2.lapa
Pašreizējais NATO un Krievijas militārā spēka samērs garantē Baltijas valstu neatkarību un drošību, tomēr Baltijas valstīm kā reāls drauds ir jānovērtē scenārijs, kas paredz ASV globālās varas un ietekmes mazināšanos. Tas nozīmē, ka būtiski pieaug arī militārās pašaizsardzības kā stratēģiskās atturēšanas instrumenta nozīme un drošības jautājumu risināšanā primārā uzmanība būtu jāvērš uz militāru spēju attīstīšanu, kas dotu iespēju sniegt atbildi militāra uzbrukuma gadījumā.
Otrkārt, saglabāsies informatīvās un ideoloģiskās pretdarbības nozīme Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas Baltijas valstīs ir īpaši aktuāla problēma, ņemot vērā salīdzinoši lielo krievvalodīgo iedzīvotāju daļu, kā arī plašo Krievijas iekšējo mediju ietekmi gan tehniskās, gan valodas pieejamības ziņā.
Ņemot vērā salīdzinoši augsto atbalstu Krievijas veicinātajām idejām Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, pastāv risks, ka militāra apdraudējuma gadījumā pastiprināsies iekšējie sašķeltības procesi un sabiedrības saliedētība cīņā pret ārējo agresoru būs apgrūtināta. Lai arī šobrīd Baltijas valstīs ir miermīlīga līdzāspastāvēšana starp pamatnācijām un etniskajām minoritātēm, būtu svarīgi jau laikus apzināties, ka uzskatu polarizācija ir drauds nacionālai drošībai, secina Bērziņa.
