Lai gan tikai pagājušo ceturtdien izsludināja konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu un pieteikšanās ilgs līdz 4. jūlijam, politiskajās aprindās jau tagad notiek aktīva baumošana par iespējamiem kandidātiem uz šo ļoti svarīgo un ietekmīgo amatu.
Pagaidām tiek minēti šādi vārdi - Jurijs Spiridonovs, Juris Jurašs, Andis Rencis, Māris Vītols, Artis Stucka. Iespējams, ka šie vārdi minēti tāpēc, ka būtiska loma VID ģenerāldirektora iecelšanā ir finanšu ministram, bet iepriekšminētās personas kaut kādā veidā saistītas ar pašreizējo ministri Danu Reiznieci-Ozolu.
Piemēram, J. Spiridonovu D. Reizniece-Ozola atrotēja no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata uz Finanšu ministriju vienkārša ministra padomnieka amatā. Tas liek domāt, ka šai amatpersonai ir īpašas uzticības attiecības ar ministri.
Par Jura Juraša kandidatūru baumo tāpēc, ka pēdējā laikā ir vērojama tendence bijušajiem KNAB darbiniekiem pārcelties uz darbu VID. Tomēr politiskajos kuluāros domas dalās par to, vai J. Jurašs kandidēs tieši uz VID ģenerāldirektora amatu. Dažiem ticamāk liekas, ka J. Jurašs varētu kandidēt uz jaunveidojamās VID struktūrvienības - apvienotās Muitas policijas pārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes - direktora amatu. Tiek spriests, ka tas varētu būt iespējamais kompromiss starp Vienotību un ZZS, lai vienprātībā varētu apstiprināt visu jauno VID vadību.
Anda Renča vārds, visticamāk, minēts tāpēc, ka viņš D. Reiznieces-Ozolas ministrēšanas laikā kļuva par SIA Hiponia valdes priekšsēdētāju. SIA Hiponia 100% kapitāla daļu pieder Ekonomikas ministrijai padotajai Privatizācijas aģentūrai. Atbilstīgi iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām, A. Rencis no 2001. līdz 2011. gadam strādājis VID, bijis arī Finanšu policijas pārvaldes «biroja priekšnieks», nodaļas priekšnieks, sektora vadītājs. VID struktūrā publiski nav norādīts, bet ir zināms, ka vienīgais «birojs», kas ir Finanšu policijas pārvaldē, ir ar milzu pilnvarām apveltītais Iekšējās drošības birojs.
Bijušā izglītības ministra un Tautas partijas finanšu direktora Māra Vītola vārds minēts acīmredzot tāpēc, ka politikas vērotāji ir pamanījuši - bijušie Tautas partijas biedri pēdējā laikā nonāk visaugstākajos amatos, un ministres D. Reiznieces-Ozolas «lauciņš» nav izņēmums. Savukārt Artis Stucka bija D. Reiznieces-Ozolas padomnieks, kad viņa bija ekonomikas ministre.
Tomēr gan M. Vītols, gan A. Stucka patiesi uzjautrinājās, kad uzzināja, ka viņiem kuluāros jau piemēro VID ģenerāldirektora mundieri.
«Oho! Man garastāvoklis uzlabojās. Labākais joks, ko šodien esmu dzirdējis,» priecājās M. Vītols, uzzinot, ka kuluāros minēta arī viņa kandidatūra. Bijušais TP finansists noliedza, ka kāds būtu vērsies pie viņa ar piedāvājumu kandidēt VID priekšnieka amatam: «Es nezinu ap šo amatu notiekošās peripetijas, bet, iespējams, tiek minēts cilvēks, kurš strādā VID augstā amatā ar tādu pašu vārdu un uzvārdu. Es pats jau padsmit gadus no šiem procesiem esmu distancējies. Tāda organizācija kā Tautas partija vairs nepastāv, un arī manas intereses vairs nav saistītas ar politiku. Paldies, ka mani atminējāties!»
Arī Artis Stucka, no Neatkarīgās izdzirdējis, ka minēts kā VID ģenerāldirektora amata kandidāts, smējās: «Jūtos pagodināts. Tomēr neesmu pat domājis par pieteikšanos konkursam.»
Likumā par VID teikts: «Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs.» Savukārt VID ģenerāldirektora vietnieku kandidatūras pirms iecelšanas amatā VID «ģenerāldirektors saskaņo ar finanšu ministru».
Ministru kabineta (MK) preses sekretāre Lita Juberte Neatkarīgajai skaidroja, ka konkursa komisija tagad trijās kārtās atlasīs VID ģenerāldirektora amata kandidātus, tomēr, atbilstīgi likumam, finanšu ministrei šajā jautājumā būs gala vārds, kura kandidatūru piedāvās apstiprināšanai MK.
Savukārt par to, ka pēc apstiprināšanas MK ģenerāldirektoru «ieceļ amatā» finanšu ministrs, Dr. iur. Artis Stucka skaidroja - tas nenozīmē, ka finanšu ministre varēs «neiecelt amatā» valdības apstiprināto kandidātu. «Kolektīvam lēmumam vienmēr ir augstāks spēks par vienas amatpersonas - pat ja tas ir premjers - lēmumu,» paskaidroja A. Stucka.
