Ministru kabineta noteikumi, kas iedzīvotājiem ļauj atgūt par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu pārmaksātos nodokļus, diskriminē tos cilvēkus, kam nepieciešama medicīniskā rehabilitācija un psihoterapija.
Dzīve ar katru gadu kļūst dārgāka, taču maksimālās summas ierobežojums attaisnotajos izdevumos ietveramajiem ārstniecības pakalpojumiem paliek nemainīgs - 215 eiro taksācijas gada laikā. Pastāv gan dažas privileģētas pacientu, kaišu un manipulāciju kategorijas, uz kurām šis ierobežojums neattiecas: plānveida operācijas, zobārstniecības pakalpojumi, visu veidu protēzes un pat olšūnu punkcija (mākslīgā apaugļošana), kas ir ārkārtīgi dārga procedūra. Attiecīgi izņēmumi MK noteikumos Nr. 336 iestrādāti pagājušā gada nogalē. Tajā pašā laikā rehabilitācijas un psihoterapijas ārstniecības pakalpojumi atstāti ārpus šā īpašā saraksta, un par tiem samaksātos nodokļus pilnā apmērā atgūt ir faktiski neiespējami. Skaidrs, ka ar vienu mazu pavingrošanu vai vienu psihoterapijas seansu cilvēku atpakaļ uz kājām uzstutēt nav iespējams. Nepieciešamas daudzas vizītes, kas kopsummā var izmaksāt krietni vairāk par noteiktajiem 215 eiro.
Veselības un Finanšu ministriju uzmanību uz šo problēmu vērsa kāda nodokļu jomā strādājoša privātpersona, kas personīgi saskārusies ar šo Latvijas medicīnas sistēmas finanšu īpatnību: «Vēlos vērst uzmanību, ka minētie grozījumi rada privileģētu situāciju iedzīvotājiem, kuriem ir minētās veselības problēmas, un tajā pašā laikā diskriminē pārējo sabiedrības daļu, kura sedz ārstniecības izdevumus pilnā apmērā no saviem līdzekļiem par citiem medicīnas pakalpojumiem (..).» Vēstules autore ierosina papildināt noteikumus arī ar citiem sabiedrībai vitāli svarīgiem medicīnas pakalpojumiem - rehabilitāciju un psihoterapiju, kā arī psihisko un psihosomatisko slimību ārstēšanu. Tas mazinātu nevienlīdzīgo attieksmi pret iedzīvotājiem. Pacientiem ārstēšanās izmaksātu mazāk, un arī rindas uz plānveida pakalpojumiem saruktu, jo iedzīvotāji būtu motivēti vairāk izmantot privāto klīniku pakalpojumus. Turklāt rehabilitācija cilvēkiem ļauj ātrāk atveseļoties un atgūt darbspējas pēc traumām, dažādu veidu saslimšanām. Būtiski arī tas, ka valsts pašlaik nesniedz atbalstu cilvēkiem ar depresiju, izdegšanas sindromu, dažādiem nervu sistēmas traucējumiem.
Vēstules autore norāda, ka attaisnoto izdevumu ierobežojumu pārskatīšana uz valsts budžetu neradītu papildu slogu, iespējams, pat otrādi. Pirmkārt, nodokļu atmaksa notiek tikai nākamajā gadā, otrkārt - šāds atbalsts motivētu iedzīvotājus vairāk rūpēties par savu veselību, sekmētu slimības ilguma un pabalstu izmaksas samazinājumu. «Tādējādi ilgtermiņā šie nodokļu ieņēmumi varētu būt pat lielāki nekā izmaksātās IIN atmaksas.»
Vēstule nav palikusi gluži bez atbildes, ierosinājums vismaz vārdos ir pozitīvi novērtēts, taču tagad sākusies stīvēšanās, kura ministrija tad īsti atbild par attiecīgu grozījumu veikšanu noteikumos. Veselības ministrija vispirms skaidroja, ka izdevumus, kas atzīstami par attaisnotiem, noteic Finanšu ministrija. Vēstule ar ierosinājumu tādēļ pārsūtīta uz turieni. Finanšu ministrija savukārt atbildēja, ka Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē un tāpēc ir svarīgi saņemt tās viedokli, vai konkrētajam priekšlikumam ir prioritāra nozīme.
Neatkarīgajai Veselības ministrija atzīst, ka par šo ierosinājumu «ir nepieciešama veselības nozares profesionāļu diskusija». Bet, vai tas nozīmē, ka ministrija šādu diskusiju jau rīt organizēs, nav skaidrs.
Pagaidām vienīgā labā vēsts, toties visiem pacientiem, ir Finanšu ministrijas apsolījums izskatīt jautājumu par «absolūtos skaitļos noteikto atvieglojumu apmēru regulāru pārskatīšanu». Jādomā taču, ka runa nav par šo atvieglojumu samazināšanu.
UZZIŅAI
Par 215 eiro ierobežojumu attaisnotajiem izdevumiem
3. punkts
Šo noteikumu 1. punktā noteiktais ierobežojums atskaitīšanai no apliekamā ienākuma atļauto izdevumu apmēra neattiecas uz izdevumiem par operācijām, kas ir plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, olšūnu punkciju (folikulu iegūšanu, izmantojot punkciju), zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu), endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no Nacionālā veselības dienesta vai citu personu līdzekļiem.
Avots: MK Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem
