Kopš spēkā stājušies noteikumi par 100 eiro samaksu par katru nomedīto mežacūku mātīti, nedēļas laikā Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) mednieki iesnieguši 491 nomedītu cūku paraugu, aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.
Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē - tur nomedītas 202 mežacūkas.
Kā ziņots, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu mežacūku populācijā, no šī gada 20.novembra līdz 31.decembrim par katru nomedīto sieviešu kārtas mežacūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu.
Izmaksas tiek segtas no ĀCM apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.
Kā norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, medības ir efektīvākais veids, kā īsā laikā samazināt mežacūku populāciju Latvijā, tādējādi ierobežojot mēra tālāku izplatību.
"Intensīvi medījot, mežacūku blīvumam būtu jāsamazinās līdz vienam dzīvniekam uz diviem kvadrātkilometriem. Ja būs teritorijas, kurās blīvums joprojām nemazināsies, kopīgi ar Valsts meža dienestu un citām institūcijām meklēsim risinājumus efektīvākai medību organizēšanai," norādīja Balodis.
Lai saņemtu atlīdzību, medniekam PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi - ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūku ārējie dzimumorgāni, ka nomedītā cūka ir sieviešu kārtas. Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt, sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām.
Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina mednieku biedrības vadītājs Jānis Baumanis, šajā sezonā jau nomedīts 45 000 mežacūku, tomēr lielākā problēma ir nomedīto cūku uzglabāšana, kā arī medījumu pārprodukcija. Vienlaikus viņš norādīja, ka cūku medības veicinās valdības piešķirtais 100 eiro atbalsts.
"Tā nebūs "galvas" nauda, bet gan labs atbalsts medījumu gaļas pārstrādei, kas ir dārgs pasākums. Daļa no atbalsta var tikt izmantota konservu ražošanai, jo gaļas ir daudz un ne katrs var atļauties to pārstrādāt," sacīja mednieku pārstāvis.
Tikmēr PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants prognozēja, ka līdz šā gada beigām ar mēri inficēto mežacūku skaits pārsniegs 1000, nākamā gada laikā kaite pārņems visu Latviju, savukārt vairāku faktoru kopsakarības dēļ ar ĀCM nāksies sadzīvot vēl ļoti ilgi.
Šogad ĀCM konstatēts 888 meža un 213 mājas cūkām. Slimība skārusi 47 Latvijas novadus.
Kā ziņots, ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
