Par spīti Latvijas drošības iestāžu paustajām bažām par nelabvēlīgu ietekmi un valsts drošības apdraudējumu radīšanu, Latvijas jaunieši joprojām aicina piedalīties Krievijas atbalstītajās militārajās nometnēs. Nesen drošības iestādes kļuvušas uzmanīgas informācijas dēļ, kas vēsta – skolēnu grupu organizētājs Latvijā Sergejs Īvāns piesaistītajiem jauniešiem pievērš pārmērīgi lielu, iespējams, uz likuma robežas balansējošu, uzmanību. Dienesti šo informāciju pašlaik pārbauda.
Jau vairākus iepriekšējos gadus uz nometni Sojuz: Uzvaras mantinieki S. Īvāns aicinājis 14 līdz 17 gadus vecus pusaudžus no bijušajām PSRS republikām. Šobrīd viņš aģitē jauniešus, lai tie piedalītos kārtējā nometnē, kura augustā notiks Krievijai draudzīgajā Armēnijā.
Bezzobaina normatīvu bāze
Nometnes darbība un programma praktiski ir vērsta uz bijušo padomju cilvēku atkal apvienošanu Krievijas paspārnē un Krievijas izpratnei atbilstošas vēsturiskās atmiņas saglabāšanu.
Slēpjoties aiz sociāli patriotiska projekta afišas, kurā akcentēta tautu draudzība, jauniešu izglītošana un veselīga dzīvesveida vērtības, nometnes organizētāji patiesībā savā darbā cieši integrējuši vēsturiskas, politiskas, ideoloģiskas un militāras tēmas, ar mērķi saglabāt saites starp bijušajām PSRS republikām.
Turklāt Krievijas Ārlietu ministrijas, bruņoto spēku veterānu militāri patriotisko organizāciju un Pareizticīgās baznīcas atbalstītā projekta pamatā ir Krievijas maigās varas īstenošana, veidojot pozitīvu Krievijas Federācijas, bet negatīvu Eiropas Savienības un NATO tēlu.
Uz šiem aspektiem iepriekš vairākkārt norādījusi arī Drošības policija (DP), kas atzinusi, ka nometņu saturs un tajās paustā ideoloģija var būt pretrunā ar Latvijas nacionālās drošības interesēm, tādēļ Latvijas skolēnu piedalīšanās šādās nometnēs nebūtu atbalstāma. Tajā pašā laikā DP atgādina, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neaizliedz piedalīties tādās nometnēs.
Drošības iestādes arī pauž nožēlu, ka Latvija neuzdrošinās rīkoties līdzīgi Lietuvai, kas, ieviešot grozījumus likumā, pērn nometnes organizētājiem līdzīgus elementus atzinusi par apdraudējumu valsts suverenitātei, nepieciešamības gadījumā ļaujot pret tiem vērsties ar likuma bardzību.
Trūkst patriotisku alternatīvu
To, ka ar likumu vismaz pagaidām dalība šādās nometnēs nav aizliegta, atzīst arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Kārlis Seržants. Viņš gan apšauba šāda aizlieguma nepieciešamību un lietderību.
«Katrai iespējamajai situācijai nevar uzrakstīt likuma pantu. Arī Latvijā ir pietiekami daudz iespēju piedalīties šāda veida nometnēs, ja esi patriotiski noskaņots. Bet uz tām nometnēm brauc jaunieši, kuriem vecāki dod svētību tam. Acīmredzot šie vecāki nav patriotiski noskaņoti. Ja šādu cilvēki gadā ir daži desmiti, viņu dēļ mainīt likumu nav jēgas,» uzskata deputāts.
Atzīstot, ka ar vienkāršu aizliegumu neko neatrisinās, no cita rakursa problēmu vērtē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Viņš stāsta, ka jautājums jau ir aktualizēts, taču tā risināšanai vismaz pagaidām pietrūkstot resursu.
