Piektdiena, 3.maijs

redeem Gints, Uvis

arrow_right_alt Latvijā

Vai Jūrmalā ar atkritumiem piesārņos kāpas?

© F64

Jūrmalas dome apstrīdētajā un diezgan šaubīgajā iepirkumā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā paredzējusi arī pludmales smiltīs un kāpās ierakt pazemes atkritumu konteinerus, taču nav definēts, kādā veidā būtu saņemamas būvatļaujas šādu konteineru novietņu izbūvēšanai teritorijā, kur jebkāda būvniecība aizliegta. Turklāt vides speciālisti norāda, ka iepirkums arī neparedz nekādus vides aizsardzības pasākumus, kas var radīt situāciju, ka vētras laikā konteineros ievietotie atkritumi piesārņo gan jūras ūdeni, gan pludmales smiltis un apdraud kāpas.

Jūrmala gan skaidro, ka tai ir ļoti svarīga vides tīrība, tādēļ potenciālajam atkritumu apsaimniekotājam izvirza ārkārtīgi augstas prasības, turklāt vēl paģēr arī savākt atkritumus piecu metru attālumā ap konteineriem, pildot sētnieka funkcijas, taču vienlaikus tā arī paredzējusi visnotaļ nopietni piesārņot pludmali un tajā esošās smiltis, ierokot zemē atkritumu tvertnes.

Pati pašvaldība nekādā veidā nav nedz apspriedusi, nedz analizējusi, kas notiks ar tvertnēs ievietotajiem atkritumiem, kad jūrā būs vētra, viļņi skalosies tajos vai ūdens līmenis aizsniegsies līdz kāpās ieraktajiem konteineriem.

Kā norāda Valsts vides dienests, šādu atkritumu konteineru novietošanā un ierīkošanā jārēķinās ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un teritorijas plānojumu, kas nosaka teritoriju izmantošanas mērķi, kā arī jāņem vērā dažādu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tuvumu. Tāpat slēgtā tipa konteineru ierīkošanai zem zemes, krasta kāpās un to aizsargjoslā, saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2.pielikuma prasībām ir jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums. Jūrmalas pilsētas dome Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē nav vērsusies.

Tā kā nav prognozējams, kāda veida atkritumus atpūtnieki izvēlēsies mest kāpās izvietotajos konteineros, nav paredzams, ar kādām dabai kaitīgām vielām šie atkritumi var saindēt piekrastes zonu un jūras ūdeni. Jau ar esošo piesārņojumu Jūrmalas pludmale ir spiesta cīnīties ar smakojošām toksiskām aļģēm, taču atkritumu konteineru radītais piesārņojums var radīt vēl daudz nopietnākus draudus videi.

Tāpat līdz galam nepārdomātā ideja par atkritumu konteineriem kāpās Jūrmalai var liegt saņemt zilo karogu, kas liecina par pludmales tīrību un piemērotību nekaitīgai atpūtai.

Valsts vides dienests uzsver, ka Jūrmala nav vienīgā pašvaldība, kas atkritumu apsaimniekošanā pielieto tieši slēgta tipa konteinerus, kas tiek ierakti zemē, un, VVD ieskatā, šādu konteineru lietošana, īpaši karstā un vējainā laikā novērš nepatīkamo smaku un iespējamo atkritumu izplatīšanos vidē, tādējādi lieki netērējot līdzekļus šo atkritumu vākšanā.