Par to, vai pastāv «kvotu problēma», par to, cik lielas ir rindas pie ārstiem, kā šīs rindas rodas, kas būtu jāņem vērā un jādara pacientiem un par citām veselības aprūpes aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāju Līgu Gaigalu.
– Septembrī vairākos plašsaziņas līdzekļos parādījās satraucošas ziņas un viedokļi, ka nevarēs vairs tikt uz vizītēm pie ārstiem, ka aug rindas un pacienti varēs tikt pie ārsta tikai nākamajā gadā, jo tūlīt beigsies ģimenes ārstu norīkojumu kvotas. Vai šāda problēma pastāv, cik tā liela?
– Ģimenes ārstu iespējas nosūtīt pacientu uz izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām nav kvotētas vai kā citādi skaitliski ierobežotas. Tiesa, šādi ierobežojumi savulaik ir pastāvējuši, taču atcelti jau pirms daudziem gadiem. Vienīgā joma, kur tiek vērtēts ģimenes ārsta izsniegto nosūtījumu apjoms, ir laboratoriskie izmeklējumi (resp., var tikt vērtēts nosūtījumu pamatojums gadījumos, ja šis apjoms ir īpaši liels), tomēr, arī pārsniedzot līgumā norādīto apjomu, ārsti var nosūtīt pacientus uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, rūpīgi izsverot šo izmeklējumu lietderību un medicīnisko pamatojumu.
Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus par sekundārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – izmeklējumiem, dienas stacionāra pakalpojumiem, speciālistu konsultācijām. Pavisam ir noslēgti 384 šādi līgumi. Līgumi ar ārstniecības iestādēm tiek slēgti gada sākumā, līgums tiek plānots visam kalendārajam gadam, summa tiek sadalīta katram kalendārajam mēnesim jeb proporcionāli ir viena divpadsmitā daļa no gada līguma apjoma. Ārstniecības iestādei ir pienākums atbilstoši līgumam novērtēt pacientu plūsmu, plānot pierakstu apjomus mēnesī. Situācija ir tāda, ka atsevišķām ārstniecības iestādēm pierakstu apjoms ir pārsniegts un finansējuma sāk pietrūkt. Bet tas tā nav visās ārstniecības iestādēs. Nacionālais veselības dienests ir izveidojis vietni savā mājaslapā www.rindapiearsta.lv, kur var iepazīties gan ar šo iestāžu sarakstu, kur ir noslēgti līgumi par pakalpojumiem, gan aptuveno gaidīšanas laiku uz pakalpojuma saņemšanu. Vienā ārstniecības iestādē rinda var būt garāka, citā īsāka. Ja arī atsevišķā ārstniecības iestādē šogad vairs nevar pierakstīties uz pakalpojumu, tas nenozīmē, ka nevar pieteikties uz janvāri, jo līgumattiecības ar ārstniecības iestādēm tiks turpinātas.
– Bet cilvēki satraucas, un tāds vārds kā «kvotas» ir pašlaik ļaužu leksikā bieži izplatīts...
– Ģimenes ārstiem līgumos ir noteikts finansējuma apjoms laboratoriskiem izmeklējumiem. Cilvēki satraucas arī par diagnosticējošiem izmeklējumiem un citiem pakalpojumiem, kur ģimenes ārstiem nav jāstrādā pēc kvotu principa – par pārējiem pakalpojumiem viņiem nav noteikts finansējuma apjoms līgumā. Tātad ārsta uzdevums ir izvērtēt pacienta veselības stāvokli, noteikt medicīniskās indikācijas, izvērtēt vajadzību pēc izmeklējumiem. Aicinu iedzīvotājus runāt ar ģimenes ārstu, izvērtēt, cik steidzami izmeklējums ir nepieciešams, vai, ja tas netiks nekavējoties veikts, vai tas ir veselības apdraudējums. Virknē gadījumos slimība ir hroniska un ir vajadzīga pacienta veselības stāvokļa novērošana. Šādos gadījumos var izmeklējumus plānot ļoti laikus, ar noteiktu periodiskumu – varbūt reizi pusgadā, varbūt biežāk atkarībā no saslimšanas, kā to noteicis ārstējošais ārsts. Savukārt, ja slimnieks redz, ka notiek kādas spējas, akūtas izmaiņas veselības stāvoklī, tad ir iespēja vērties pie ģimenes ārsta un meklēt citus risinājums, kā izmeklējumu veikt steidzamā kārtībā.
