Lai gan riska kapitāls nepārprotami tiek definēts kā ieguldījums uzņēmuma kapitālā, pirms pusotra gada dibinātie trīs riska kapitāla fondi tiem piešķirto Latvijas valsts un Eiropas Savienības naudu ir izsnieguši arī kredītos, Neatkarīgajai atzina Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) vadība.
Faktiski tas nozīmē, ka valstij pastarpināti piederošā LGA par publiskiem finanšu līdzekļiem ir radījusi trīs jaunas privātās banciņas, jo kredītu izsniegšana nepārprotami ir banku funkcija. Augļi, kurus šīs banciņas saņem par izsniegtajiem kredītiem, tiks dalīti starp LGA un privātajiem riska kapitāla fondu pārvaldītājiem, ļaujot tiem labi nopelnīt.
Kā tapa fondi
Pirms pusotra gada – 2013. gada 13. augustā – LGA oficiāli paziņoja: «Darbību uzsāk trīs jauni riska kapitāla fondi.» Katram fondam LGA piešķīra pa 10 miljoniem eiro.
Ceļš līdz šim paziņojumam, maigi izsakoties, nebija rozēm kaisīts. LGA bija izsludinājusi valsts iepirkuma konkursu Riska kapitāla fonda vadības pakalpojumi, kurā pieteicās vairākas privātpersonu apvienības. LGA noraidītie pretendenti iesniedza vairākas prasības tiesā. Lai cīnītos ar neapmierinātajiem, LGA piesaistīja advokāta Romualda Vonsoviča biroju, kura patrona saistība ar partiju Vienotība nekad nav apšaubīta.
Lai gan konkursā par Riska kapitāla fonda vadību uzvarēja trīs privātpersonu apvienības, līgumus par riska kapitāla fondu izveidi LGA slēdza jau ar trijām juridiskām personām – SIA, kuru pamatkapitāls (tātad – šo SIA īpašnieku finansiālā atbildība) bija 3000 eiro.
Lai kā tur arī gāja, tika izveidoti riska kapitāla fondi ar šādiem nosaukumiem: ZGI–3, Expansion Capital Fund, FlyCap Investment Fund.
Cipari nepas’
Vēloties pārliecināties, kur tad iepriekšminētie 30 miljoni eiro ieguldīti un kādu tautsaimniecisku efektu tie devuši, Neatkarīgā salīdzināja LGA informāciju (Ministru kabineta noteikumi LGA uzliek par pienākumu publiskot informāciju par valsts atbalsta saņēmējiem riska kapitāla formā) un Uzņēmumu reģistra informāciju par triju iepriekšminēto riska kapitāla saņēmēju ieguldījumiem.
Izrādās, informācija nesakrīt nevienā skaitlī. Piemēram, LGA mājaslapā redzams, ka ZGI–3 veicis ieguldījumus septiņos uzņēmumos, bet Uzņēmumu reģistrā (gan datubāzē Firmas.lv, gan Lursoft) redzami tikai divi ieguldījumi. LGA apgalvo, ka Expansion Capital Fund veicis trīs ieguldījumus, Uzņēmumu reģistrs rāda, ka ieguldīts desmit uzņēmumos. LGA rāda, ka FlyCap Investment Fund ieguldījis septiņos uzņēmumos, Uzņēmumu reģistrs – ka veikti astoņi ieguldījumi.
LGA rāda, ka fonds ZGI–3 ir veicis 200 000 eiro ieguldījumu SIA Steel Constructor MM, bet Uzņēmumu reģistrā šāds ieguldījums vispār neparādās. Tāpat LGA rāda, ka ZGI–3 ieguldījusi 110 000 eiro SIA Orions Loģistika, bet FlyCap 250 000 eiro ieguldījis SIA Matss, turpretī Uzņēmumu reģistrā riska kapitāla ieguldījumi šādos uzņēmumos vispār nav reģistrēti.
LGA rāda, ka ZGI–3 veicis ieguldījumu SIA Art Fairs Service kapitālā 200 000 eiro apmērā, bet Uzņēmumu reģistrā turpretī redzams, ka ZGI–3 šajā uzņēmumā veicis 178 reizes (!) mazāku ieguldījumu nieka 1120 eiro apmērā, kas ļāvis iegūt 28% kapitāla daļu.
