaksāja vienreizēju maksu par divvietīgu kapavietu vienā no Rīgas atvērtajiem kapiem, jo kurš gan spēs izbraukāt uz Kokneses novadu, lai regulāri koptu kapiņu, turklāt māmuļa bija deklarēta Rīgā, un ej nu sazini, vai cita novada kapsētā ļaus apbērēt nedeklarētu aizgājēju un cik tas maksās.
Bet ir vēl Latvijā kapiņi, kuri ir atvērti visiem, - ja kāds izteicis vēlēšanos rast mūža mājas tieši tur, lūdzu. Pat ja deklarēts citviet. Neretas pagasta kapsētās jaunas kapavietas ierādīšana pagasta iedzīvotājam izmaksā nepilnus astoņus eiro, bet, ja kapavieta nepieciešama nepagasta iedzīvotājam, tad ap 11 eiro. Šāds izcenojums ir tad, ja kapavietu izvēlas iepriekš, nevis tad, kad tuvinieks jau dzied eņģeļu korī. Ja apbedīšana ir tūlītēja, jāmaksā par kādu eiriņu, pusotru vairāk. Toties citās pašvaldībās tieši kapavietas rezervēšana laikus ir samērā dārgs pasākums, bet nāves gadījumā vieta apbedīšanai tiek piešķirta bez maksas. Piemēram, Baldones novadā pilsētas kapos par kapuvietas rezervēšanu jāmaksā 285 eiro.
Un vēl. Ja par kapavietu vai vairākām vietām samaksā laikus, tad šajā apbedījuma vietā, uzskatot to par ģimenes kapavietu, var apglabāt arī nedeklarētos radiniekus. Jūrmalā Neatkarīgā uzklausa striktu atbildi - nedeklarētos iedzīvotājus kūrortpilsētas kapsētās apglabāt nevar. Tikai tad, ja ir ģimenes kapavieta, radinieki varot dot atļauju tur apglabāt kaut citā valstī dzīvojošu tuvinieku, kā nereti notiekot. Baldones kapos pašvaldības teritorijā nedeklarētajiem iedzīvotājiem jaunas kapavietas neierāda, bet pie tādas var tikt, ja radinieks, piemēram, meita, savas citviet deklarētās mammas apbedīšanai iegādājas (precīzāk būtu teikt - samaksā vienreizēju maksu) kapavietu. Samaksā un apbedī. Pavisam svešajiem - bez novadā deklarētiem radiniekiem - kapavietas neierādot. Citāda situācija ir kapsētās, kas teritoriālās reformas laikā pārceļo no viena novada pie cita. Lipšu kapi kādreiz piederēja Ķekavai, bet tagad - Baldonei. Tajos, protams, ļauj glabāt pašreiz citas pašvaldības - Ķekavas novada iedzīvotājus, kuriem Lipšu kapos ir ģimenes kapiņi.
Ciblas novadā pagaidām iztiek bez pašvaldības saistošajiem noteikumiem kapu lietās, taču par tādu nepieciešamību ir spriests. Jo daļa no pašvaldību noteiktajiem maksas pakalpojumiem Latvijā tiek izlietoti kapsētu uzturēšanai. Ciblas novadā liela daļa kapu kopēju jau tagad esot pēdējie savā dzimtā, bet vismaz pašlaik varot izlīdzēties ar tā dēvētajiem simtlatniekiem. Līdzīgi esot arī Neretā - kapu kopšanā iesaista gan simtlatniekus, gan divreiz gadā kapsētas uzkopj saviem spēkiem. Bet tie, kuri nekopj savu aizgājēju kapavietas, vēl neesot sodīti.
