Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki radījuši pareģojošo testu vēža terapijas efektivitātes noteikšanai pacientiem ar zarnu vai smadzeņu ļaundabīgo audzēju. Tests ir radīts laboratorijā, taču tālāk tas jāpārbauda reālajā dzīvē ar reāliem pacientiem.
RSU kopš 2013. gada realizē projektu, kura mērķis ir radīt jaunu produktu – predikatīvo jeb pareģojošo testu terapijas efektivitātes noteikšanai un pacientu ar zarnu vai smadzeņu ļaundabīgo audzēju dzīves kvalitātes uzlabošanai. pašlaik viena no izplatītākajām slimību grupām Eiropā un ASV ir onkoloģiskās slimības, un ir audzēji, kas terapijai padodas labāk un kas sliktāk. RSU Onkoloģijas institūta direktors profesors Edvīns Miklaševičs stāsta, ka dažādām vēža šūnām izdzīvošanas potenciāls ir atšķirīgs un svarīgi ir noteikt to jutību pret terapiju – vai terapija iedarbosies un iznīcinās vēža šūnas, bet varbūt audzēja šūnas ir nejutīgas jeb rezistentas pret terapiju. Pētījumā iesaistīti pacienti ar smadzeņu un kolorektālo (zarnu) audzēju. «Ir daudz tādu pacientu, kuriem audzēja klīniskā aina ir ļoti līdzīga, varētu pat teikt – identiska, taču, ja paskatās, kā šie pacienti reaģē uz terapiju, redzam atšķirību – vieni pēc terapijas nodzīvo ļoti īsu laiku, citi ievērojami ilgāk,» norāda E. Miklaševičs, kurš ir arī šā projekta vadītājs, «visi šie pacienti saņem vienādu terapiju, taču rezultāts ir atšķirīgs. Līdz ar to mums radās jautājums, kāpēc tā notiek, kas nosaka šīs atšķirības un ko var darīt lietas labā, jo ir skaidrs, ka daļai pacientu terapija nav efektīva, – tas nozīmē, ka viņiem jādod cita terapija vai nav lieki jāindē, piemēram, nosakot ķīmijterapiju, kas viņam nepalīdz.»
Vienas terapijas rezultāts viena veida vēža slimniekiem var būt atšķirīgs, un to nosaka vairāki faktori: ārējā vide – kādos apstākļos pacients dzīvo, pacienta veselības stāvoklis – kādas viņam ir blakus slimības, kā pacienta organisms reaģē uz medikamentiem, un svarīgi, kāda ir atšķirība starp viena veida audzējiem un ģenētiskajiem notikumiem, kas izraisījuši šā audzēja rašanos. Kaut gan audzēji izskatās līdzīgi, sākotnējās mutācijas, kas izraisa audzēju un nosaka jutību pret terapiju, var būt dažādas, un to zinātnieki pētīja šajā projektā.
«Pacientus ar smadzeņu audzēju nosacīti sadalījām divās grupās – vienā tos, kuriem ir īsa dzīvildze, bet otrā tos, kuriem ir nosacīti garāka dzīvildze. Mēs veicām šo pacientu audzēju audu analīzi, ieguvām milzīgas datu kartes un meklējām, kādas šajos gēnos ir atšķirības. Mums ir izdevies identificēt 30 gēnu, kuri darbojas atšķirīgi katrā no abām pacientu grupām,» pētījuma rezultātus atklāj profesors E. Miklaševičs. Pētījuma mērķis nebija noskaidrot sākotnējo mutācijas cēloni – kurš gēns ir izraisījis audzēju, bet gan to, kā maksimāli precīzi var identificēt pacientus, kuriem konkrētā terapija būs efektīva, bet kuriem ne. Pareģojošais tests ļauj pacientus sadalīt divās grupās. Projekts ir tikai pētījuma pirmais posms, jo laboratorijā radītais tests jāpārbauda reālajā dzīvē. Ir vajadzīgs ilgāks laiks un liels pacientu skaits, lai rezultāti būtu pilnīgi ticami.
RSU pētnieki nav pirmie, kuri izstrādā šādus testus. Šo testu izmantošana saistīta ar pāreju uz personalizēto medicīnu. «Tā kā medikamentus izstrādā un ražo noteiktam mērķim, ir svarīgi izdalīt pacientu grupas, lai saprastu, kurai grupai der viena vai otra terapija. Tāpēc ir vajadzīgi šādi pareģojošie testi,» piebilst profesors.
