Apzinoties, ka augstākā līmeņa vadītājus būs grūti piesaistīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, ir cerība piesaistīt otrā līmeņa vadītājus no privātā biznesa.
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka nav pārliecināts par valsts pārvaldes pārstāvju ieinteresētību kandidēt uz šo amatu, ņemot vērā vēsturi ar iepriekšējo kandidāti - Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu.
Vaicāts par personālatlases kompāniju piesaisti VID ģenerāldirektora amata meklēšanā, viņš norādīja, ka daļa šo personālatlases kompāniju jau ir skaidri pateikušas, ka neredz jēgu startēt konkursā par tiesībām uzņemties šos pienākumus, jo apzinās, ka nepierunās augsta līmeņa vadītājus, zinot, kāds ir piedāvātais atalgojums.
"Cilvēki nelauž krēslus, lai nokļūtu ērtajā postenī. Konkurences nav, un tas ir visbiedējošākais," noteica Krieviņš.
Vienlaikus gan viņš atgādināja, ka atalgojums jāpalielina ne tikai šim amatam, bet visā valsts pārvaldē kopumā.
Kā ziņots, pēc līdzšinējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes Koļegovas atteikšanās pretendēt uz atbildīgo amatu nolemts rīkot atkārtotu konkursu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus.
Pagaidām gan konkrēta konkursa procedūra vēl nav zināma.
Jau vēstīts, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) koalīcijas partneriem piedāvājusi VID ģenerāldirektora mēneša bruto atalgojumu noteikt līdz 8100 eiro apmērā ar piemaksām.
Reizniece-Ozola aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka VID vadītāja atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. "Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma," skaidroja ministre.
