Domāšanā par satiksmes drošību Latvijā noticis būtisks pavērsiens – policija, satiksmes organizētāji, eksperti un politiķi ir vienisprāt, ka ar sodu paaugstināšanu drošību uz Latvijas ceļiem vairs nav iespējams celt. Arī atstarojošas vestes var dalīt tūkstošos, bet, kamēr mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki atradīsies uz pussabrukušiem koplietošanas ceļiem, viņi ies bojā.
Vakar jaunākie priekšlikumi situācijas uzlabošanai tika skatīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tradicionāli šāda prāta vētra notiek gada nogalē, taču šoreiz ekspertu kopā nākšanu pasteidzināja dažas smagākas avārijas un fūres ietriekšanās velosportistu grupā uz Vidzemes šosejas.
Staigāt bīstami
Avāriju statistika tomēr neuzrāda pasliktinājumu. Desmit mēnešos 150 bojāgājušie – pērn šajā periodā bija 167. Ir pat cerības, ka šogad vairāk par 200 mirušajiem nebūs. Taču uz pārējās Eiropas fona tas tik un tā ir ļoti liels skaitlis, un, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju sabrauktos gājējus, diemžēl esam absolūtie līderi. Mums 34 sabrauktie, kamēr Vācijā septiņi, Zviedrijā četri, bet Islandē ir gadi, kad satiksmē izdzīvo pilnīgi visi gājēji. Te vietā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) priekšnieka Andra Lukstiņa teiktais: «Kamēr nebūs infrastruktūras, nekas nemainīsies.» Somijā un Skandināvijā pēdējā atstarojošo vestu dalīšana notika pirms gadiem 40. «Mēs dalīsim vestes arī turpmāk, taču tā ir tikai tāda lāpīšanās.» Vienīgais saprātīgais risinājums ir nodalīt gājēju no autobraucēja. Ārzemju pieredze uzrāda, ka, sakārtojot infrastruktūru, negadījumu skaits samazinās par 80 līdz 90 procentiem. Tātad arī Latvijā vajadzīgas ietves, atdalītas ceļu nomales, veloceļi un samarķētas brauktuves. Labā ziņa ir tā, ka uzņēmums Latvijas valsts ceļi ir ķēries pie šiem uzdevumiem, cik nu to ļauj finanses. Pakāpeniski uz valsts ceļiem tiek likvidēti 48 melnie punkti un aizliegti kreisie pagriezieni, kas komplektā ar otras mašīnas veiktu apdzīšanas manevru ir viens no galvenajiem negadījumu iemesliem. Tiks investēts ceļu marķējumos, un jaunums būs akustiskās līnijas jeb ribjoslas. To uzdevums ir pamodināt gulošos šoferus, kuru uz ceļiem, kā rāda satiksmes drošības pētījumi, netrūkst.
Katafalku pie pārejas
Izrādās, tā sauktais sekundes miegs, kuru gulētājs pats reizēm pat nepamana, var izraisīt smagākas sekas nekā alkohols. Šīs sekundes laikā mašīna nekontrolēti nobrauc 50 līdz 100 metru un reizēm finišē pretējā joslā vai grāvī – kā tas šonedēļ gadījās autovadītājai, kura, guļot pie stūres, veda pilnu busiņu bērnu. Otrs ieradums, tikpat bīstams kā gulēšana pie stūres, ir mobilo ierīču lietošana – cilvēki brauc, sekundēm ilgi neskatoties uz ceļu, un beidz turpat, kur pie stūres guļošie. Šis ieradums jāizskauž.
Būtisku satiksmes drošības uzlabojumu arī pie esošajiem satiksmes apstākļiem Latvijā dod ātruma radari. Pašlaik ir 15 stacionāro radaru, vajadzēja būt jau 40, bet kavējas visādi saskaņojumi. Arī netrafarētās automašīnas kaut kad Ceļu policijai būs. Taču skaidrs, ka ne visur problēmu cēloņi risināmi ar ātruma apkarošanu. Rīgas Tehniskā universitāte pašlaik veic neregulējamo gājēju pāreju izpēti. Galvaspilsētā esot viena tāda gājēju pāreja, kur stundas laikā tiek veikti 12 līdz 16 apdzīšanas manevri. Automobiļu katedras vadītājs Aivis Grīslis skarbi secina: «Tur līdzās ir jānoliek katafalks.» Bet vēl labāk būtu šo pāreju pārbūvēt.
Smagie astē vairs nesēdēs
Protams, Garkalnes avārijas dēļ komisijas sēdē klātesošie pieskārās arī jautājumam par riteņbraucēju drošību. Te nepatīkama ziņa gaida tālbraucējus, jo viņu iecienītajai sēdēšanai aizvējā tiks pielikts punkts. Izrādās, degvielas taupības nolūkos braucot viens otram astē, austrumeiropieši arī Eiropas vidienē kļuvuši par statistikas līderiem lēni braucošu kemperu noslaucīšanā no ceļa. CSDD rosinās noteikt, ka ārpus apdzīvotām vietām kravas automobiļu distancei no priekšā braucamā transporta līdzekļa metros jābūt ne mazākai par pusi no braukšanas ātruma. Tātad pie 90 kilometriem stundā – vismaz 45 metri. Otrs drošības veltījums riteņbraucēju grupām būs aizliegums braukt aiz pašus pavadošās mašīnas. Precīzāk, ja tomēr brauc aiz tās, tad jābūt vēl otrai mašīnai, kas noslēdz visas grupas braucienu. Lai drošāk.
Sēdes noslēgumā eksperti un politiķi vienojās, ka visām par satiksmes drošību atbildīgajām institūcijām jāstrādā ciešākā sazobē un, citējot A. Lukstiņu, «ir jāuzbūvē sistēma, kas cilvēku uz ceļa pasargā no idiotiem un stulbeņiem».
