Uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) pirmā ceturkšņa operatīvā peļņa šogad ir nozīmīgāks rādītājs nekā iepriekšējos gados, jo sasniegta pārvadāto kravu sarukuma mēnešos.
Šā gada pirmajā ceturksnī pa dzelzceļu Latvijā pārvadātie 13 miljoni tonnu kravu ir par 20,6% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā 2015. gadā, kas neko daudz neatšķīrās no 2014. gada un vēl vairākiem iepriekšējiem gadiem. Ekonomiskā konjunktūra pasaulē un politiskās kolīzijas reģionos, no kuriem LDz saņem tranzītkravas, lika raizēties par kravu daudzuma kritumu jau 2015. gadā. LDz pūliņi kravu piesaistīšanā un tāpat arī no LDz un Latvijas neatkarīgas apstākļu sakritības deva LDz papildu gadu sagatavoties tagadējai situācijai. «LDz valdei ir svarīgi nodrošināt stabilu uzņēmuma darbību un finanšu situāciju, ko mēs šobrīd arī spējam nodrošināt. Patlaban mēs strādājam iepriekš plānotā budžeta ietvaros,» uzsvēra LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Viņš norādīja uz darba procesu efektivizāciju un administrācijas izmaksu samazināšanu.
Pirmajā ceturksnī fiksētie +5,87 miljoni eiro nesola četrreiz lielāku peļņu gada beigās. Šī summa lielā mērā atspoguļo LDz darba sezonalitāti. No vienas puses, vairāk pārvadājumu un ieņēmumu ir gada sākumā un beigās, t.i., aukstā laikā, kad palielinās vajadzība pēc energonesējiem, kas dod lauvas tiesu no LDz pārvadāto kravu apjoma. No otras puses, daudz vairāk izdevumu ir vasarā, t.i., dzelzceļa infrastruktūras plānoto remontu un attīstīšanas sezonā. Pagājušo gadu kopumā LDz pabeidza ar 2,1 miljona eiro peļņu un šogad tiecas uz aptuveni līdzīgu finansiālo rezultātu.
LDz koncernā ietilpst vadošais uzņēmums, VAS Latvijas dzelzceļš un piecas tā izveidotās meitassabiedrības. LDz kopējie finanšu rezultāti nav šo uzņēmumu rezultātu mehāniska summa, jo daļa uzņēmumu ieņēmumu dzēšas to savstarpējos norēķinos. Lielāko pienesumu koncernam - peļņu 8,35 miljonu eiro apmērā - devis meitasuzņēmums Ldz Cargo, kas sniedz kravu pārvadāšanas pakalpojumus kravu īpašniekiem, bet maksā citiem LDz koncerna uzņēmumiem par to, ka tie uztur kārtībā sliežu ceļus, remontē lokomotīves, apsargā dzelzceļa objektus.
Gan Latvijas sabiedrību, gan daudzos gadījumos arī LDz partnerus interesē nevis tas, kas notiek LDz koncerna iekšienē, bet tas, kas notiek plašākos Latvijas valsts un tāpat arī daudzus tūkstošus kilometru garo tranzītceļu mērogos. Pavisam nesen Neatkarīgā informēja par E. Bērziņa tikšanos ar uzņēmuma Krievijas dzelzceļš (Rosijskije žeļeznije dorogi) jauniecelto prezidentu Oļegu Belozerovu, kurš uzsvēris, ka biznesa sadarbībai svarīgas ir arī valsts garantijas, lai investīcijas spētu sevi atpelnīt. Vēl iepriekš pieminējām LDz aktivitātes Maskavā notikušajā izstādē TransRussia, kur LDz pārstāvniecība strādāja tieši zem uzraksta Latvija, kas orientēja uz to vietu izstādes paviljonā, kur atradās vēl citu Latvijas tranzītbiznesa uzņēmumu stendi un pārstāvji.
