Svētdiena, 28.maijs
Latvijā | 10.marts 2016, 15:00
Arnis Kluinis

Kas visdrīzākajā laikā jāuzceļ atkritumu apsaimniekošanai

Ierēdņi attaisno kavēšanos ar prasību izvirzīšanu Eiropas Savienības fondu naudas apguvei, jo tika rakstīti ārkārtīgi pareizi naudas apguves noteikumi, kas tagad jau gandrīz gatavi un nodoti valdībai apstiprināšanai. Tomēr uzņēmējos bažas rada vides jautājumu risināšanai domāto dokumentu projektu prasības, uz kurām uzmanību vērš Eco Baltia uzņēmumu grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Valstij ir uzticēti Eiropas Savienības fondi, kuros atkritumu saimniecībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā iezīmēti 41 miljons eiro,atgādina M. Simanovičs.

– Jau vairāk nekā divus gadus tiem ir jābūt pieejamiem, taču nauda stāv, kur stāvējusi. 2014. un 2015. gadā vēl tika realizēti vecie projekti, bet divu gadu laikā kopš jaunā plānošanas perioda sākuma nav noticis neviens uzsaukums projektiem, ar kuriem mums būtu jātuvojas šim periodam uzstādītajiem mērķiem, t. i., sadzīves atkritumu pārstrādei 60–65% līmenī.

– Tūlīt, tūlīt būs! Mūsu jaunā un spēka pilnā valdība taču tika izveidota tieši tāpēc, lai atgūtu ES projektu apgūšanā nokavēto.

– Vēl neuzsauktie projekti jau ir apkrauti ar nosacījumiem, kas padarīs tos dzīvot nespējīgus. Piemēram, netiks atbalstīta jau esošo atkritumu šķirošanas rūpnīcu tehnoloģiju uzlabošana. Iepriekšējos periodos tika atvērta virkne tādu rūpnīcu, kur tehnoloģija jau novecojusi. Tad labi – ļaušot taisīt visu no jauna, bet ar nosacījumu, ka 90% pārstrādāto atkritumu jānāk no Latvijas. No vienas puses, tiek prasīts kaut kas ļoti moderns, no otras – tik maziņš, ka tas nekad neatmaksāsies.

– Pirms pāris dienām bija tāda sapulce, kurā ierēdņi taisnojās, kāpēc vēl nav gatavi ES projektu atlases dokumenti. Izrādās, viņi divus gadus tieši par to domājuši, kā lai izdara tā, ka projekti izrādās spējīgi ne vien dzīvot, bet arī daļēji atdot ieguldīto naudu, ar ko tādā gadījumā varētu viena plānošanas perioda laikā finansēt vairākus objektus.

– Nu, labi, labi – lai vismaz ar kaut ko sāk. Arī par atkritumu nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sola, ka jaunās valdības laikā viss būšot, ka valdība noteikumus par atbalstu vides nozarei pieņems ja ne martā, tad aprīlī. Mēs dzīvojam vietā, kur investīcijas piesaistīt ir ļoti grūti objektīvu apstākļu dēļ. Eco Baltia ir liels uzņēmums, kam tomēr ir izdevies piesaistīt starptautiska mēroga akcionāru – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Tas bija ilgs un dārgs process, taču esam otrais uzņēmums Latvijā, kam tas izdevies. Investoriem ir svarīgi, lai viņi varētu paļauties uz likumu un citu normu nemainīšanos pārskatāmā nākotnē, bet Latvija to piedāvāt nespēj.

– Latvija nav tik bagāta un varena, lai varētu piedāvāt visiem visu.

– Neviena valsts visiem visu nesola, bet daudzas valstis ir spējušas definēt, kādus tieši investorus un investīcijas tās vēlas redzēt: vai smagās rūpniecības milžus, vai vieglās rūpniecības milžus, vai IT klasterus, vai vēl ko citu. Latvijas vēlēšanās ir vienlaikus palikt zaļai un neskartai, bet sasniegt ļoti augstu cilvēku dzīves līmeni. Tiklīdz kāds ārzemju investors parādās ar savu ideju, tā no viņa prasa ietekmes uz vidi novērtējumu. Skan labi, bet izpildījums tāds, ka biznesa idejas nomirst ātrāk, nekā novērtējumu var dabūt gatavu. Novērtējuma izstrāde aizņem vismaz 12 mēnešus, bet kas viss pasaulē jeb pasaules tirgū nevar notikt pa 12 mēnešiem? Vienīgais, ko Latvija investoriem var iedot, ir zemes pleķis kopā ar pienākumu saskaņot šā pleķa apbūvi ar visiem apkārtējo māju iemītniekiem.

– Vai Eco Baltia ir saskārusies ar gadījumiem, kad nav bijis iespējams izpildīt prasības pret projektu realizāciju?

