Lai sagatavotos 2021. gadā plānotajai lielajai tautas skaitīšanai, Centrālā statistikas pārvalde sākusi tautas mikroskaitīšanu. Ģenerālais secinājums gan paliek nemainīgs.
Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt, un te vietā ir demogrāfa Ilmāra Meža paustās bažas. Vai pēc gadiem desmit, ja cilvēks nokļūs slimnīcā, vispār būs kāds, kurš varētu pienākt viņam klāt? Un kāds, kurš viņam nopelnīs pensiju? «Ir tik maz jauniešu un tik daudz cilvēku, kas taisās pensijā – pēc desmit gadiem deviņdesmitajos gados nepiedzimušo bērnu darbarokas Latvijas ekonomikai vajadzēs. Jautājums tikai – no kurienes viņi būs.» Un ar vārdu viņi domāti migranti.
Tagad tikai slikti
Demogrāfiskā situācija Latvijā pēdējos gados gan ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu. Jaundzimušo skaits jau ceturto gadu nedaudz pieaug, mirušo skaits nedaudz samazinās. Taču dabiskais pieaugums tāpat ir negatīvs, un klāt vēl nāk migrācija.
Saskaņā ar statistikas pārvaldes aprēķiniem, 1. augustā Latvijā bija 1 978 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2011. gada sākumu, tas ir samazinājums par 88,5 tūkstošiem. Tātad – izmirstam. Pārvaldes priekšniece Aija Žīgure informē, ka lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums vērojams Latgalē – 7,7%. Viņas rādītajā kartē teju visa Latvija pelēcīgi sēros toņos un tikai Pierīgas pagasti un ciemi lepojas ar košās krāsās iezīmētu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Centrtiece darbojas vispirms virzienā uz Rīgu, bet tālāk jau uz lielo Eiropu. Jaunākās un darbspējīgās vecuma grupās aizbraukuši ir pat 30% iedzīvotāju. Pērn no Latvijas aizbrauca 17 626 Latvijas iedzīvotāji un 1391 ārzemnieks. Savukārt Latvijā iebrauca 6583 Latvijas valstspiederīgie un 3782 ārzemnieki. Ja valdības uzaicināto Āfrikas un Tuvo Austrumu migrantu skaitlis tiešām apstāsies pie 250, tas būtiski neietekmēs nedz mūsu dzīvi, nedz arī statistiku.
2080. gadā – 1,35 miljoni
Iedzīvotāju vecumpiramīda rāda, ka šobrīd bērnus radīt spējīgu pāru vēl ir salīdzinoši daudz, bet pēc desmit gadiem cilvēku 25 līdz 30 gadu vecumā būs uz pusi mazāk. Kritums būs nežēlīgs. Tiesa gan, arī pēdējos gados sieviešu fertilajā vecumā ir kļuvis mazāk, tomēr dzimstība minimāli pieaug. Ilmārs Mežs to skaidro ar zināmiem valdības panākumiem demogrāfijas politikas uzlabošanā. Palielināti bērnu pabalsti, tiek risināts bērnudārzu jautājums. Šāda politika būtu jāturpina, kaut gan nākamā gada budžeta skices neko labu nerāda.
Saskaņā ar statistikas organizācijas Eurostat būvētajiem Eiropas nākotnes scenārijiem, Latviju arī turpmāk gaida iedzīvotāju skaita kritums – 2040. gadā 1,51 miljons iedzīvotāju, vēl pēc divām paaudzēm 2080. gadā – 1,35 miljoni, un šo negatīvo tendenci var mainīt vienīgi migrantu plūsma vai arī pēkšņs vairošanās sprādziens komplektā ar brīnumainu dzīves ilguma pieaugumu. Latvijas Universitātes profesors Juris Krūmiņš min šādu fantastisku piemēru. Ja gadā piedzimtu 60 000 bērnu un viņu paredzamais dzīves ilgums būtu 90 gadu, Latvijas iedzīvotāju skaits sasniegtu 5,4 miljonus. Taču realitātē dzimst trīs reizes mazāk. Prognoze šim gadam ir 21 600 bērniņu. Savukārt nomirs 28 900 cilvēku.
Turpmāk skaitīs virtuāli
Protams, prognozes un virtuāli aprēķini mēdz atšķirties no realitātes, un tāpēc laiku pa laikam valsts saskaita savus pavalstniekus – lai aprēķinātu, cik daudz no viņiem var ņemt, cik daudz var dot. Taču nākamā tautas skaitīšana savā ziņā būs virtuāla. Staigāt pa mājām iznāk dārgi, tāpēc valdība un statistikas pārvalde nolēmusi turpmāk iztikt tikai ar dažādos reģistros pieejamiem datiem un cilvēka eksistenci konstatēt, ja par viņu kaut kur ir kāds ieraksts – vienalga, pie daktera, nodokļu piedzinēja vai cietuma priekšnieka. Aija Žīgure skaidro, ka ar veco 2011. gada tautas skaitīšanā lietoto metodi 2021. gadā nāktos samaksāt 10 miljonus eiro. Savukārt lietojot neklātienes pētījumus, varēs iztikt ar 5,8 miljoniem. Pašlaik sāktā mikroskaitīšana uzskatāma par jaunās metodes pārbaudi. Tās laikā statistiķi vēl nāks uz mājām, ja vien ar vēstuli uzrunātie iedzīvotāji jau paši nebūs aizpildījuši anketas internetā. Līdz decembra vidum plānots apsekot 15 000 mājokļu 41 Latvijas novadā un deviņās republikas nozīmes pilsētās un noskaidrot, cik cilvēku šajos mājokļos dzīvo.