«Visa nelaime tajā, ka mums brīvā laika pavadīšanas iespējas vasarā ir nepietiekamā skaitā. Vairākkārt ir runāts par Jaunsardzes un mazpulku aktivitātēm, kas būtu alternatīva, bet ir nepietiekams finansējums un trūkst šādu nometņu vadītāju, kas ar personību varētu piesaistīt jauniešus,» stāsta J. Vucāns un piebilst, ka palīdzēt rast risinājumu aicināta Izglītības un zinātnes ministrija.
To, ka, aizliedzot šādu militāru nometņu apmeklējumu, Latvija rīkotos līdzīgi totalitāriem režīmiem, atzīst Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Janīna KursītePakule, taču viņa uzskata, ka «nedrīkstam reaģēt arī bezzobaini». Pēc viņas domām, būtu nepieciešama ne tikai līdzvērtīgu, bet patriotiski orientētu nometņu izvēršana Latvijā, kā arī aktīvs pretpropagandas darbs.
«Mani līdz sirds rūgtumam pārsteidz, ka pavisam sakarīgi, inteliģenti cilvēki pavelkas uz Krievijas propagandu un runā ar tās muti. Tad ko prasīt no jaunās paaudzes, kam nav imunitātes un atmiņas par to, ko nozīmē totalitāra valsts. Pašiem jādomā par plašāku piedāvājumu, un situācija prasa konkrētus pretpasākumus,» saka politiķe, pieļaujot, ka Latvijai vajadzētu iet Lietuvas pēdās un, nometnes organizētāju darbībā saskatot ko prettiesisku, attiecīgi rīkoties.
Aizdomas par dzimumnoziegumiem
S. Īvāna darbība tiesībsargājošo iestāžu uzmanību piesaistījusi arī šaurākajā – krimināltiesiskajā kontekstā. Politiķi un tiesībsargājošās iestādes ir saņēmušas informāciju, ka iepriekšējās nometnes laikā S. Īvāns, iespējams, ir centies pavest netiklībā nepilngadīgu pusaudzi.
Par to vēstulē stāsta kāda puiša māte, kas vismaz pagaidām izvēlējusies savu vārdu neatklāt. Viņa skaidro, ka sākotnēji ideja par internacionālu, tautu draudzību veicinošu nometni viņai šķitusi tīkama, tādēļ pērn nav iebildusi pret dēla došanos uz Kirgizstānu.
Aizdomas, ka nometnē ar dēlu noticis kas nepatīkams, sievietei radušās uzreiz pēc atvases atgriešanās. Puisis bija kļuvis nomākts, noslēgts un raudulīgs. Tikai pēc ilgstošas tincināšanas izdevies no pusaudža izvilināt, ka puisis, S. Īvānam atrodoties alkohola reibumā, nonācis visai divdomīgā situācijā ar roku palaišanu.
Izdzirdējusi par to, ka S. Īvāns arī šogad organizē Latvijas jauniešu grupu uz Armēniju, sieviete nolēmusi rīkoties, lai līdzīgā situācijā nenokļūtu citi jaunieši.
Tiesībsargājošās institūcijas gan pagaidām šo informāciju vērtē uzmanīgi.
Lojalitāti Kremlim neslēpj
S. Īvāns ir bijušais Ekonomikas policijas darbinieks, kurš 2000. gadu sākumā figurēja arī vērienīgā gaļas kontrabandas lietā.
Pašlaik viņš ir aktīvs PSRS bruņoto spēku un Afganistānas kara veterānu organizāciju biedrs, uztur kontaktus ar Kremlim lojālām Krievijas un PSRS bruņoto spēku veterānu organizācijām Krievijā, kas praktiski kļuvušas par aktīvām hibrīdkara dalībniecēm.
Šā gada sākumā drošības dienesti konstatēja, ka viņš cenšas pārņemt Latvijā darbojošos militāro veterānu organizāciju vadību prokremlisko elementu rokās, kas šīs organizācijas padarītu par vērtīgu instrumentu Kremlim. Turklāt viņš pievienojies Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajam motociklistu klubam Night Wolves MC, kura dalībnieki aktīvi piedalījās Krimas aneksijā.
