Par nākamā gada budžeta veidošanas novitātēm; par strādājošo kategorijām, kuras var cerēt uz algu pielikumu nākamgad; par pensiju indeksāciju; par nākamā gada ekonomikas izaugsmes perspektīvām; par iespējamām nodokļu izmaiņām un daudz ko citu saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu.
- Saeimas rudens sesijā svarīgākais notikums būs nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. Ko latviešu tauta no tā var sagaidīt?
- Tāpat kā katru gadu, budžets būs. Ko sagaidīt? Lai novērstu praksi, ko mēs žargonā saucām par «gāzi grīdā», proti, tad, kad nauda ir, tad tikai silda ekonomiku un neskatās, kā tas atspoguļosies uz tautsaimniecību ilgtermiņā, pirmo reizi šajā budžetā būs iestrādāta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apjomā no IKP. Ar šo fiskālā nodrošinājuma rezervi tiks uzkrāti līdzekļi, kurus varēs izmantot tad, kad tiešām rodas krīzes situācijas vai kaut kas tuvs krīzei. Tā ir tā jaunā lieta.
- Tātad mēs uzskatām, ka šobrīd ekonomika attīstās tādos tempos, ka varam uzkrāt?
- Vismaz varam mēģināt to darīt. Vai tas mums galarezultātā īsti izdosies, to redzēsim nākamā gada vidū, kad redzēsim, kā pildās budžeta ieņēmumi un cik lielā mērā spējam īstenot tās politiskās nostādnes, kuras esam uzņēmušies. Salīdzinot ar visu budžetu, tā nebūs liela summa, bet tajā situācijā, kādā esam, katri tūkstošu desmiti vai simti ir svarīgi.
- Cik liela šī summa ir?
- Ja mums IKP ir ap 25 miljardiem eiro, tad 0,1% ir tūkstošā daļa un miljardi pārvēršas par miljoniem. Tātad 25 miljoni. Otra lieta ir izglītības sistēmas un veselības aprūpes reforma, kurām ir vajadzīga nauda. No vienas puses, mēs atbalstām domu - vai ir pareizi gāzt iekšā naudu nesakārtotā sistēmā, bet realitāte ir tāda, ka jāmēģina vienlaikus sistēmu kārtot, jo bez papildu finansējuma arī tā kārtošana īsti nesanāk. Daudz runāts par izglītības sistēmas reformu, saistībā ar pedagogu algu reformu, bet tur «aiz kadra» palicis, ka finansēšanas izmaiņas vajadzīgas arī augstskolām un zinātnei. Izglītības ministra skatījums šajos jautājumos izskatās cerīgi, bet problēmas redzu tieši organizatoriskajā pusē, jo jautājuma būtība būs par valsts un pašvaldību finansējuma pārdali izglītības finansēšanā. Daudz vieglāk ir panākt kādu kārtību, ja finansētājs ir viens. Šobrīd izglītības finansēšana, ņemot vērā pašvaldību funkcijas, ir ļoti sadalīta.
- Izteikumi publiskā telpā liecina, ka politiskajā vidē ir panākta vienošanās, ka nauda izglītībai būs. Vai tā būs arī medicīnai?
- Kas attiecas uz naudu medicīnai, tad Latvija prasīja EK dot atlaidi attiecībā pret Māstrihtas kritērijiem, lai, mazliet atkāpjoties no tajos iekļautajām normām, varētu iegūt papildu līdzekļus nepieciešamajām veselības aprūpes reformām. Cik zinu, EK esot piekritusi mūsu lūgumam, un tas nozīmē, ka nākamā gada budžetā šim nolūkam ir atļauts piešķirt papildu naudu tam, kas bija bāzē līdz šim, 0,1% apmērā no IKP, 2018. gada budžetā 0,4% no IKP un 2019. gada budžetā 0,5% no IKP. Šīs summas ir pietiekami lielas, bet nav noslēpums, ka mediķu arodbiedrības, arī slimnīcu asociācijas u.c. prasa vēl lielāku summu. Viņi atsaucas uz Pasaules Veselības organizāciju un to, ka esam ES tikpat kā pēdējā vietā pēc tā, ko valsts tērē veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju. Šie fakti atbilst patiesībai, bet tajā pašā laikā ir ļoti daudz jautājumu, kā šī nauda tiek tērēta sistēmā un cik racionāli tas notiek. Cik esmu līdz šim sapratis, kopējā nauda, kas apgrozās Latvijas veselības aprūpē, ir gandrīz pietiekama, lai sistēmu varētu normāli uzturēt. Problēma ir tā, ka kopējā nauda sastāv no tā, ko finansē valsts un ko samaksā paši cilvēki. Tas, ko samaksā cilvēki, pat sanāk vairāk nekā tas, ko finansē valsts. Liela daļa sabiedrības ir gatava maksāt par maksas veselību vai nu caur apdrošināšanu, vai citādā veidā, tikai problēma ir tā, ka ir tikpat liela daļa valsts iedzīvotāju, kuriem šādas iespējas nav. Vienkārši nav līdzekļu.
