Sociālantropologam un pētniekam Klāvam Sedleniekam izteikti pārmetumi, kuros norādīti robi dzimtās valodas zināšanās.
Pārmetumi parādījušies sociālajā tīklā twitter, pēc tam, kad pētnieks ierakstījis, ka formulējums “Lepni svinēt valsts svētkus” ir nepareizs jo lepnība ir netikums un tikumības aizstāvjiem vajadzētu šo kļūdu steigšus labot. Tad nu kāds cits twitter lietotājs norādījis – ka ir liela atšķirība starp lepnumu un lepnību, kas raisījis plašāku diskusiju mikrobologošanas vietnē.
Tā gadās, kad slikti pārzina savu dzimto valodu - lepnumu par savu valsti jauc ar lepnības netikumu. :) https://t.co/B0rlS4R1zC
— Alberts Prikulis (@alpaqa) February 10, 2016
@alpaqa vai esat lepns par savām valodas zināšanām?
— Klāvs Sedlenieks (@klavsse) February 10, 2016
@klavsse Nē, vnk cenšos, kā pilsonis, tās uzturēt pienācīgā līmenī.
— Alberts Prikulis (@alpaqa) February 10, 2016
@alpaqa Vai arī kā to lieto, piem., Kuldīgas baznīcas mājaslapā (gan jau kaut ko zina par to, kas īsti ir lepnība) https://t.co/JqEBn15unm
— Klāvs Sedlenieks (@klavsse) February 10, 2016
@klavsse Neesmu ortodoksāls kristietis. Arī Jūs neesat. Tāpēc nesacentīsimies pazemībā. Bet turēt cieņā savas valsts svētkus nav par daudz
— Alberts Prikulis (@alpaqa) February 10, 2016
@alpaqa Turēt cieņā, priecāties par kaut ko vai kādu ir kas cits nekā būt lepnam par to pašu. Diemžēl LV apgrozībā galvenokārt lepnums
— Klāvs Sedlenieks (@klavsse) February 10, 2016
@klavsse Tiktāl piekrītu. Bet lepnums un lepnība nav 1 un tas pats. Starp netikumiem, šķiet, ierindo lepnību,
— Alberts Prikulis (@alpaqa) February 10, 2016
@alpaqa vārda "lepnums" pastulba lietošana ienākusi no angļu valodas izteiksmes, kur proud, pride iekļaujas organiski, bet latviešu mēlē nē
— liana_langa (@liana_langa) February 10, 2016
