Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis kampaņu pret savstarpējās kreditēšanas platformu Mintos, lai tiesības pelnīt ar aizdošanu atstātu tikai bagātnieku rīcībā.
Latvijas iedzīvotājiem ir dota iespēja saņemt vismaz daļēju informāciju par valsts augstāko amatpersonu finansiālo situāciju, tajā skaitā par viņu aizņēmumiem un aizdevumiem. Šī informācija rāda, ka valsts vara pieder bagātniekiem un ka šī bagātība tiek papildināta ar aizdevumu procentiem, kas nesalīdzināmi augstāki par nu jau praktiski negatīvajiem depozītprocentiem Latvijas komercbankās. Savstarpējās kreditēšanas platforma Mintos ir nākusi klajā ar iespēju pārvarēt bagātības cenzu bagātības pavairošanai, tāpēc naidīga reakcija pret šo konkurentu bija viegli paredzama. Kopš pagājušās piektdienas iniciatīvu šīs reakcijas paušanā uzņēmies PTAC.
Tagadējais PTAC dibināts 1998. gadā, pārsaucot Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centru. Ilgus gadus tā bija adrese, kur cilvēkiem atvieglot sirdis ar pasūdzēšanos, ka viņi nopirkuši kurpes ar caurām zolēm. Situācija mainījās līdz ar ātrās kreditēšanas firmu uzplaukumu. Valsts iestādes un sabiedrība bija vienisprātis, ka kādai iestādei šo darbošanos uzraudzīt vajadzētu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tāda pienākuma izvairījās, tāpēc tas tika uzdots neizlutinātajiem, pie dubļainām lietām vārda burtiskā nozīmē pieradušajiem PTAC darbiniekiem. Līdz ar to PTAC nonāca naudas plūsmu tuvumā. Iestādei un tās direktore Baibai Vītoliņai tas deva iespēju celt savu ietekmi valsts birokrātiskajā aparātā. Tagad iestāde nelaiž garām nākamo iespēju pakalpot lielam skaitam Latvijas politiķu, augstāko ierēdņu un privātu bagātnieku.
Pāris minūšu laikā ir savācama informācija par to, kā amatpersonas piepelnās ar aizdošanu, par ko PTAC traci neceļ. Svaigākais piemērs ir mantiskā deklarācija, ko aizpildījis nesen veselības ministra amatā ieceltas Guntis Belēvičs. Viņš, lūk, aizdevis kopā ap 3,44 miljoni eiro. No iepriekšējiem valdības sastāviem palikušas publiskas runas par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes aizdotajiem 44 100 latiem, kad tādi vēl bija oficiālais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Senāk, bet toties ar aizdevumiem 18,69 miljonu latu apmērā savā pēdējā Saeimas deputāta reizē izcēlies Andris Šķēle. Viņa uzrādīto darījumu masīvā figurē arī vekseļa prasījuma cesija – tie paši termini, ar kuriem operē Mintos. PTAC apņēmusies Mintos, t. i., Mintos piesaistītajiem ieguldītājiem aizliegt to, kas ietekmīgiem cilvēkiem atļauts.
Neatkarīgā jau 22. janvārī ir izklāstījusi Mintos piedāvājumu Civillikumā aprakstīto cesijas darījumu veidā atpirkt prasījuma tiesības pret Mintos parādniekiem, kurus tas ieguvis ar PTAC uzraudzīto ātro kreditēšanu. Kopš pagājušās piektdienas PTAC publiski draud atņemt Mintos izsniegto kreditēšanas licenci, pārmetot, ka Mintos nodarbojas ar prasījuma tiesību pārdošanu. PTAC preses pārstāve Sanita Gertmane vakar nespēja atbildēt ne uz vienu Neatkarīgās jautājumu par PTAC rīcības pamatojumu un tāpēc solīja, ka atbildi sniegšot kompetentāki PTAC darbinieki. Piemēram, ar ko Mintos savāktie investori sliktāki par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku (vai ar ko A. Ameriks sliktāks, ja PTAC neuzņemas viņu aizsargāt), kurš atklāti parāda savus ieguldījumus un peļņu citā ātro kredītu firmā. Tomēr S. Gertmane pēc priekšniecības rīkojuma atsauca savu solījumu par atbilžu sniegšanu, jo «riska informācija saistīta ar komercnoslēpumu, tāpēc mēs to nesakām».
Mintos līdzīpašnieks un izpilddirektors Mārtiņš Šulte vakar paziņoja, ka neņems vērā PTAC aicinājumu pārtraukt kredītu cedēšanu. Ja PTAC patiešām atņems Mintos licenci izsniegt kredītus, tad, pēc Mintos versijas, šo lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā. Tiesas kompetencē būs noteikt pirmstiesas noregulējumu, kā Mintos drīkstētu vai nedrīkstētu turpināt savu darbošanos līdz galīgajam tiesas spriedumam.
