Satiksmes drošības speciālisti apsver nepieciešamību bargāk vērsties pret telefona lietošanu braukšanas laikā. Viena vārda uzklabināšanai īsziņā nepieciešama viena, pusotra sekunde, bet, pārrēķinot attālumā, pilsētā pie maksimālā atļautā ātruma tie ir 25 nobraukti metri. Ārpus pilsētas – 50 metri, un to laikā ne vienu vien gājēju var paķert uz bufera. Un paķer arī.
Telefona lietotāji brauc virsū cilvēkiem, dauza savas un svešas mašīnas, izraisa avārijas ar cietušajiem un arī bojāgājušajiem. Tiesu eksperts Oskars Irbītis stāsta, ka pērn kopumā veiktas 573 autotehniskās ekspertīzes un lielā daļā gadījumu avārija bija saistīta ar nobraukšanu no ceļa klātnes vai iebraukšanu pretējā kustības joslā. Varbūt kāds patiešām arī aizmiga, bet vairums šoferu zaudēja uzmanību, jo pievērsās telefonam.
Šis nav vienīgais veids, kā traucēt sev vadīt automašīnu. Ļaudis braucot mēdz ēst firziķi, meklēt starp kājām nokritušu cigaretes nodeguli, krāsot lūpas, bet Rīgā uz Gaisa tilta Neatkarīgā piektdien ievēroja kādu pusmūža ekvilibristu, kurš diegoja zobus. Faktiski viņš intensīvā satiksmes plūsmā bija sasējis sev rokas.
Protams, visas sarežģītās dzīves situācijas pie stūres ierakstīt administratīvo pārkāpumu kodeksā nav iespējams, taču pļāpāšana pa telefonu tajā atrodas un šobrīd novērtēta ar brīdinājumu vai nieka 15 eiro naudassodu. Eksperti uzskata, ka represijām jākļūst nopietnākām.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis informē, ka par tālruņa lietošanu, braucot pie stūres, šogad vien šoferiem sastādīti vairāk nekā 2300 administratīvā pārkāpuma protokolu. Tomēr šis skaitlis neparāda patieso ainu: «Ikdienā, arī pašam piedaloties ceļu satiksmē, var novērot, ka gandrīz katram trešajam autovadītājam rokās ir telefons. Šī ir ļoti bīstama tendence, kas novērš autovadītāju uzmanību no ceļu satiksmes – šoferis nevar laikus reaģēt uz notiekošo, ja ceļu neredz.»
Pat ja negadījums nenotiek, telefona lietotāji kavē manevru sākumu, nespēj noturēt stabilu ātrumu. Labajā rokā telefons, ātrumi jāpārslēdz ar kreiso roku, tikmēr stūri tur ar ceļiem vai tuklāki augumi iespīlē starp vēderu un krūtīm. Šādas braukšanas kvalitāte ir līdzvērtīga savām 0,8 promilēm alkohola asinīs. Turklāt īpašas grūtības radījusi pāreja uz viedtelefoniem. Daudzi šoferi pie stūres raksta īsziņas vai sēž sociālajos portālos, bet viedtelefoniem nav pogu. Tāpēc rakstīt uz tausti kā agrāk vairs nav iespējams. Ir jāskatās ekrānā, nevis uz ceļu.
Ceļu satiksmes drošības direkcija vēl šoruden plāno kampaņu pret telefonu lietošanu pie stūres, jo gan pašmāju, gan ārzemju pētījumi skaidri parāda, ka korelācija starp telefonu un avārijām pastāv. Cita lieta, ka to pierādīt iespējams, tikai savietojot avāriju datus ar telekomunikāciju operatoru informāciju par vainīgā telefona aktivitātēm. Taču personas datu neaizskaramības, resursu taupīšanas vai slinkuma dēļ tas ļoti reti tiek darīts. Tiesu eksperts Oskars Irbītis spriež, ka policijas sadarbību ar operatoriem vajadzētu uzlabot. Arī sods par runāšanu pa tālruni jāpalielina: «30 eiro būtu īsti vietā. Par pirmo reizi.» Un autovadītājiem nevajadzētu žēloties, ka viņiem obligāti bija jāatbild, ka darbs tāds vai vēl kas. Ir ļoti daudz lētu tehnisku iespēju, kā šo problēmu atrisināt. Kaut vai iespraust ausī visparastāko austiņu. Brīvroku sistēmu, kas braukšanas kvalitāti apdraud krietni mazāk, lietot ir atļauts.
***
Pētījums: Autovadītāju un pasažieru uzvedība transportlīdzekļos
(2015. gada aprīlis–jūnijs, 687 respondenti)
• Trīs ceturtdaļas (75,5%) auto vadītāju atzina, ka mēdz runāt pa mobilo telefonu auto vadīšanas laikā. Bieži to dara 20,9% aptaujāto autovadītāju.
• Vairāk par pusi (55%) autovadītāju pie auto stūres ir lietojuši navigācijas programmas mobilajā telefonā. Bieži to dara 12,6% autovadītāju.
• 43,2% autovadītāju, vadot auto, mobilajā telefonā mēdz lasīt saņemtās īsziņas.
• Nedaudz vairāk par ceturto daļu (27,9%) autovadītāju braukšanas laikā mobilajā telefonā ir rakstījuši īsziņas.
• 15,9% autovadītāju atzina, ka auto vadīšanas laikā mobilajā telefonā ir lietojuši internetu, tai skaitā sociālos tīklus.
• Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka mobilos telefonus auto vadīšanas laikā biežāk lieto gados jaunākie autovadītāji (līdz 34 gadu vecumam), finansiāli nodrošinātākie aptaujas dalībnieki, kā arī respondenti ar salīdzinoši mazāku auto vadīšanas stāžu (līdz 10 gadiem).
Avots: CSDD
