Vecuma pensijas apmērs pagājušajā gadā vidēji pieaudzis par aptuveni 28 eiro, taču jāņem vērā, ka šie Labklājības ministrijas aprēķini attiecas uz vidējo jaunpiešķirto pensiju. Tajā pašā laikā 2015. gadā 17 procentu jaunpiešķirto pensiju apmērs bija vien līdz 100 eiro.
2015. gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gadu, ir pieaugusi vidēji par 27,84 eiro, liecina Labklājības ministrijas (LM) dati par pensijām. Kopumā pērn piešķirtas vairāk nekā 17 000 pensiju, no tām gandrīz piektā daļa ir pensijas līdz 150 eiro mēnesī. Lielākā daļa jaunpiešķirto pensiju ir robežās no 150 līdz 250 eiro (27% pensionāru) un no 250 līdz 350 eiro – trešdaļai senioru. Pensijas no 500 līdz 1000 eiro piešķirtas desmitajai daļai pensionāru, diviem procentiem pensionāru jeb, precīzi, 388 senioriem pērn piešķirtas lielas pensijas – virs 1000 eiro.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati savukārt par visiem vecuma pensiju saņēmējiem Latvijā rāda, ka 58,5 procenti pensionāru saņem pensijas no 200 līdz 300 eiro, bet 12 procentu – līdz 200 eiro. Šie dati arī atklāj, ka daļai pensionāru tiek piešķirtas pavisam nelielas pensijas, pat tādas, kas nesasniedz 100 eiro. Pensijas līdz 20 eiro piešķirtas 3346 pensionāriem.
Tiesa, Labklājības ministrijas eksperti uzsver, ka kopš 2013. gada samazinās minimālo pensiju īpatsvars jaunpiešķirto pensiju skaitā. 2015. gadā no jaunpiešķirtajām pensijām 10,9 procenti bija minimālā apmērā. Ja aprēķinātais pensijas apmērs ir zems, valsts garantē minimālo pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Ja tas ir no 10 līdz 20 gadiem, tad minimālā pensija būs 70,43 eiro, ar stāžu no 21 līdz 30 gadiem – 83,24 eiro, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 96,05 eiro, bet ar stāžu no 41 gada – 108,85 eiro. Personai ar invaliditāti no bērnības minimālā pensija ir augstāka.
Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem laikā no 1996. līdz 1999. gadam bija zema alga vai arī cilvēks vispār nestrādāja, viņa pensijas sākumkapitāla aprēķināšanā ņem vērā vidējo algu valstī šajos gados. 2015. gadā šis atvieglojums piemērots gandrīz pusei no jaunpiešķirtajām pensijām.
Eksperti norāda, ka pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, pamatā izmanto: pensijas sākuma kapitālu (aprēķina, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996. gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kurām piemēroti pensijas kapitāla indeksi) un pensionēšanās vecumu. Lai arī valstī noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par trīs mēnešiem un 2016. gadā tas ir 62 gadi un deviņi mēneši, cilvēkiem ir iespēja pensijā doties agrāk. Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums 2015. gadā vīriešiem bija 61,60 gadi un sievietēm 61,46 gadi.
Tā kā Latvijas pensiju sistēmas ietvaros pastāv vairākas personu kategorijas, kas var doties pensijā agrāk, piemēram, daudzbērnu vecāki, politiski represētās personas, 2015. gadā iespēju doties agrāk pensijā izmantoja 29,4 procenti no pensionāriem. No tiem 3300 pieprasīja vecuma pensiju priekšlaikus.