Līdzīgas grandiozas atšķirības no Uzņēmumu reģistra datiem redzamas pilnīgi visos LGA datos attiecībā uz riska kapitāla ieguldījumiem.
Šitie esot aizdevumi
LGA direktors Ivars Golsts ar preses sekretāres Jekaterinas Zaicevas starpniecību pavēstīja – «nesakritības izskaidrojamas ar to, ka fondi veic ne tikai ieguldījumus pamatkapitālā (redzams Lursoft), bet gan ieguldījumus mezanīna aizdevuma veidā (nav redzams Lursoft), kā arī kombinētos ieguldījumus, kur daļa ieguldījuma tiek veikta kā ieguldījums pamatkapitālā un daļa kā mezanīna aizdevums. LGA mājaslapā ir redzama apkopotā ieguldījumu informācija.»
Cita starpā, pagājušā gada 4. martā LGA lepni paziņoja: «ZGI Capital investīciju fonds ir veicis pirmo investīciju no 2013. gadā izveidotā trešā riska kapitāla fonda, ieguldot EUR 200 000 uzņēmumā Art Fairs Service.» Ne par kādu kredītu šajā paziņojumā nav vārda.
Neatkarīgā vaicāja, ar kādiem nosacījumiem riska kapitāla fondi izsniedz mezanīna aizdevumus. I. Golsts atbildēja, ka šo informāciju «LGA nav tiesīga izpaust».
Savukārt uz jautājumu, kam paliek nauda no izsniegto kredītu procentu maksājumiem, respektīvi, kurš no šiem augļiem gūst «patieso labumu», I. Golsts atbildēja, ka «visi fonda ietvaros no ieguldījumiem nopelnītie augļi (procentu maksājumi no mezanīna aizdevumiem, dividendes, peļņa no ieguldījumu pārdošanas u.c.) tiek sadalīti fonda biedru starpā. Attiecīgi patieso labumu guvēji ir fonda investori (LGA) un fonda pārvaldnieks.»
Patiesie labuma guvēji
Mezanīna aizdevumi ir viena no valsts atbalsta formām uzņēmējdarbībai. Šis aizdevums ir «ar zemāku nodrošinājuma kārtu nekā bankas aizdevums» un «ar paaugstinātu kredīta risku».
Turpretī riska kapitāls ir pavisam cita valsts atbalsta forma uzņēmējdarbībai. Pati LGA dod šādu definīciju: «Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmuma pašu kapitālā ar nolūku veicināt uzņēmuma vērtības pieaugumu, finansējot tā straujāku izaugsmi un attīstību. Šis finansējuma veids būtiski atšķiras no bankas aizdevuma, kura saņemšanai ir jābūt pietiekamam nodrošinājumam, kā arī ir jāatmaksā aizdevuma pamatsumma un jāveic procentu maksājumi.»
Neatkarīgā jau rakstīja, ka LGA pati bez jebkādiem starpniekiem un «fondu pārvaldītājiem», izmantojot tikai aģentūras darbinieku kompetences, spēj izsniegt mazanīna aizdevumus. LGA mezanīna aizdevumus ir mācējusi veiksmīgi izsniegt, piemēram, tādiem uzņēmumiem, kuros līdzīpašnieki ir LGA šefa biznesa partneris un Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta darbinieces ģimenes locekļi.
Savukārt dalīt riska kapitāla naudu LGA nemāk, jo kāpēc gan citādi tai pirms pusotra gada bija jāsludina valsts iepirkumu konkurss Riska kapitāla fonda vadības pakalpojumi?
Tomēr tagad izrādās, ka arī izveidotie riska kapitāla fondi, operējot ar milzu publiskajiem finanšu līdzekļiem – 30 miljoniem eiro –, izsniedz tos pašus mezanīna aizdevumus ko LGA. Atšķirība ir tikai tā, ka šajā gadījumā «patieso labumu» no aizdevumu procentiem gūst arī privātie finanšu starpnieki.
