Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards negaidīti sācis atkārtot to pašu, ko 2013. gada sākumā pauda viņa priekštecis Edmunds Sprūdžs.
«Viņš pieteica tagadējo 119 pašvaldību pārveidošanu par 30 pašvaldībām,» par toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža darbošanos Neatkarīgā informēja 2013. gada 21. martā. Mazliet iepriekš Neatkarīgā jau bija iepazīstinājusi ar Latvijas karti toreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izpildījumā. Karte rādīja, kā lielceļi sasaista Latvijas ārējās kontūras un atstāj tukšus laukumus valsts iekšienē. Tā varētu aizkrāsot teritoriju lielo pašvaldību nomalēs, kur nav jāiezīmē ne administratīvās robežas, ne apdzīvotas vietas, ne saimnieciski objekti. Tas nepārprotami solīja daudzu tagadējo pašvaldību likvidēšanu, pie kuras toreizējā Valda Dombrovska valdība tā arī nepieķērās.
Pietiekami labā atmiņā toreiz bija un joprojām ir palikušas divas mācības no iepriekšējās pašvaldību reformas vai pat divu reformu norises. Pirmā, ka reforma ir praktiski neiespējama, jo aizskar pārāk daudzas privātas, partejiskas un vēl nezin kādas intereses. Pašvaldību reformas apspriešana vilkās gadus piecpadsmit un turpinātos joprojām, ja nebūtu uznākusi ekonomiskā krīze, kas deva otro mācību. Proti, ka reforma ir paveicama dažu dienu laikā, ja to pieprasa tik nepārvarama vara kā Latvijas kreditori. Toreiz tie bija potenciālie kreditori, bez kuru aizdotās naudas Latvijas valsts būtu bankrotējusi 2008. un 2009. gada mijā. Viņi uzbrēca Latvijas valdībai, lai tā sakārto vismaz valsts karti, uz kuras tobrīd atradās 41 novads, 424 pagastu pašvaldības, 50 rajona pilsētas un 7 republikas pilsētas. Rezultātā 2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka 109 novadu un 9 republikas pilsētu domes. Pēc tam tikai vienā gadījumā valsts iestādēm pietrūka pacietības sekot ķīviņiem Mērsraga novadā, kam tāpēc tika atļauts sadalīties divos – Rojas un Mērsraga novados. Senāk nepārvaramā vara bija Padomju Savienības sabrukums, pēc kura Latvijas Republikā nevarēja nenotikt arī pašvaldību darba pārveidošana gan pēc formas, pārsaucot ciemu padomes par pagastiem u.tml., gan pēc satura, ko diktēja daudzpartiju sistēma valstī un katrā pašvaldībā.
Tagad par briesmoni, kuram būs jāziedo daudzu pašvaldību pastāvēšana, tiek pieteikta Eiropas Savienības naudas dāvinājumu izbeigšana 2021. gada 1. janvārī. It kā būtu prātīgi šādai situācijai sākt gatavoties jau tagad, tikai pļāpāšanu par gatavošanos no īstas gatavošanās atšķirt nav iespējams. Pēdējo gadu un pat pēdējo dienu pavērsieni pasaulē liek visai rezervēti izturēties pret plānošanu piecus gadus uz priekšu. Pagaidām K. Gerharda uzstāšanās neizskatās daudz nopietnāka par to, kas redzēta E. Sprūdža izpildījumā, taču var gadīties, ka lietas būtība tomēr ir cita. Varbūt Valsts kase jau tagad ir tik tukša, ka radies kārdinājums vismaz vizuāli to papildināt, saliekot vienā kaudzē gan valsts, gan pašvaldību naudu.
Pašvaldību vadītāji uz iedzīvotāju skaita sarukumu savās teritorijās raugās pavisam relaksēti. Ja jau pastāv Baltinavas novads ar 1085 iedzīvotājiem (Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins uz šā gada 1. janvāri; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turas pie citiem skaitļiem), tad Alsungas novadam ar tā tagadējo iedzīvotāju skaitu un skaita sarukuma tempu vēl atlikuši gadi desmit, lai nonāktu līdz tagadējam Baltinavas iedzīvotāju skaitam. Gan vienas, gan otras, gan vēl daudzu citu pašvaldību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu diktēs krasāki notikumi nekā iedzīvotāju skaita sarukums.
SKAITĻI
Novadi, kas spēj piesaistīt cilvēkus
Iedzīvotāju skaita pieaugums gada laikā un skaits 2015. gada sākumā
Mārupe +793 = 16 948
Ķekava +295 = 22 630
Sigulda +205 = 17 322
Salaspils +120 = 22 208
Ikšķile +140 = 9174
Babīte +170 = 9630
Ādaži +176 = 10 238
Garkalne +17 = 7817
Baldone +35 = 5435
Stopiņi +24 = 10 195
Carnikava +17 = 6788
Sēja +6 = 2229
Ar Dievu, tūkstotis
Pašvaldības, kurām šā gada iedzīvotāju skaits tūkstošos sākas ar mazāku ciparu, nekā pērn
Krāslava –437 = 15 854
Madona –356 = 23 778
Kuldīga –292 = 23 898
Preiļi –142 = 9941
Grobiņa –121 = 8929
Priekuļi –99 = 7951
Vecpiebalga –83 = 3947
Mazo samazināšanās
Baltinava –27 = 1085
Alsunga –46 = 1416
Mērsrags –23 = 1582
Rucava –30 = 2009
Jaunpils –38 = 2406
Lubāna –31 = 2444
Cesvaine –80 = 2614
Rīgas sarukšana
–2608 = 641 007
Rīga 2014. gadā zaudējusi tik daudz cilvēku, cik vispār dzīvoja Cesvainē
