Ar mērķi popularizēt elastīgu darba stilu, skaidrot tā priekšrocības un elastīga darba organizēšanas principus, šopiektdien notiks gadskārtējais Strādā jebkur! pasākums. Pasākuma organizators – Microsoft Latvia jau piekto gadu pats ir atteicies no astoņu stundu darba dienu principa, jo uzskata, ka svarīgākais ir darba rezultāts, nevis strikta darba laika ievērošana. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka šāda pieeja ir devusi pozitīvu efektu darbinieku apmierinātības veicināšanā, kā arī ļāvusi ietaupīt vairākās izdevumu pozīcijās.
«2011. gadā Microsoft Latvia sāka darbu jaunā birojā, un, jau to būvējot, mēs raudzījāmies, lai tiktu ņemta vērā elastīga darba koncepcija. Tomēr elastīga darba ieviešanā ir būtiski arī citi komponenti - ne tikai biroja pārveide, bet arī darbu plānošana, darbinieku motivācija un tehnoloģiju nodrošinājums,» stāsta Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis.
Darbinieka brīva izvēle
Viņš norāda, ka uzņēmuma darbinieki var brīvi izvēlēties, kad un kā viņam ērtāk veikt sev uzticētos darbus. «Zināms, ka vienam produktīvākais darba cēliens ir rīta puse, citam vakari, tāpēc darbinieki paši nosaka savu darba laiku. Ir dota iespēja pakārtot dienaskārtību saviem ieradumiem. Un, tā kā liela daļa datu glabājas mākoņos, darbiniekiem vajadzīgā informācija ir pieejama jebkur, kur vien ir internets. Pateicoties tehnoloģiju iespējām, cilvēks var piedalīties telekonferencēs neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas - mājās, darbā, ceļā vai kur citur. Nav mazsvarīgi - fleksibls darba stils ļauj vieglāk atrast balansu starp darba un privāto dzīvi,» akcentē Ē. Eglītis.
Microsoft Latvia ir atteicies arī no prakses, ka katram darbiniekam ir savs konkrēta darba vieta - birojā var strādāt pie jebkura brīvā darba galda (izņēmums ir tehniskie darbinieki), vasarā ir opcija strādāt pat uz balkona. Ja paredzamas garas telefonsarunas, darbinieks var izvēlēties strādāt kādā no slēgtā tipa telpām, lai netraucētu kolēģus. Galvenais noteikums - aiz sevis jāstāj tīra darba vieta, visas personīgās mantas ieliekot katram darbiniekam speciāli izveidotā skapītī. Ē. Eglītis norāda - pārejot uz fleksiblo darba formu, visgrūtāk darbiniekiem esot bijis aprast ar domu, ka katram nebūs vairs savs konkrēts darba galds, taču tagad tas šķiet pašsaprotami.
Skaidri darba uzdevumi un mērķi
Lai neciestu darba kvalitāte, katram darbiniekam ir izvirzīti konkrēti darba mērķi, līdz ar to darba vieta un darba laiks kļūst sekundārs, svarīgs ir rezultāts.
Ē. Eglītis secina, ka elastīga darba pieeja ļauj ietaupīt vairākās izdevumu pozīcijās, piemēram, biroja kvadratūra var kļūt kompaktāka. «Mums uz vairāk nekā 30 strādājošajiem ir 26 darba galdi,» stāsta
Ē. Eglītis, piebilstot, ka jaunajai strādāšanas pieejai ir vēl kāds pozitīvs blakus efekts - arvien mazāk tik patērēts papīrs, lielākā daļa informācijas ir pieejama elektroniski. Elastīgs darba stils ļauj ietaupīt arī laiku, kas būtu jāpavada no mājām līdz darbam un otrādi. «Darbinieki novērtē šo sniegto izvēles brīvību - viņi var nākt uz darbu, piemēram, pulksten 10, bez steigas aizvest bērnus uz skolu vai varbūt visu dienu strādāt mājās un sanāksmēs piedalīties caur Skype,» teic Microsoft Latvia vadītājs.
