Ņemot vērā Eiropas Komisijas prognozes par to, ka Latvijai 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Finanšu ministrija (FM) aicina valdību atbildīgi rīkoties, izskatot Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus pensiju likumā, kam ir liela fiskālā ietekme uz valsts budžetu.
Pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai jābūt skaidram redzējumam par to, kurām nozarēm un kādā apjomā būs jāsamazina izdevumi, lai nodrošinātu LM iniciatīvu, norāda FM.
Pensiju palielināšana ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzlabotu to saņēmēju finansiālo situāciju un labklājību. Tomēr LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016.gada budžetā pilnībā izsmeļot jebkādas iespējas citām nozarēm nodrošināt jau piešķirtos līdzekļus, piemēram, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem, kuri saņem finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Nav pieņemami, ka LM šo jautājumu virza ārpus nākamā gada budžeta veidošanas procesa, kas ir netaisnīgi pret visām pārējām nozarēm, uzsver FM.
Šādu lēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz kopējo valsts budžeta deficītu, nedrīkst skatīt ārpus kopējā 2016.gada budžeta veidošanas procesa. Par to ir jāizlemj tikai tad, ja ir skaidrs, kā šos izdevumus kompensēt, uzskata FM.
Kaut arī patlaban sociālajā budžetā ir izveidojies neliels pārpalikums, tas ir tādēļ, ka no 2014.gada piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiek finansētas no pamatbudžeta. Ja maksājumi tiktu veikti no speciālā budžeta ieņēmumiem, tad 2016.gada sociālajā budžetā veidotos deficīts 31,7 miljonu eiro apmērā.
Jau tagad, pirms īstenota LM vēlme, ir skaidrs, ka budžetā būs nepieciešama konsolidācija 0,3% apmērā. LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016.gadā rada vēl papildu izdevumus 0,1% apmērā no IKP. To atbalstot, ikvienai nozarei jābūt gatavai izdevumu samazināšanai, norāda FM.
Jau vairākus gadus valstī ir ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana, kas paredz, ka turpmāko trīs gadu izdevumu līmenis ir noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā.
Ja valdība atbalstīs LM lēmumu par pensijām, kurā paredzēto pasākumu īstenošana ir saistīta ar ievērojamiem papildu valsts budžeta līdzekļiem, citām jomām vienlaikus nepieciešams kompensēt izdevumu pieaugumu, lai netiktu atstāta negatīva ietekme uz konsolidēto budžetu. Nākamā gada budžetā visām pārējām nozarēm, tostarp tādām kā izglītība, veselība, iekšējā drošība, satiksme, jau no piešķirtā finansējuma būs jāsamazina izdevumi par 34,5 miljoniem eiro, reizē atsakoties no valdības iepriekš atbalstītajām prioritātēm, skaidro FM.
Tādēļ FM aicina valdību atbildīgi izvērtēt situāciju un šobrīd atbalstīt tikai tos LM virzītos grozījumus, kas saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, un pasākumus, kam ir fiskāli neitrāla ietekme uz budžetu. Savukārt visas parējās LM ieceres, kas saistītas ar grozījumiem likumā, ir jāskata nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā, izskatot kopā ar visām pārējām valdības prioritātēm, norāda FM.
Pēc Fiskālās disciplīnas padomes aplēsēm, 2016.gada budžetā būtu jāveic fiskālā konsolidācija 113,8 miljonu eiro apmērā.
Kā ziņots, valdība šodien skatīs vairākkārt atliktos grozījumus likumā "Par valsts pensijām" un ministri izlems, vai atbalstīt daļu no priekšlikumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.
Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" paredz turpmāk izslēgt iespēju pensiju aprēķināšanā piemērot negatīvus kapitāla indeksus, šādi novēršot iespējamas negatīvas sekas nākotnes pensionāriem, kā arī pārrēķināt krīzes laikā piešķirto pensiju apmērus saistībā ar negatīvajiem kapitāla indeksiem.
Ja valdība neatbalstīs LM izstrādātos grozījumus, Latvijas Pensionāru federācijas valde nākammēnes lems par protesta akciju rīkošanu. Kā pastāstīja federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS), pensionāru akcijas nevarētu uzskatīt par protesta akcijām, bet gan par atbalsta akciju LM izstrādātajam likumprojektam par pensijām.