- Jūsu priekšgājējs komisijas priekšsēdētāja amatā Kārlis Šadurskis ir uzsvēris, ka nevar atbalstīt naudas piešķiršanu veselības aprūpei, ja neredz, kādas īsti būs tās reformas. Vai tas nozīmē, ka varētu netikt piešķirti pat tie līdzekļi, par kuriem runājāt?
- Domāju, ka saruna būs, lai šī papildu nauda tiktu izmantota uzskatāma rezultāta sasniegšanai. Teiksim, lai tiktu mazinātas rindas gan ambulatorajā, gan stacionārajā sektorā. Mana sajūta ir tāda, ka vajadzētu nofinansēt to, kas varbūt uz katru cilvēku nemaksā tik daudz, bet kur šī profilakse ir ļoti svarīga, lai dažādas kaites cilvēkiem neuzkrātos. Doma ir tāda, lai no papildu finansējuma labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ja veselības ministre varētu piedāvāt - ieliekam miljonu tajā jomā, un atdeve ir tāda un tāda, tad mēs tīri politiski varētu teikt - jā, mēs zinām, kur tā nauda paliek.
- Daudzi, kas strādā budžeta iestādēs, gaida algu palielinājumu. Kādas strādājošo kategorijas nākamgad var cerēt uz algu palielinājumu?
- Negribētu, lai kāds manus vārdus uztvertu kā ļoti stingru apsolījumu. Varu tikai pateikt, par kādām jomām notiek diskusija. Izglītību jau pieminējām. Runa vēl ir par visu tiesībsargājošo sektoru, sākot ar to, kas ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Tas ir policisti, cietuma struktūrās strādājošie un tamlīdzīgi. Ir arī runas par iespējamu atalgojuma palielināšanu tiesu varai piederošajās institūcijās.
- Kā būs ar medicīnas darbiniekiem?
- Ar mediķiem ir tā, ka medicīnas sektors mums lielā mērā ir komercializēts. Varbūt ne klasiskā izpratnē, bet visas slimnīcas ir komercsabiedrības. Poliklīnikas pa lielākai daļai arī. Tas nozīmē, ka tas, cik daudz maksā mediķiem, ir šo komercsabiedrību iekšējās darba organizācijas un finanšu pieejamības jautājums. Vairāk diskusiju ir tieši par zemāk atalgoto darbinieku galu - pirmām kārtām medmāsām, lai viņas noturētu Latvijā un apstādinātu šīs profesijas cilvēku aizbraukšanu ārpus Latvijas.
- Kādas izmaiņas nākamgad var gaidīt pensionāri? Vai var cerēt uz pensiju palielinājumu?
- Šobrīd varam runāt par to pensiju indeksāciju, kas ir atrunāta likumdošanas aktos. Baidos kaut ko vairāk apsolīt.
- Tas nozīmē indeksāciju atbilstoši inflācijai un, tā kā inflācija ir nulle...
- Jā, tuvu nullei...
- ...tad arī pensiju pieaugums būs nulle?
- Vismaz šajā budžeta gatavošanas posmā, cik es esmu redzējis, nekas vairāk nav paredzēts. Tur būtu jājautā vairāk labklājības ministram, jo tas būs atkarīgs no viņa pieprasījuma.
- Bieži vien budžeta pieņemšanas gaitā notiek rīvēšanās starp valsti un pašvaldībām par ienākuma nodokļa sadalījumu. Vai šogad šajā frontē valda pamiers?
- Šī rīvēšanās parādās tad, kad pašvaldībām uzliek kādu jaunu funkciju, bet neiedod līdzi finansējumu. Šobrīd problēma varētu būt saistībā ar skolēnu bezmaksas ēdināšanu izglītības iestādēs. Saeimā ir saņemts 10 000 Latvijas iedzīvotāju iesniegums par to, ka ēdināšanu bērnudārzos vajadzētu finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Šai iniciatīvai ir noteikta izskatīšanas kārtība gan Saeimas, gan valdības gaiteņos. Var gadīties, ka 2017. gada budžetu tas neskars un šis jautājums tiks skatīts paralēli budžetam. Ja politiķu vairākums nolems, ka šī ēdināšana jāfinansē no valsts budžeta, tad tas skars daļu no pašvaldībām, jo daļa pašvaldību šobrīd jau finansē šo pakalpojumu. Jebkurā gadījumā spiediena uz pašvaldībām nebūs. Kas attiecas uz brīvpusdienām skolās, tad, ja tupināsim šo ēdināšanu celt uz augšu un likt klāt nākamās klases, tad tas sanāk pašvaldību lauciņā un tad tur varētu būt neliela diskusija. Nav indikāciju, ka šogad šis ienākumu nodokļa pārdales jautājums varētu asi stāvēt.
- Bezmaksas pusdienas skolās nav vienīgā finanšu palīdzība, kura tiek sniegta pilnīgi visiem, neatkarīgi no to saņēmēju vajadzības pēc tā. Līdzīgi ir ar bērnu pabalstiem, kas visiem ir vienādi mazi, neatkarīgi no vecāku turības vai nabadzības. Vai netiek domāts par šīs prakses mainīšanu?
- Vispirms tīri filozofiski. Attiecībā uz lietām, kuras dod pilnīgi par brīvu, manuprāt, tas pat pie sociālisma nav īsti pareizi. Daudz efektīvāka šī palīdzība ir tad, ja kaut neliela daļa, kaut 10%, pašam ir jāsamaksā. Tad katram ir iespēja izvēlēties - vai nu maksāju šos 10% un, teiksim, ēdināšanu skolā ņemu, vai arī es to neņemu un savu naudu neieguldu. Pieļauju, ka ir pārtikušas ģimenes, kuras šīs brīvpusdienas pat neizmanto un neēd skolas kopgaldā, jo skolās ir pieejami arī maksas ēdināšanas pakalpojumi. Rezultātā labi domātais finansējums tiek izmantots ne vienmēr lietderīgi. Šobrīd gan nekādas izmaiņas nav paredzētas. Visiem vienādi.
- Kā šogad pildās budžeta ieņēmumi, un uz kādām prognozēm balstām nākamā gada budžetu?
- Attiecībā uz valsts konsolidēto kopbudžetu, pirmajā pusgadā ir neliels izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem, bet, ja runājam par to, kā budžets pildās, tad jāsaka, ka šajā gadā un arī turpmākajiem gadiem IKP pieauguma prognoze ir samazināta. Šajā gadā faktiskajās cenās par 1,5% punktiem. Tas nozīmē, ka tautsaimniecība neattīstās tik strauji, kā bija iecerēts. No vienas puses, tas nav labi, jo bijām cerējuši, ka būs lielāka ekonomiskā aktivitāte un ienāks lielāka nodokļu masa, no otras puses, tam paradoksālā kārtā ir arī pozitīvais efekts, jo esam apņēmušies tērēt noteiktu procentu no IKP aizsardzības vajadzībām. Ja IKP ir mazāks, tad arī tas, ko esam apņēmušies, samazinās. Nākamā gada budžets tiek veidots, jau balstoties uz šīm koriģētajām prognozēm.
- Kāds ir paredzētais IKP pieaugums?
- Paredzētais IKP pieaugums 2017. gadā faktiskajās cenās ir 4,8%.
- Diezgan pieklājīgi.
- Tie ir pietiekami lieli skaitļi, kuri, jācer, piepildīsies un tautsaimniecība kaut kādā brīdī aizies straujāk uz priekšu... Tam gan vajadzīgas ir investīcijas, lai tas notiktu... Izskatās, ka mēs mazliet sevi mānām. Ja tā, pavisam godīgi.
- Kādas izmaiņas plānotas nodokļu sistēmā?