Viņš stāsta, ka, sākot ieviest fleksiblo darba stilu un pirms pieciem gadiem uzsākot darbu jaunajā birojā, bija redzams, ka interese par šādu pieeju ir vēl citiem uzņēmumiem, kas nāca ekskursijās uz
Microsoft Latvia. Tad arī radusies ideja, ka ar elastīgu darba formu jāiepazīstina plašāka auditorija, un 2012. gada maijā tika organizēts pirmais Strādā jebkur! pasākums. Pirmajā gadā tas pulcēja ap 150 interesentu, bet pērn šis skaitlis bija jau ap 250.
Nezaudē laiku
Elastīga darba principus iedzīvinājis arī interneta pētniecības uzņēmums Gemius Latvia. Tā vadītāja Linda Egle skaidro, ka uzņēmums kopš tā pirmsākumiem ir bijis ar elastīga darba stila domāšanu, uzskatot, ka pats svarīgākais ir izdarīts darbs, nevis tas, kur veikts. «Mūsu nozarē nav tik svarīgs tieši klātbūtnes efekts, jo pie mums uz vietas neplānoti reti kad kāds nāk, izņemot, piemēram, pastniekus, kurjerus un iepriekš saskaņotas tikšanās. Tas gan nenozīmē, ka mums nav sava biroja. Protams, ir. Un jāteic, ka bieži vien arī visi seši darbinieki, neraugoties uz iespēju strādāt attālināti, ir uz vietas un strādā birojā. Turklāt bieži vien tieši biroja gaisotne ir tā, kas visvairāk palīdz darbā. Apkārt ir kolēģi, kam jautāt, konsultēties, un gaisotne, kas neļauj novērsties. Laikam tieši šī aspekta dēļ visi arī visbiežāk esam uz vietas, jo tā gluži speciāli strādāt mājās vai kādā citā vietā bez iemesla neviens neizvēlas,» stāsta L. Egle. Viņa norāda, ka strādāšana ārpus biroja pārsvarā tiek praktizēta brīžos, kas mijas starp dažādām tikšanām, «piemēram, tikšanās beidzas pulksten 12, bet nākamā ir 15. Nereti brauciens uz biroju ir ne tikai attāluma ziņā neizdevīgs, bet arī prasa pārāk ilgu laiku, piemēram, sastrēgumu stundās, tad labāk pastrādāt tur, kur ir pieejams internets un ir kur nolikt datoru. Tāpat šad tad dažādu ģimenes apstākļu dēļ sanāk pastrādāt mājās - ne vienmēr uzreiz jāņem slimības lapa, ja bērnam gadījušās iesnas un viņš nevar apmeklēt bērnudārzu, vai nav jāņem atvaļinājums, ja mājā plānoti remontdarbi un jābūt klāt, kamēr strādā meistars,» dažus elastīga darba plusus uzskaita L. Egle.
UZZIŅAI
Strādā jebkur! pasākums šogad elastīga darba stila piekritējus un interesentus pulcēs darbam ārpus biroja 27. maijā no plkst. 13 līdz 15 parkā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
Arī šogad pasākuma organizatori būs parūpējušies gan par radošu darba vidi, gan par noderīgu saturu elastīga darba praktizētājiem. Īpaša uzmanība tiks vērsta uz to, kā nodrošināt ergonomisku un veselībai draudzīgu vidi, strādājot ārpus biroja. Elastīgu darbu jau ilgāku laiku praktizējošo uzņēmumu vadītāji dalīsies savās Top 5 atziņās, kas nepieciešams, lai elastīga darba modelis organizācijā būtu efektīvs, produktīvs un darbiniekus motivējošs.
Pieteikties dalībai pasākumā var kampaņas interneta vietnē http://ej.uz/stradajebkur2016. Organizatori plāno pulcēt ap 300 dalībnieku no 100 organizācijām.
Iniciatīvas īstenošanai 2016. gadā apvienojušies septiņi partneri - Microsoft Latvia, Lattelecom, VARAM, Pasaules dabas fonds, Go Beyond, Squalio un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