– Augustā kāda žurnāliste bija mēģinājusi ar ģimenes ārsta nosūtījumu nokļūt uz valsts apmaksātu mamologaķirurga konsultāciju, kā iemeslu vizītei minot bažas par iespējamu audzēju, tomēr tas viņai nav sekmējies. Vai tas normāli?
– Mūsu valstī ir organizēts vēža skrīnings – sievietēm virs 50 gadu vecuma reizi divos gados izsūtām aicinājumu veikt mamogrāfijas izmeklējumu. Pēc mūsu datiem, tikai trešā daļa sieviešu to veic. Ja šajā izmeklējumā tiek konstatētas kādas izmaiņas, iestājas «zaļais koridors» – tālākos izmeklējumus valsts apmaksā virs kvotas, un tie ir pieejami četrās onkoloģiskajās klīnikās. Tur šie izmeklējumi tiek veikti, lai nonāktu līdz diagnozei. Ja tiek konstatēta onkoloģiska diagnoze, izmeklējumi turpinās.
Žurnālistei droši vien bija jāveic citāds ceļš, un tad viņas eksperimentam būtu cits rezultāts. Mēdz būt gadījumi, kad pacienti ar aizdomām par savu veselību cenšas nokļūt uzreiz pie speciālista, taču šāds ceļš ne vienmēr ir racionāls. Speciālists, visticamāk, lūgs veikt izmeklējumus un vērsties pie viņa atkārtoti. Pirms nokļūt pie mamologa, būtu jāveic ultrasonogrāfija (USG) ar biopsiju, kas apstiprina vai noliedz diagnozi, un tad kopā ar ģimenes ārstu jāizvērtē, vai un kāda speciālista konsultācija nepieciešama un cik steidzami. Turklāt, ja nepieciešama pirmreizēja onkoloģijas speciālista konsultācija, ģimenes ārstam jāveic īpaša atzīme uz nosūtījuma, pamatojoties uz ko šī konsultācija iestādei jāpiedāvā 10 dienu laikā.
Nav pamata apgalvojumam, ka USG izmeklējumi un mamogrāfija nav pieejama kopš pavasara. Vēl septembrī bija visai plašas iespējas pierakstīties uz USG izmeklējumiem ar iespēju tos saņemt tuvāko nedēļu laikā, par ko pārliecinājāmies, apzvanot ārstniecības iestāžu reģistratūras. Apgalvojums par mamogrāfijas nepieejamību vispār ir grūti izprotams – uz šo pakalpojumu vairumā iestāžu rindu tikpat kā vispār nav vai tās ir nelielas. Turklāt skrīninga mamogrāfijas izmeklējumiem valsts nodrošina trīs mobilo mamogrāfu (speciāli aprīkotu autobusu) izbraukumus visā Latvijā, lai uzlabotu šī pakalpojuma pieejamību arī reģionos. Sievietes, kuras saņēmušas uzaicinājuma vēstules vēža skrīninga programmas ietvaros, šo izmeklējumu var veikt ārpus jebkādām kvotām, jo par to ārstniecības iestādēm valsts samaksā atsevišķi pēc fakta, turklāt skrīninga ietvaros sievietes ir atbrīvotas no pacienta iemaksas. Mūsu rīcībā nav informācijas, ka arī parastajā kārtībā (ar nosūtījumu) sievietēm būtu problēmas saņemt šo izmeklējumu. Mamogrāfija ir krūšu rentgenoloģisks izmeklējums, kas ir salīdzinoši vienkāršs un noteikti nav pieskaitāms pie dārgākajiem un sarežģītākajiem izmeklējumiem.
Šobrīd atsevišķās ārstniecības iestādēs izveidojies pilns pieraksts uz atsevišķiem izmeklējumiem (virkne izmeklējumu pārsvarā lielajās universitātes slimnīcās un vēl atsevišķās citās iestādēs uz tādiem izmeklējumiem kā magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija). Taču līgums par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu ir ne tikai ar lielajām slimnīcām, bet arī ar virkni citu ārstniecības iestāžu (poliklīnikas, veselības centri, doktorāti, ārstu prakses, diagnostikas centri utt.), kurās vēl joprojām ir iespējams pierakstīties gan pie speciālistiem, gan uz izmeklējumiem (ar atsevišķiem izņēmumiem, protams). Sastopoties ar gaidīšanas rindu kādā iestādē, iedzīvotājs ir tiesīgs interesēties par šī paša pakalpojuma saņemšanu jebkurā citā valsts līgumiestādē, kurā rindas nav vai tā ir īsāka.