– Bez dažnedažādu atļauju saņemšanas mēs nevaram paspert ne soli. Birokrātiskās procedūras prasa lielu pacietību un laiku. Pat ja nauda un projekts jaunai rūpnīcai ir, to nevar uzcelt ātrāk nekā divarpus līdz trijos gados, no kuriem ilgāko laiku aizņem staigāšana pa valsts iestādēm. Lai Latvijas valsts amatpersonas man piedod par atklātību, ka es neredzu nevienu motīvu investoriem izvēlēties Latviju starp citām kaimiņvalstīm. Vietējie uzņēmēji investē tikai tāpēc, ka viņi ir šeit dzimuši un auguši.

– Tomēr jūs esat uzņēmēji, nevis labdarības fondi.

– Latvijā ir ES fondu pieejamība un salīdzinoši lētāks darbaspēks. Ja grib, var atrast arī kvalificētu darbaspēku. Mūsu rūpnīcās nodarbināto uz produkcijas vienību ir daudz vairāk nekā līdzīgās rūpnīcās Rietumeiropā, tāpēc mūsu produkcija ir ar augstāku kvalitāti, kādu nevar nodrošināt tad, ja mašīnas strādā bez nemitīgas cilvēku klātbūtnes, kas pielabo to, ko mašīna nevar. Līdz ar to mūsu produkciju var pārdot par augstāku cenu.

– Ko jūs plānojat uzbūvēt turpmāk?

– ERAB teju desmit miljonu eiro investīcijas izmantosim sadzīves atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīcas Lauciena, kas atradīsies Salaspils novada Aconē, būvniecībā, un to paredzēts uzsākt jau šogad. Paredzētā rūpnīcas šķirošanas jauda ir 100 000 tonnu atkritumu gadā. Tāpat iecerēts, ka rūpnīcā Lauciena nošķirotais stikls tiks turpat arī pārstrādāts. Šobrīd strādājam pie izpētes procesa tālākai pārstrādātā stikla izmantošanai. Šobrīd plānojam palielināt PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas PET Baltija jaudu, un jau jūlijā rūpnīcas jauda būs par 50% lielāka.

– Kas būtu galvenais no valsts puses ES vides naudas apgūšanā?

– Galvenais, lai birokrātiskās procedūras notiktu ātrāk, jo gatavu projektu ir daudz. Otrkārt, svarīgi ir izmantot ES naudu pārstrādes attīstīšanai – lai varētu pārstrādāt vairāk, pārstrādāt netīrāku materiālu, bet bez ierobežojuma, ka jāpārstrādā tikai vietējie materiāli. Tikai Latvijā radītais atkritumu apjoms ir nepietiekams, lai starptautiskā mērogā rūpnīcas būtu konkurētspējīgas.

– Vai VARAM un Ekonomikas ministrijas ierēdņi jūsu domas uzzinās no avīzes?

– Uzņēmēji kopā ar ierēdņiem kopīgi diskutē dažādās darba grupās, izklāstot savu redzējumu straujākai nozares un valsts attīstībai.

– Kas ministriem jāzina, lai viņi neapstiprina muļķīgus noteikumus vides nozarē?

– ES nauda jāiegulda tur, kur tā, komplektējoties ar uzņēmēju naudu, radītu dzīvotspējīgas ražotnes.

– Un kā lai ministrs atšķir konkurēt spējīgās un nespējīgās ražotnes?

– ES līdzfinansējumam nevajag būt pārāk lielam, jo īstenotajam projektam ir jābūt dzīvotspējīgam arī ilgtermiņā. Konkurētspējīgākas ražotnes ir tās, ko uzņēmēji ir gatavi atvērt ar 35% atbalstu. Vērtējot Latvijas un citu valstu pieredzi, konkurētspējīgi ir atkritumu pārstrādes uzņēmumi, kuru pārstrādes jauda veido līdzsvaru starp ražošanas izmaksām, realizācijas potenciālu un cenu. No pieredzes varu teikt, ka mūsu rūpnīcas PET Baltija un Nordic Plast pārstrādā gan Latvijā radītos plastmasas atkritumus, gan arī importētos izejmateriālus, jo tikai vietējo izejmateriālu pārstrāde ierobežotā vietējā tirgus dēļ nebūtu rentabla. Ievesto izejmateriālu apjoms šajās rūpnīcās pārsniedz 50% no kopējā apjoma.

– Kā vērtējat Eco Baltia grupas līdzšinējo darbību un prognozes šim gadam?

– Pagājušajā gadā esam kļuvuši rentablāki un efektīvāki, Eco Baltia grupas rentabilitātes kāpums pagājušajā gadā ir 8%. Kaut arī apgrozījumam nav būtiska pieauguma, jo tas ir saistīts ar zemajām naftas cenām, kas ietekmē polimēru tirgus cenas. Arī šogad plānojam kopējā apgrozījuma pieaugumu par 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tāpat eksporta rādītāji gan 2015. gadā, gan arī šajā gadā rāda pozitīvu dinamiku, un, ņemot vērā polimēru nozares kopējo situāciju Eiropā, esam spējuši noturēt labas pozīcijas polimēru tirgū. Mums ir potenciāls attīstīties un paplašināties, apgūstot jaunus eksporta tirgus.