Labdarības fonds Ziedot.lv par 485 000 eiro ir nopircis māju Rīgā un veido bērnu rehabilitācijas centru.
Šī ziņa, kas, kā saka fonda vadītāja Rūta Dimanta, ir pasprukusi pirms laika, jau sacēlusi viedokļu un komentāru vētru. Jautājums, kas acīmredzami interesē daļu sabiedrības: kāpēc labdarības fondam jāpērk māja, kas šāda veida organizācijai ir netipiska rīcība? Tam seko nākamais: par kādu (vai ziedotāju?) naudu nekustamais īpašums ir iegādāts?
R. Dimanta norāda, ka pasaulē labdarības organizācijām pieder, piemēram, slimnīcas. «Neredzu pretrunu, jo īpašums mūsu likvidācijas gadījumā paliks valstij, mēs tur nedzīvosim,» viņa nedaudz iecirtīgi saka, nogurusi no aizstāvēšanās un sāpināta par komentāriem portālos.
Krāja, krāja, sakrāja
Tā kā rehabilitācija ir viens no fonda mērķiem, tad centra izveides projekts uzsākts pirms vairākiem gadiem. Sākumā nauda bez īpaša mērķa uzkrāta rezerves fondā, kur ieguldīta, piemēram, Baltijas–Amerikas partnerattiecību fonda atstātā nauda, bet vēlāk līdzekļi meklēti konkrētam nolūkam – rehabilitācijas centra izveidei. Tomēr šķiet mulsinoši, ka vairākums parasto ziedotāju par šādu iespēju nezināja un tagad izdara secinājumus, ka darījums veikts slepenībā. Ja informācija būtu zināma pirms vairākiem gadiem, tad būtu pieticis laika apslāpēt aizdomas.
No R. Dimantas teiktā var secināt, ka ziedotāji tikuši īpaši uzrunāti un pārliecināti «par mūsu jauno projektu». «Apzināti aicinājām ziedot ilgtermiņa ieguldījumu programmā,» saka Ziedot.lv vadītāja. Bijuši tādi labdari, kuri paši gribējuši atvēlēt naudu tikai lielākam projektam, nevis vienam cilvēkam. Nauda uzkrāta ilgstoši, jo esot grūti piesaistīt ziedojumus stratēģiskām vajadzībām. Savukārt sabiedrību informētu pēc tam, kad darījums būtu pabeigts un telpas iekārtotas. Līdz augustam ēku izmanto pašreizējie nomnieki, bet Ziedot.lv cer, ka pirmie pacienti rehabilitācijas centrā ieradīsies jau šā gada otrajā pusē. Pašlaik ziedojumi topošā rehabilitācijas centra vajadzībām netiek pieņemti. R. Dimanta to pamato, skaidrojot, ka ēkas iegādei nauda jau ir savākta un arī iekārtas pamazām tiek iepirktas. Ziedojumu vākšanu izsludinās pēc tam, kad darījums būs pabeigts.
Lētāk pirkt
Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds pieļauj, ka rehabilitācijas centra vajadzībām telpas varētu arī nomāt. «Kāpēc jāpērk ēka? Ja tas sanāk ekonomiskāk, tad labi,» viņš noteic. Sanāk ekonomiski izdevīgāk, apgalvo R. Dimanta. Piemēram, nomājot jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis, un sabiedriska organizācija atlaidi saņemt nevar. Ja telpas jāīrē par 10 eiro kvadrātmetrā, tad mēnesī rehabilitācijas centrs izmaksātu 6000 eiro. Pirkums sevi var atpelnīt piecos gados, viņa uzskata. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ēku Indrānu ielā 13 nav pārņēmusi kāda banka, kas to ilgstoši nevarēja pārdot un nu izmanto iespēju par ziedotāju naudu tikt vaļā no nerentabla īpašuma, R. Dimanta atbild noliedzoši.
Latio klientu apkalpošanas vadītājs Aldis Riekstiņš prognozē – ja pircējs būtu pagaidījis, šo īpašumu varētu iegādāties lētāk. Ēka un zeme ir tirgota trīs gadus, sākumā prasīts pusmiljons eiro. Tagadējā samaksa esot uzskatāma par diezgan labu summu par konkrēto īpašumu konkrētajā vietā. Šajā Rīgas teritorijā īpašums varētu maksāt 800–1200 eiro par kvadrātmetru. «Pārdevējam tas ir veiksmīgs darījums, ja vēl ilgāk nepārdotu, cena nokristos līdz 470 000 eiro,» saka speciālists. Viņš precizē, ka arī pircējs nav pārmaksājis. Būšot ļoti laba investīcija, ja pirkums tiešām atpelnīsies piecos gados, jo šāda veida īpašumi atpelnoties desmit gadu laikā.
Atšķirīgs no pārējiem
Jautājums arī, vai Rīgā nepieciešams jauns rehabilitācijas centrs, ja bērnu rehabilitācija jau notiek vairākās medicīnas iestādēs. Ziedot.lv trumpis būšot tehnoloģijas, kādu citviet Latvijā neesot. M. Rēvalds gan iejautājas, kāpēc fonds nevēlas sadarboties ar jau esošajām rehabilitācijas iestādēm, jo izmaksu ziņā tas varētu būt efektīvāk. Vismaz īstermiņā. Rehabilitācijas centri parasti ir pretimnākoši ar cenām, viņš piebilst. R. Dimanta oponē, ka fonds nedrīkst par ziedojumiem pirktās iekārtas piedāvāt valsts iestādēm.
Toties pēc šā centra izveides būs iespējams lētāk saņemt rehabilitācijas pakalpojumus Latvijā, kurus slimajiem bērniem tagad nodrošina ārpus valsts robežām. «Mēs negribam katru gadu no jauna prasīt ziedojumus, lai aizsūtītu bērnu uz Poliju vai Slovākiju. Slovākijā kurss izmaksā 7000 eiro, un lielāko daļu terapijas varētu saņemt arī tepat. Rehabilitācijas jomā ir problēmas,» saka R. Dimanta. M. Rēvalds nenoliedz, ka rehabilitācija atstāta pabērna lomā un nozares piedāvājums ir nepietiekams. «Pats svarīgākais, ka saziedotie līdzekļi paliks Latvijā. Līdz šim vāca naudu, lai bērnus vestu citur un maksātu tūkstošus. Beidzot Ziedot.lv uzklausīja ārstu viedokli, ne es viens to paudu,» viņš uzteic fonda iniciatīvu. Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Anita Vētra daļēji piekrīt, ka rehabilitācijas pakalpojumu klāsts nav pietiekams, tomēr norāda: «Rehabilitācijas klīnikai ir sava attīstības stratēģija, kas ietver gan jaunu mūsdienīgu tehnoloģiju iegādi, gan, kas man liekas vēl svarīgāk, specifisku veselības problēmu risināšanas programmu izstrādāšanu un realizēšanu.» Rehabilitācijā būtisks ir arī gaidīšanas ilgums, proti, rindas, taču tas nenozīmē, ka pakalpojums nav pieejams. Profesore Vētra aizrāda, ka nevar runāt par rehabilitāciju vispār, bet gan par konkrētiem rehabilitācijas pasākumiem, kas domāti konkrētu mērķu sasniegšanai konkrētam pacientam, konkrētā ģimenē.
