Piektdiena, 20.janvāris
Latvijā | 28.februāris 2016, 12:40
Ziņu aģentūra LETA

Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanai nepieciešami papildus 212 miljoni eiro

Lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli, ar jau esošajiem pasākumiem nebūs gana, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apzinājusi papildu pasākumu kopumu, kam būs nepieciešams arī papildu finansējums 212 miljonu eiro apmērā.

VARAM ziņojumā norāda, ka ir izvērtēts risks līdz 2020.gadam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un ir konstatēts, ka pašreizējais stāvoklis lielā mērā nesaskan ar labu jūras vides stāvokli, tāpēc tikai esošo un plānoto pasākumu īstenošana nenodrošinātu būtiskus uzlabojumus.

Lielākais risks nesasniegt noteiktos mērķus ir trīs grupās - "Svešās sugas", "Eitrofikācija" un "Jūru piesārņojošie atkritumi". Ministrija ir pārliecināta, ka visi identificētie pasākumi ir tehniski īstenojami.

Kategorijā "Svešās sugas" līdz 2020.gadam ir paredzēts īstenot monitoringu, lai precīzi novērtētu svešo sugu ienākšanas Latvijas jūras ūdeņos vietas un to izplatību. Plānots arī veikt pētījumus, lai noskaidrotu svešo sugu ietekmi uz jūras vidi.

Lai novērstu eitrofikāciju jeb jūras aizaugšanu, kā papildu pasākums ir minēta mākslīgo molusku audžu izveides izvērtēšana, ko paredzēts veikt līdz 2020.gadam. Tā rezultātā tiks izvērtēta mākslīgo molusku audžu izveides iespējamība Latvijas jūras ūdeņos ar mērķi samazināt komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radīto slodžu ietekmi piekrastē vai lokālu pozitīvu efektu aizsargājamām teritorijām jūrā un piekrastē. Paredzēts arī veikt pētījumu par mežistrādes radīto slodzi uz jūras vides stāvokli.

Attiecībā uz atkritumu apjoma mazināšanu ir paredzēts pakāpeniski mazināt vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņus, aizstājot tos ar papīra vai cita videi draudzīga materiāla maisiņiem. Tādējādi tiktu mazināts sauszemes izcelsmes jūru piesārņojošo atkritumu apjoms. Piekrastē arī tiks turpināts regulārs atkritumu monitorings un veicināta sabiedrības izpratne par jūru piesārņojošajiem atkritumiem.

Kā indikatīvais finansējuma avots papildu pasākumiem ir noteikti vai nu Eiropas Savienības (ES) fondi, vai valsts budžets.

Līdztekus šiem papildus identificētajiem pasākumiem Latvija piedalīsies reģionālās sadarbības gaitā koordinēti veicamajos kopīgajos pasākumos, par kuriem vienojušās visas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā.