Šogad līdz 1.augustam Zemessardzē iestājušies 617 cilvēki un tas nozīmē, ka jau divus gadus vērojama liela cilvēku interese par pievienošanos šim Nacionālo bruņoto spēku formējumam, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).
AM prognozē, ka līdz gada beigām interese saglabāsies un cilvēki turpinās iestāties šajā brīvprātīgajā bruņoto spēku formējumā. Tas izskaidrojams ar ģeopolitisko situāciju un notikumiem Ukrainā, tāpat Zemessardzei ir palielinājies finansējums, līdz ar to uzlabojies materiālais un individuālais nodrošinājums un mācību intensitāte. Interese pieaugusi kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas.
Pārsvarā Zemessardzē iestājušies gados jauni cilvēki ar vidējo un augstāko izglītību.
Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki - 991 zemessargs ir vecumā līdz 35 gadiem.
Savukārt no Zemessardzes pērn izstājās vai tika izslēgti 1197 zemessargi. Galvenie iemesli Zemessardzes pamešanai ir ilgstoši neapmeklētas mācības, pašu zemessargu vēlēšanās pamest Zemessardzi vai arī maksimālā vecuma sasniegšana.
Pērn Zemessardze sāka paaugstinātas gatavības rotu sagatavošanu, kuras tika veidotas jau 2014.gadā, kad Zemessardzes komandiera uzstādījums bija izveidot katrā Zemessardzes novadā vienu sagatavotu paaugstinātas gatavības rotu.
Pērn arī tika sākts četru gadu apmācību cikls ar mērķi 2018.gadā katrā Zemessardzes bataljonā nokomplektēt paaugstinātas gatavības rotu. Pērn tika sākts pirmais cikls, kas ilga 30 dienas.
Apmācību jomā Zemessardze esot spērusi lielu soli uz priekšu. Pērn pirmo reizi četri Kiberaizsardzības vienības zemessargi pēc vienotas programmas trīs mēnešu garumā kopā ar karavīriem apguva virsnieka speciālista kursu, absolvēja to un saņēma virsnieka speciālista pakāpes.
