Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Vecāku pabalstos varētu sagaidīt izmaiņas

© Scanpix

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija sākusi izvērtēt, kā pilnveidot vecāku pabalsta piešķiršanas sistēmu.

Pēdējās izmaiņas pabalstu sistēmā tika veiktas 2014. gada oktobrī, būtiski mainot vecāku pabalsta saņemšanas kārtību, apmērus un ļaujot šo pabalstu saņemt arī strādājošiem vecākiem, kuri vienlaikus auklē mazuli. Viena no problēmām ir krasais pabalstu apmēra samazinājums brīdī, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu.

Pašlaik visi jaunie vecāki saņem bērna kopšanas pabalstu, kurš līdz bērna pusotra gada vecumam ir 171 eiro, bet līdz divu gadu vecumam – 42,69 eiro. Savukārt vecāku pabalstu var saņemt vecāki, kuri pirms mazuļa nākšanas pasaulē ir bijuši sociāli apdrošināti. Tā apmērs mēnesī ir atkarīgs no tā, vai vecāki izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu gadu (tad pabalsta apmērs ir 60 procentu apmērā no personas algas) vai pusotru gadu (43,75 procentu apmērā no algas). Savukārt vecāks, kas, bērnam piedzimstot, turpina strādāt, pabalstu saņem 30 procentu apmērā.

Risinājums ir nepieciešams virknei ar vecāku pabalstu saistīto jautājumu, saka Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viena no problēmām ir minimālais atbalsts, kas pašlaik vecākiem ir 171 eiro līdz bērna pusotram gadam, bet pēc tam četras reizes mazāks. Daudzi jaunie vecāki uzreiz pēc bērna pusotra gada vecuma sasniegšanas neatsāk strādāt, lai nodrošinātu bērnam aprūpi. Tas nozīmē, ka materiālais atbalsts samazinās būtiski. «Ja vecāks pats rūpējas par bērnu, tad 42 eiro ir nepietiekams atbalsts,» uzskata I. Parādnieks. Deputāts rosina palielināt minimālā atbalsta apmēru. Šim pabalstam ir jāatbilst valsts koncepcijai par minimālo ienākumu līmeni, kas, piemēram, 2015. gadā noteikts šādi: pirmais mājsaimniecības loceklis – 139 eiro, plus otrais mājsaimniecības loceklis (bērns) – 97 eiro, kopā 236 eiro. Igaunijā tas ir 390 eiro. Tajā pašā laikā varētu noteikt arī maksimālo vecāku pabalsta izmaksas apmēru.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece aicina visus atcerēties, ka sociālais budžets nav bezizmēra, un, lemjot, kādus pabalstus palielināt, domāt, kā tos finansēt. Pašlaik jau norit darbs, lai, iespējams, no sociālā budžeta finansētu obligāto veselības apdrošināšanu, tāpēc finansējuma jautājums būs ļoti aktuāls. J. Muižniece arī uzsvēra, ka kopš 2014. gada ir pieaudzis vecāku pabalsta saņēmēju skaits, un tagad to saņem 21 300 personu. Ģimenes pārsvarā izvēloties pabalstu saņemt līdz bērna pusotra gada vecumam.

Deputāts I. Parādnieks minēja arī citas problēmas, kuras saistītas ar pabalstu sistēmu, piemēram, ja vecāks bērna kopšanas atvaļinājuma laikā atsāk darba gaitas, vecāku pabalstu viņš saņem tikai 30 procentu apmērā. Turklāt saskaņā ar pašreizējo kārtību vecāku pabalsts nepienākas tiem vecākiem, ar kuriem vēl pirms vecāku pabalsta pieprasīšanas ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības.