Pagājušajā gadā 1235 vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības pār saviem bērniem, bet 640 personām tās ar tiesas lēmumu atņemtas. Lai arī lielāko daļu no bērniem, kuri no šīm ģimenēm izņemti, uzņēmušas aizbildņu vai audžuģimenes, 440 bērni tomēr ievietoti aprūpes iestādē – sociālās aprūpes centrā vai pašvaldības bērnunamā.
Nesen Tiesībsarga birojs nāca klajā ar pētījumu, kurā bija analizēta situācija visos pašvaldību bērnunamos. Secinājumi bija visai skarbi - izveidotā sistēma ir pretrunā ar bērna interesēm - dzīvot ģimenē. Ar skaitļiem un konkrētiem piemēriem pētījumā bija norādīts, ka nereti bērni, kuru mājas ir bērnunams, mācīties dodas uz internātskolu 200 - 300 kilometru attālumā, tas nozīmē, ka mājās viņi ir reizi pusgadā, un, pat ja ģimene vēlētos atjaunot aprūpi, tas nav iespējams attāluma dēļ. Saeimas Demogrāfijas apakškomisijā Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas pārstāve Zanda Rūsiņa vēlreiz apliecināja, ka valsts un pašvaldības tērē lielu naudu bērnunamiem un internātskolām, nevis domā, kā to izmantot ģimeniskas vides radīšanai bērniem, kuri palikuši bez savas ģimenes.
No visiem bērniem, kuri neaug savās ģimenēs, lielāko daļu pieņēmuši aizbildņi - 4620, audžuģimenēs dzīvo 1232, bet daudz bērnu joprojām dzīvo iestādēs - 1429. Labklājības ministrijas (LM) Ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa norāda, ka pašvaldības ļoti atšķiras - ir novadi, kur ģimeniska vide nodrošināta visiem bērniem. Viņa kā labos piemērus nosauc 23 pašvaldības, kuras 2015. gadā visiem bērniem, kuri bija izņemti no ģimenes, nodrošināja 100 procentu aprūpi ģimeniskā vidē.
Arī attiecībā uz bērnunamiem LM plāno deinstitucionalizācijas procesu - šai iecerei līdz 2020. gadam paredzēts finansējums no Eiropas Savienības fondiem kopumā 93 miljonu eiro apmērā. Plānots ievērojami samazināt bērnu skaitu ilgstošās aprūpes iestādēs, pārveidot bērnu sociālās aprūpes centrus. Kā izriet no LM stāstītā, šī nauda galvenokārt domāta bērnunamu pārveidei, ne audžuģimenēm vai aizbildņiem. Audžuģimenes tētis Jānis Grantiņš uzdeva jautājumus, uz kuriem ne deputātiem, ne LM nebija atbilžu: kāpēc bērnunamā par katru bērnu vidēji maksā vairākus simtus eiro mēnesī, bet audžuģimenē atlīdzība ir tikai viena, neatkarīgi no tā, cik daudz un kādi bērni tiek uzņemti? Kāpēc bērnunamos darbinieki iet atvaļinājumā, bet audžuģimenēm nekāds atbalsts nepienākas? «Kāpēc neviens neskatās, ko dara bāriņtiesas, kuras ir pašvaldību veidotas, un nereti ir acīmredzams interešu konflikts finansējuma dēļ? Mums ir dzīvs piemērs - mūsu audžumeitiņa - viņu te ievieto ģimenē, te aizved uz bērnunamu, un tā jau sešas reizes. Vai tas ir bērna interesēs?» saka J. Grantiņš. Viņš izsaka priekšlikumu - mainīt finansējuma avotu, lai pašvaldības lēmumi par bērna atrašanos nebalstītos finanšu izdevīgumā. «Ja audžuģimenēm atbalsts būtu tāds kā bērnunamiem, neviena bērna iestādēs nebūtu,» saka audžutēvs. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 500 audžuģimenes.
