Šodien dažādās sanāksmēs, kā arī valdības sēdē, turpināsies diskusijas par nākamā gada valsts budžeta izveidi.
Plkst.10 notiks Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā valdība ar sociālajiem partneriem turpinās diskusijas par budžeta jautājumiem, kuros pozīcijas līdz šim bija atšķirīgas.
Plkst.14, pirms ārkārtas valdības sēdes, Ministru kabinetā notiks koalīcijas parteru sanāksme, kurā arī nepieciešams panākt vienošanos par vairākiem līdz šim neatrisinātiem jautājumiem saistībā ar budžetu. Piemēram, līdz šim partneriem bija dažādi viedokļi par minimālās algas apmēru - "Vienotība" piedāvāja paaugstināt minimālo algu līdz 380 eiro, kam piekrita arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka tā būtu jāsaglabā 360 eiro apmērā. Kompromisa variants varētu būt minimālās algas palielinājums līdz 370 eiro, iepriekš sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Tāpat partneriem jādiskutē par izmaiņām saistībā ar neapliekamo minimumu un ieceri to diferencēt.
Šodien par šiem jautājumiem notiks arī atsevišķa saruna ar ZZS, tāpat šis politiskais spēks valsts budžeta veidošanu plāno apspriest arī valdes sēdē.
Ārkārtas valdības sēde sāksies plkst.16 un tajā plānots vienoties par valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu plānu nākamajiem gadiem. Pēc valdības vienošanās par šiem jautājumiem, Finanšu ministrijā notiks darbs pie nākamā gada budžeta likumprojekta, kā arī budžeta ietvara likumprojektu nākamajiem trīs gadiem. Tad par šiem likumprojektiem vēl būs jālemj valdībai, bet Saeimā valsts budžeta projektu paredzēts iesniegt 30.septembrī.
Līdz šim valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
Ministru kabineta sēdē ticis izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam - 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.
Tāpat ministri panākuši vienošanos par papildus nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no IKP, 2017.gadā - 1,7% no IKP, bet jau 2018.gadā tam jāsasniedz 2% no IKP.
Valdība arī vienojusies par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties kopumā par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Tāpat plānotas arī izmaiņas nodokļu jomā.
