Dzelzavas internātpamatskolas direktore Anita Dadze Lieldienās saņēma nepatīkamu dāvaniņu no Izglītības kvalitātes valsts dienesta – viens no skolas pedagogiem jaunībā pastrādāta nozieguma dēļ nekavējoties jāatlaiž no darba.
Līdzīga satura vēstules izsūtītas arī uz citām Latvijas skolām par vēl 18 cilvēkiem. Šogad spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi, kas liek izvērtēt, vai kādreiz sodīta skolotāja pagātne nekaitē izglītojamo interesēm tagadnē. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) saņēmis kopumā 41 lūgumu pēc pedagoga personīgās vēstures izvērtēšanas, taču puse vērtējamo tika atsijāti, pat nesatiekot komisiju klātienē. Saskaņā ar savulaik tiesas lemto viņu pastrādātie noziegumi kvalificēti kā smagi, līdz ar to šie cilvēki skolās strādāt vispār nedrīkst, turklāt neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. To nosaka Izglītības likuma 50. pants. IKVD Iepriekš sodīto personu izvērtēšanas komisija līdz ar to pat teorētiski nav tiesīga viņiem piešķirt indulgenci, kaut arī pastrādātie pārkāpumi var šķist maznozīmīgi, ar priekšzīmīgu dzīvi sen jau izpirkti. Tā Neatkarīgajai skaidro komisijas sekretāre Ineta Mosāne. Dzīvē likuma skarbā norma darbojas nesaudzīgi un trāpa ne tikai skolotājam, bet arī izglītības iestādei, jo atrast jaunu pedagogu vietā nebūs vienkārši. Raivis Zāģers ir salīdzinoši jauns skolotājs – 33 gadi – un lepojas ar pietiekami retu kvalifikāciju. Viņš ir diplomēts galdnieks, taču ieguvis arī speciālo pedagoģisko izglītību. Tātad drīkstēja arī citiem mācīt savu arodu. Septiņus gadus strādājot skolā, viņš pilnveidojis galdnieka palīga programmu. Ekonomista izglītība ļāva mācīt arī, kā no saražotajām mēbelēm tālāk nauda taisāma. Skolā Raivis ir ieredzēts gan kolēģu, gan audzēkņu vidū, tāpēc IKVD rīkojums visiem nācis kā ļoti apbēdinošs jaunums. «Tagad mani kā vecu kaķi no pienotavas izmet laukā.» Gluži bez krējuma jau viņš nepaliks – taisīs augšā pats savu galdniecību, taču pēkšņā šķiršanās no skolas esot sāpīga. Kolēģi, protams, brīnās: kā tad tā – septiņus gadus strādāt drīkstēja, mācīties par skolotāju drīkstēja, bet tagad pēkšņi vairs ne. Ja runa būtu par kādiem nesen pastrādātiem pārkāpumiem, tas šķistu loģiski, taču Raivja stāsta vēsture sākās pirms 17 gadiem.
Mašīnai, ar ko vietējie puikas dzenājās apkārt, tika aizcirstas durvis, bet atslēga palika aizdedzē. Čaļi no lineāla uzmeistaroja garu ķeksi un mašīnu atmūķēja. Vispirms savu, bet diemžēl vēlāk pēc kādas ballītes arī divas svešas un nozaga radioaparātus nepilnu 30 latu vērtībā. Jaunības muļķība. Raivis esot saņēmis mazāko sodu, jo tik vien kā klāt pasākumam stāvējis. Gads nosacīti. Taču šis fakts visu mūžu velkas līdzi, jo formāli tā bija zādzība grupā, tātad smags noziegums.
Vispirms viņu nepaņēma armijā. Pēc tam gribējis iet uz ugunsdzēsējiem. Iestājpārbaudījumos bijis spēcīgāko kandidātu piecniekā, bet tāpat nav paņemts. Tagad viņš zaudē arī pedagoga darbu.
IKVD pārstāve Ineta Mosāne gan apgalvo, ka likuma aizliegums skolās strādāt sodītām personām nav nekāds jaunums. Ar to vajadzējis rēķināties un, jau stājoties amatā, ziņot mācību iestādes vadītājam. Kāds to palaidis garām. Jaunums ir noziedzīga nodarījuma izvērtēšanas procedūra, taču tā piemērojama vienīgi attiecībā uz tīšiem kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem.
