Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura drīzumā varētu nonākt finanšu ministra amatā, īsti neatbalsta jauna degvielas nodokļa ieviešanu bēgļu jautājuma risināšanai, savukārt par citām nodokļu izmaiņām runā piesardzīgi, jo neesot iespējams izteikt solījumus bez rūpīgas analīzes.
Kā ziņots, Vācijas ierosinājums ieviest Eiropas Savienības (ES) degvielas nodokli, lai finansētu masveida bēgļu uzņemšanu, esot guvis Eiropas Komisijas (EK) atbalstu. Šādu ideju izteica Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, bet atbalstu tai izteicis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Savukārt Reizniece-Ozola izteicās, ka būtu "ļoti piesardzīga" par šāda nodokļa ieviešanu, jo Eiropā vienotu nodokļu prakses nav bijis, tāpēc viņa šaubās, vai visas valstis spētu par to vienoties. Turklāt pirms šāda nodokļa ieviešanas būtu jābūt plānam, kā šo naudu izmantot, bet pašlaik neesot skaidrs, kur to liks - stiprinās robežu, atdos Turcijai vai izmaksās bēgļu pabalstos. "Kaut kādu loģiku" piedāvājumā viņa redzot, bet šaubās, vai bēgļu jautājums ir pašlaik svarīgākais risināmais.
Šāda nodokļa ieviešana, nesaņemot sabiedrības atbalstu, varētu mazināt Eiropas sabiedrības solidaritāti bēgļu jautājumā, uzskata politiķe.
Ministre pieļauj, ka tas ir mēģinājums pataustīt ES dalībvalstu nostāju par vienotiem nodokļiem, tomēr viņa uzskata, ka vienoties nebūs viegli.
Savukārt runājot par Latvijas nodokļu sistēmu, politiķe pauda viedokli, ka tai ir nepieciešama stabilitāte un, pirms veikt izmaiņas, ir jāveic pamatīgs situācijas izvērtējums.
Pēc Reiznieces-Ozolas vārdiem, ir skaidrs, ka darba spēka nodokļi Latvijā salīdzinoši augsti, bet kapitāla un patēriņa - samērā zemi. Tāpat pēc pusgada varēšot vērtēt solidaritātes nodokļa efektivitāti. Tomēr precīzu redzējumu par nodokļu izmaiņām politiķe pašlaik nesniedza, atkārtoti uzsverot, ka ir nepieciešama plašāka jautājuma analīze.
Pievēršoties pensiju jautājumam, par kuru sola iestāties partija "Vienotība", Reizniece-Ozola pārmeta šai partijai "kažoka mainīšanu", jo "Vienotības" vadītajās valdībās labklājības joma ne tuvu neesot bijusi prioritāte. Ja politiķu piedāvājumi šajā jomā būšot racionāli, esot iespējams atbalsts tiem, bet, ja būšot redzams populisms, tad atbalsta nebūšot, izteicās topošā finanšu ministre.