– Man pazīstams cilvēks 10. septembrī salauza potīti. Ārsta konsultācija, rentgenuzņēmums un ģipša uzlikšana izmaksāja mazliet virs septiņiem eiro. Tas bija negadījums. Mēdz taču būt, ka cietušajam nav līdzi naudas. Vai negadījumos cietušajiem nav jāpalīdz neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav nauda?
– Pacienta iemaksa ir jāmaksā. Ir noteiktas pacientu kategorijas, kurām nav jāmaksā – trūcīgie, bērni, grūtnieces un citas kategorijas. Citos gadījumos, ja pacientam nav līdzi naudas, ir iespējams ar ārstniecības iestādi vienoties, ka samaksāt var vēlāk.
– Kad viņa gribēja pietiekties uz nākamo ārsta konsultāciju, ārstniecības iestādē pateica, ka tā iespējama ne agrāk par 30. septembri. Taču šādos gadījumos normāli būtu, ja atkārtots rentgena uzņēmums tiek veikts pēc nedēļas vai, vēlākais, pēc divām. Ko šādā gadījumā darīt?
– Lai veiktu kontroles rentgena uzņēmumu, vajadzēja vērsties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu, kurā arī būtu jābūt norādītai rekomendācijai par izmeklējuma veikšanas laiku. Rentgena pieejamība parasti nav apgrūtināta. Tālāk ir jautājums, vai šis traumatologs ortopēds bija vienīgais tajā reģionā, kur dzīvo slimniece? Droši vien bija iespējas atrast citu speciālistu tajā pašā vai citā ārstniecības iestādē.
Bieži vien cilvēki vēlas nokļūt pie kāda konkrēta ārsta. Šādos gadījumos rekomendējam apskatīties, vai varbūt tajā pašā ārstniecības iestādē nav kāds līdzvērtīgs speciālists attiecīgā jomā. To pašu var apskatīties arī internetā www.rindapiearsta.lv. Bieži ir gadījumi, kad nebūtu nekādas problēmas, ja cilvēks vairāk runātu ar ārstu, izvaicātu viņu, kā rīkoties, kā labāk. Ar ārstējošo ārstu ir jārunā. Man pazīstams jaunietis bija savainojis plaukstu basketbola spēlē un vērsies pēc palīdzības pie ārstniecības iestādes, kur saņēmis informāciju, ka pie ārsta var tikt pēc nedēļas. Es viņam vaicāju, vai tad viņš nepastāstīja, ka viņam ir nupat iegūta trauma. Viņš sacīja, ka nav to pateicis. Kā ārstniecības iestādē lai uzmin, kāda ir pacienta problēma, ja pats pacients to nepasaka? Vajag ārstniecības iestādes reģistratūras darbiniekam, ārstējošam ārstam konkrētāk paskaidrot, kas noticis, vajag pārjautāt par turpmāko rīcību, ja kaut kas nav skaidrs.
– Viens man pazīstams kungs gados ir satraukts, vai tikai viņam nav kādas onkoloģiskas problēmas priekšdziedzera rajonā. Viņš sācis interesēties par iespējām veikt izmeklējumus, un viņam pastāstīts apmēram tā: ir iespējas tos veikt, bet jau pirmā durvju atvēršana un konsultācija pie daktera maksās apmēram 50 eiro. Viņa pensija ir apmēram 300 eiro. Jau 50 eiro viņa budžetam ir skarbs trieciens.
– Acīmredzot viņam kāds ir rekomendējis vērsties pie kāda noteikta ārsta maksas vizītē. Vispirms viņam būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas varētu sniegt nosūtījumu pie urologa, kurš nav viens vienīgs. Ja vecākam cilvēkam ir grūti ar informācijas sameklēšanu internetā, pastāv arī informatīvie tālruņi, kur piezvanot var uzzināt, kādas ir iespējas tikt pie konkrētas specialitātes ārsta. Ja nav iespējams vienā ārstniecības iestādē saņemt vajadzīgos pakalpojumus, ir iespējas meklēt tos citā ārstniecības iestādē, ja trūkst naudas, ir jāmeklē iespējas pierakstīties uz valsts apmaksātu pakalpojumu.
– Bet cilvēkam pašam šķiet, ka tā ir akūta un nevar gaidīt ne dienu, ne stundu.
– Bieži vien cilvēki novelk līdz pēdējam, cieš kādas sāpes un tad vēršas pie ārsta. Tāpēc vajag laikus meklēt ārstu. Saprotams, ka, ja slimība ir ielaista, tad arī ārstēšana ir grūtāka. Bet tāpēc jau ir ģimenes ārsti, pie kuriem jāiet, kuriem jāstāsta, kādas ir problēmas ar veselību.
Nekādā ziņā nevar apgalvot, ka pašlaik visās iestādēs visā Latvijā ārsts pieejams tikai par maksu. Cilvēkiem pašiem jāinteresējas. Pastāv ne tikai lielās slimnīcas, bet arī poliklīnikas, doktorāti, medicīnas centri, kur pie ārsta var tikt ne tikai par maksu, bet arī tikt pie valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
– Bet rindas pastāv...
– Mēs nenoliedzam, ka pastāv rindas. Pieprasījums pēc izmeklējumiem ir pieaudzis, un tendence ir tāda, ka pieprasījums aizvien pieaug. Finansējums ir tāds, kāds ir, bet pieprasījums pieaug. Tādēļ rindas pagarinās…
– Tātad visu bažu un problēmu pamatā ir tas, ka medicīnai atvēlēts pārāk maz naudas?
– Valstij ir tik naudas, cik ir; cik naudas ir medicīnai novirzīts, ar to jāiztiek. Problēma ir arī ar speciālistu pieejamību, jo ir reģioni, uz kuriem grūti pierunāt doties strādāt konkrētus speciālistus.
– Dzirdēts, ka cilvēki mēdz pieteikties vienlaikus pie daudziem ārstiem. Vai tad mūsdienās, kad visur datori, nevar šo sajukumu novērst, izslēgt iespēju pieteikties vēl kaut kur citur, ja pacients pieteicies jau vienā vietā?
– Diemžēl tas nav tik vienkārši. Pirmkārt, pacientiem pašiem vajadzētu būt apzinīgākiem – neiet un netaisīt kādus izmeklējumus no jauna, ja tie pie viena ārsta jau veikti. Vajag vairāk runāt ar ārstu. Jo ļoti bieži cilvēki sāk uzdot jautājumus tad, kad jau no ārsta kabineta izgājuši. «Vai šis izmeklējums vajadzīgs steidzami, kur to vislabāk veikt, ja gaidīšu mēnesi, vai no tā kaut kas veselības stāvoklī būtiski mainīsies?» – šie ir jautājumi, kurus vajadzētu noskaidrot, vēl atrodoties ārsta kabinetā.
Nākamajā gadā eveselības sistēmas ietvaros plānots piedāvāt ārstniecības iestādēm vienotu epierakstu. Sākotnēji tas plānots kā brīvprātīga iespēja ārstniecības iestādēm pievienoties šim projektam. Pašlaik ārstniecības iestādēm ir pašām savas dažādas sistēmas, tāpēc vajadzīgs laiks, lai tās varētu pielāgoties pārejai uz vienotu pierakstu. Šajā vienotajā pierakstā nav uzstādīts mērķis neļaut cilvēkam pierakstīties vairākās vietās. Var būt situācija, ka cilvēks vienā vietā pie ķirurga konsultējas par kādu savu vienu kaiti, bet citā vietā arī pie ķirurga ar citu specializāciju – par citu savas veselības problēmu, vai arī laikus pierakstījies uz vairākām secīgām konsultācijām.
Lielāka problēma ir nevis vienlaicīgi pieraksti daudzās vietās, bet tas, ka pacienti pierakstās, taču uz ārsta vizīti neaiziet. Tas notiek līdz pat 30 procentos gadījumu. Turklāt bieži vien cilvēki ārstniecības iestādi nepabrīdina, ka neatnāks. Ārstniecības iestādēs jau iegājies, ka tās pārzvana pacientiem, atgādina par vizītes laiku, pārvaicā, vai viņi atnāks, taču tik un tā pacienti bieži vien neatnāk un pagarina rindas, apgrūtina dzīvi ārstiem, sev pašiem un citiem pacientiem.
IETEIKUMI
• Pirms nokļūt pie mamologa, būtu jāveic ultrasonogrāfija (USG) ar biopsiju, kas apstiprina vai noliedz diagnozi, un tad kopā ar ģimenes ārstu jāizvērtē, vai un kāda speciālista konsultācija nepieciešama un cik steidzami
• Ja arī atsevišķā ārstniecības iestādē šogad vairs nevar pierakstīties uz pakalpojumu, tas nenozīmē, ka nevar pieteikties uz janvāri
• Ja nav iespējams vienā ārstniecības iestādē saņemt vajadzīgos pakalpojumus, ir iespējas meklēt tos citā ārstniecības iestādē