- Lielas cerības savā laikā likām uz mikrouzņēmumu nodokli, kas bija iecerēts uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanai, bet drīz vien izvērtās par to, ka atsevišķas nozares, piemēram, taksometru pārvadātāji, izšķaidīja lielos uzņēmumus pa mikrouzņēmumiem, lai varētu veikt nodokļu optimizāciju. Šobrīd Finanšu ministrija strādā pie tā, lai, iespējams, uzsveru - iespējams, atceltu šo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un tā vietā radītu uzņēmējdarbības uzsācēju nodokli, kas varētu būt tāds nodokļu režīms, kas attiecas tieši uz tiem, kuri reāli no jauna uzsāk uzņēmējdarbību. Tiek runāts arī par taksometru nozari, kur paredzēts ieviest patentmaksu 286 eiro mēnesī. Lielajās pilsētās tas varētu labi strādāt. Vai novados apgrozījums ir pietiekams, ir atklāts jautājums.
- Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kur joprojām ir plakanā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (IIN). Vai Saeimā notiek kāda kustība uz nodokļu progresivitātes ieviešanu?
- Viens no Pasaules Bankas ekspertu ieteikumiem bija tieši saistībā ar šo IIN progresivitātes ieviešanu. Viņi šī brīža plakanās likmes vietā piedāvāja līdz 350 eiro mēnesī 19% IIN likmi, tad no 1300 eiro 29% un pa vidu pakāpeniski izlīdzināta likme. Šis ieteikums ir uzklausīts, bet nākamā gada budžeta kontekstā neesmu redzējis kaut kādus reālus pasākumus. Tas nav tik vienkārši un prasa pamatīgu visu atalgojuma sektoru analīzi un sagatavošanas darbus.
- Ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenes, ir galvenā nabadzības riska grupa.
- Pie Ministru prezidenta ir Demogrāfijas komisija, kura nāk ar atbilstošiem priekšlikumiem. Ja runājam no budžeta piešķīruma viedokļa, tad ir diskusijas par virkni atbalsta pasākumu ģimenēm ar bērniem, kas nāk kā jaunas politikas iniciatīvas, bet nepieciešamais kopējas finansējums pārsniedz tās iespējas, kuras varam iedot, lai izveidotu sabalansētu budžetu nākamajam gadam. Tāpēc vienā no apspriedēm budžeta gatavošanas posmā tik nolemts, ka demogrāfijas jautājumu risināšanai tiks atvēlēta noteikta, rēķināma miljonos, summa, un pēc tam varēs lemt, kurām no šīm iniciatīvām šo naudu piešķirt un no kurām ir lielākais efekts.
- Par kādiem jautājumiem budžeta apspriešanas gaitā prognozējat lielākās domstarpības tieši starp koalīcijas partijām?
- Droši vien katrai koalīcijas partijai būs sava pozīcija, bet varbūt šī ir situācija, kad stingra roka un izlēmīgs risinājums jāpiedāvā tieši Ministru prezidentam. Lai to darītu, jābūt kvalitatīvai analīzei, skaidriem secinājumiem, ar kuriem var komunicēt ne tikai valdībā, bet arī plašākā sabiedrībā. Sliktākais, ja šādās diskusijās tiek šķelta sabiedrība.
- Kad politiķiem kaut kādai vajadzībai naudu nav kur ņemt, tad to tā ar vieglu roku iebudžetē sadaļā «ienākumi no ēnu ekonomikas apkarošanas». Cik nākamgad plānots papildus iekasēt no ēnu ekonomikas?
- Tajā sagatavē, ko esmu redzējis, ienākumi no pretēnu ekonomikas ir paredzēti 12 miljoni eiro. Mēs ceram, ka nākamgad mūsu ekonomika augs un attīstīsies. Uzdevums ir, lai ekonomika augtu, bet ēnu ekonomika neaugtu proporcionāli līdzi un samazinātos. Ja tas izdotos, tad budžeta ieņēmumi sanāktu simtos miljonu.
- Ja mēs parēķinām, tad 12 miljoni no ēnu ekonomikas ir krietni mazāk nekā 0,1% no IKP. Dažādos aprēķinos ēnu ekonomika tiek lēsta virs 20% no IKP, bet tikai viens procents uzreiz veido 250 miljonus eiro.
- Varbūt tāpēc jau tik liels troksnis ap VID, jo tā ir tā institūcija, kurai ar to būtu jātiek galā. Ar kādiem instrumentiem? Tās ir smalkas lietas.
