Svētdiena, 28.aprīlis

redeem Gundega, Terēze

arrow_right_alt Latvijā

Nemaksājot atlīdzību, var samazināties bērnu aizbildņu skaits

© Publicitātes foto

Valdība ir sarežģītas izšķiršanās priekšā – tai jālemj par Labklājības ministrijas (LM) sagatavotu koncepciju, saskaņā ar kuru plānots atteikties no atlīdzības maksāšanas aizbildnim par šo pienākumu pildīšanu. Turpretī tiesībsargs kategoriski neatbalsta šādu risinājumu, jo tā var samazināties aizbildņu skaits, kuri uzņemas rūpes par bērniem bāreņiem.

Koncepcijā ir ietverti būtiski jautājumi ne tikai par aizbildņiem, bet kopumā par adopcijas un ārpusģimenes sistēmas pilnveidošanu. Pagaidām gan šīs koncepcijas izskatīšana valdībā jau kārtējo reizi tiek atlikta (šonedēļ labklājības ministra slimības dēļ). LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta eksperte Linda Liepa stāsta, ka pašlaik ap 8000 bērnu Latvijā ir ārpusģimenes aprūpē, tas nozīmē, ka viņi ir bāreņi vai bez vecāku gādības. Lielākā daļa šo bērnu dzīvo ģimenēs – ap 5000 pie aizbildņiem, 1260 – audžuģimenēs. Ap 2000 bērnu dzīvo institūcijās. Viens no koncepcijas mērķiem ir pilnveidot materiālā atbalsta sistēmu aizbildņiem, audžuģimenēm un arī adoptētājiem. «No 2016. gada plānojam palielināt atbalstu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas,» stāsta L. Liepa. Proti, atlīdzību, ko adoptētājam maksā par bērna aprūpi pirmsadopcijas procesā, no 49,80 eiro palielināt līdz 171 eiro. Savukārt no 2017. gada atlīdzības vietā sociāli apdrošinātām personām pabalstu maksāt 70 procentu no cilvēka algas, sociāli neapdrošinātām personām saglabāt 171 eiro. No 2018. gada arī audžuģimenēm plānots palielināt pabalstu bērna uzturam līdz 180–216 eiro mēnesī.

Taču slavena šī koncepcija kļuvusi nevis ar labākām idejām par atbalsta palielināšanu adoptētājiem vai audžuģimenēm, bet ar vienu no iespējamām izmaiņām attiecībā uz aizbildņiem. Turklāt koncepcijas izskatīšanas laiks sakrīt ar Civillikuma grozījumu izskatīšanu Saeimā par tiesībām kļūt par aizbildni bērnam svešām personām  (galīgais lēmums nav pieņemts, Juridiskā komisija turpina diskusijas). L. Liepa stāsta, ka pašlaik aizbildnis saņem gan uzturnaudu 45 eiro mēnesī par katru bērnu, gan atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu – 54 eiro mēnesī neatkarīgi no bērnu skaita. Eksperte uzsver, ka no 2016. gada plānots palielināt uzturlīdzekļu apmēru līdz 90–108 eiro atkarībā no bērna vecuma, savukārt no 2018. gada pārtraukt atlīdzību izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, divkāršojot pabalstu bērna uzturēšanai. Tas nozīmē, ka aizbildņi saņemtu 180–216 eiro bērna uzturam mēnesī.

Valdība pie idejas par atlīdzības izmaksas pārtraukšanu aizbildņiem nonāca šā gada janvārī, jau vienreiz izskatot šo koncepciju, kurā LM piedāvāja trīs variantus: atlīdzību par pienākumu pildīšanu turpināt maksāt visiem aizbildņiem, kā tas ir patlaban; atlīdzību nemaksāt bērna vecvecākiem vai aizbildņiem vispār nemaksāt atlīdzību. Ministru kabinets atbalstīja trešo variantu, turklāt labi apzinoties risku – var samazināties aizbildnībā esošo bērnu skaits, jo tas ierakstīts koncepcijā.

Kategoriski šai idejai nepiekrīt Tiesībsarga birojs, un galvenais apsvērums: atlīdzība aizbildnim ir paredzēta konkrētai personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un tai nav sakara ar uzturnaudu, kas ir paredzēta bērnam. Tie ir divi dažādi pabalsti, dažādām personām ar dažādu mērķi. Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā viena no prioritātēm ir stiprināt aizbildņu kustību, bet saskaņā ar rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017. gadam īstenošanai LM ir noteikts uzdevums palielināt atlīdzības aizbildnim par pienākumu pildīšanu apmēru. Risinājums pārtraukt atlīdzības par pienākumu pildīšanu izmaksu visiem aizbildņiem ir pretrunā pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem un visai valdības deklarācijai, uzskata tiesībsargs. Valdības izvēlētais risinājums – aizbildņiem nemaksāt atlīdzību par pienākumu pildīšanu – var samazināt aizbildnībā esošo bērnu skaitu, jo tas pasliktina aizbildņu situāciju un var atstāt negatīvu ietekmi uz personu motivāciju kļūt par aizbildņiem.

 

Atbalsts aizbildņiem

Pašreizējais atbalsts

• Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 45,53 eiro mēnesī par katru bērnu

• Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 54,07 eiro mēnesī neatkarīgi no bērnu skaita

• Pašvaldību atbalsts atkarīgs no katras konkrētas pašvaldības, piemēram, Rīgā par otro un nākamajiem bērniem aizbildnībā pabalsts 54,07 eiro mēnesī

Koncepcijā paredzētais

• No 2016. gada pabalsts bērna uzturam aizbildnībā valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no vecuma: līdz 7 gadu vecumam 90 eiro, 7–18 gadu vecumam – 108 eiro mēnesī

• No 2018. gada noteikt VIENU pabalstu bērna uzturam divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā – 180 vai 216 eiro mēnesī

• Pašvaldības atbalsts saglabājas

Avots: Labklājības ministrija