Latvijas valdībai rīt jāizlemj par dīvainu jautājumu, vai ceļu labošanai vienreiz jau piešķirtu naudu patiešām izlietot ceļu labošanai.
Latvijas valsts rīkojas kā vienas dienas saimnieks, ciktāl tiek izpildīti Valda Dombrovska valdības 2009. gada decembra noteikumi par valsts uzņēmumu peļņas atdošanu valsts budžetam 90% apmērā. Neviens uzņēmums tādā režīmā ilgstoši pastāvēt nevar, tāpēc Latvijas valdībām, sākot jau no V. Dombrovska laika, nākas konstatēt, ka vienā, otrā un simtajā gadījumā prātīgākais ir ļaut valsts uzņēmumiem finansēt sevi pašiem, nevis vispirms naudu atņemt un tad domāt, kā uzturēt valsts uzņēmumu darba spējas ar valsts budžeta, ES fondu vai valsts galvotu kredītu palīdzību.
Valdības rītdienas sēdes darba kārtībā ir trīs Satiksmes ministrijas lēmumu projekti atbrīvot no dividenžu izmaksas valstij valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), Ceļu satiksmes drošības direkcija un Starptautiskā lidosta «Rīga». Katram no šiem uzņēmumiem ir savs stāsts par nepieciešamību pārvērst peļņu ieguldījumos. LAU gadījumā valdībai būtu jālemj, vai patiešām izlietot ceļu labošanai naudu, kas tieši šim mērķim jau vienreiz piešķirta. Proti, LAU pilda valsts pasūtījumu veikt ceļu un ielu ikdienas uzturēšanu un labošanu, kā arī piegādā dolomīta šķembas, granti un smiltis ceļu būves objektiem. Šo darbu izpilde pērn ļāvusi pēc nodokļu nomaksas uzrādīt 1 540 191 eiro peļņu, no kuras valstij pēc spēkā paturētajiem 2009. gada noteikumiem pienāktos 1 386 172 eiro. Satiksmes ministrija lūdz valdību atbrīvot LAU no šāda maksājuma apmaiņā pret visas šīs naudas iztērēšanu valsts autoceļu sabrukušo posmu salabošanai 18,5 km kopgarumā. Tas, protams, nav daudz attiecībā pret visu sabrukušo posmu garumu, kas, kā norāda Satiksmes ministrija, turpina pieaugt, bet tomēr atrisinās konkrētas problēmas ar pārvietošanos pa valstij piederošiem ceļiem piecu novadu teritorijās. LAU tāme paredz labojamo ceļu posmu pārklāt ar piķi un pēc tam ar šķembām: par asfalta segumu to nevar nosaukt, bet bedru tādā ceļa segumā nav un pa to braucošās automašīnas putekļus gaisā nepaceļ.
Apjomīgākais būvobjekts valdībai piedāvātajā sarakstā ir 7,6 km ceļa par 661,8 tūkstošiem eiro maršrutā Klampji – Jūrmalciems. Konkrēto ceļa posmu labot lūgusi Nīcas pašvaldība. Tās izpilddirektors Andrejs Šakals Neatkarīgajai pastāstīja, ka lūgums attiecas uz ceļu, kas aizved uz pašu augstāko kāpu Latvijā – uz Pūsēnu kāpu un pludmali, kurā tik karstās dienās kā tagad savācas simtiem cilvēku. Novada pašvaldība gribētu, lai atpūtnieku skaits tās teritorijā pieaug. Ja ceļu pārklās ar piķi un šķembām, cilvēki varēs baudīt vietējā kūpinājuma zivis bez putekļu piedevas.
Pieskaņots sezonai ir arī Rundāles novada domes priekšsēdētāja Aivars Okmaņa stāsts, kāpēc jāpiķo 1,6 km ceļa gar Lielupi aiz Bauskas pilsētas robežas. Izrādās, šis ceļš iet arī gar zemeņu plantāciju 5 ha platībā. Ceļš pieder valstij, tāpēc pašvaldības naudu tā labošanai tērēt nedrīkst. Droši vien, ka valsts šo ceļu pašvaldībai atdotu, taču arī tad pašvaldība neko nevarētu izdarīt naudas trūkuma dēļ. Rundāles pašvaldībai šobrīd jāapsaimnieko savi ceļi 150 km garumā, kuriem iznāk atvēlēt 90 tūkstošus eiro gadā. No šāda budžeta nevar atlicināt 65,3 tūkstošus eiro pusotram kilometram ceļa.
Uz gandrīz 6 km salabota ceļa maršrutā Sigulda – Līgatne var cerēt Siguldas novada iedzīvotāji. «Prieks, ka viens no vairākiem intensīvas kustības valsts ceļu apsaimniekošanā esošiem grantētiem ceļiem iegūs šādu segumu, jo apkārt esošiem iedzīvotājiem vasara vairs nebūs jāpavada putekļu mākonī,» uz ceļa labošanai pozitīvu valdības lēmumu paļaujas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
FAKTI
Valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs
