«Jūrmalas pilsētas dome vēl joprojām nav saņēmusi oficiālu apstiprinājumu, ka Jaunais vilnis nenotiks Jūrmalā,» Neatkarīgajai teic Jūrmalas Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele. Arī Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile Neatkarīgajai apliecina: «Oficiālās rezervācijas ir atcēluši humora šovi KVN un Jurmaļina, vienlaikus lūdzot rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē 2016. gadā.»
Un tomēr medijos izskanējušais liek domāt, ka arī Jaunais vilnis varētu atvadīties no Jūrmalas. Taču tā tas notiek jau ne pirmo gadu, arī iepriekš izskanējusi informācija, bet konkurss tik un tā norisinājās Jūrmalā. Taču līdz ar to parādās arī spekulācijas, ko pilsēta un arī valsts kopumā varētu zaudēt.
Zaudējumu aplēse teorētiska
Pirms vairākiem gadiem Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis izteicās, ka ieguvums, ko gūst budžets, lēšams 12–14 miljoni latu, tātad apmēram 17 miljoni eiro. «Medijos izskanējusī informācija par radītiem zaudējumiem ir tikai teorētiska aplēse – nav bijuši ekonomiski pamatoti aprēķini. Līdzīgi arī Dziesmu svētku vai Rīgas kā kultūras galvaspilsētas ietekmi naudas izteiksmē uz valsts budžetu neviens nevarētu nosaukt. Pašvaldībai tiešos zaudējumus Jaunā viļņa aiziešana nenes – pilsētas budžeta lielāko daļu veido Jūrmalā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis (60% no kopējā budžeta) un īpašuma nodokļi (apmēram 12%). Pašvaldības konsolidētais budžets 2015. gadam ir 109,35 miljoni eiro, kas ir par 13,8 miljoniem jeb 14,5% vairāk nekā 2014. gadā,» uzsver I. Aile. Viņa arī norāda, ka pašvaldība no šo pasākumu norises Jūrmalā iegūst netieši – tie palīdz reklamēt Jūrmalu ārpus Latvijas, kas pozitīvi ietekmē tūrismu. «Šādi pasākumi palielina pieprasījumu pēc pilsētas uzņēmēju nodrošinātajiem pakalpojumiem – naktsmītnēm, kafejnīcām un restorāniem, SPA procedūrām u.c. pakalpojumiem. Taču jāņem vērā, ka lielākā daļa no šiem nodokļiem papildina valsts budžetu caur pievienotās vērtības nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, sociālo nodokli u.c.,» teic I. Aile.
Koncertzāle un pilsēta necietīšot
Ja Jaunais vilnis aiziet no Jūrmalas, cietēja nebūšot arī Dzintaru koncertzāle, kuras rekonstrukcijā tikko ieguldītas iespaidīgas summas. «Koncertzāles darbu un finansiālo stabilitāti šīs pārmaiņas neietekmēs,» strikts ir koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis, norādot, ka vēsturiskās ēkas rekonstrukcija nav saistīta ar festivālu norisi. Tas ir valsts kultūras piemineklis un, lai, saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, pilsēta investē līdzekļus.
«Viens no svarīgākajiem notikumiem šogad būs Dzintaru koncertzāles vēsturiskās ēkas atklāšana maijā un ar to saistītā programma divu nedēļu garumā. Koncertzāle celta 1936. gadā un ir pirmā koncertzāle, kas būvēta šādam mērķim Latvijas teritorijā. Atklāšanas programmas ietvaros uzstāsies pasaulē pazīstami mākslinieki. Turpmāk koncertzāle būs pieejama apmeklētājiem ne tikai vasarā, bet visu gadu. Gan Lielajā, gan Mazajā zālē vasarā notiks vairāki festivāli, koncertu sērijas un skatuves mākslas pasākumi,» informē G. Ķirsis, norādot, ka detalizētāka informācija varētu būt jau februārī.
«Maijā Jūrmalā norisināsies CEV Masters turnīrs pludmales volejbolā – pirmais šāda augstākā līmeņa sporta pasākums Baltijas valstīs, kas pulcēs pasaules vadošos pludmales volejbolistus. Gads Jūrmalai paies Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas zīmē. 6. jūnijā, atklājot Dzintaru koncertzāles vasaras sezonu, būs iespēja redzēt režisores Rēzijas Kalniņas uzvedumu ar Raiņa un Aspazijas dzeju Vēstules… diriģenta Ainara Rubiķa vadībā,» norāda sabiedrisko attiecību speciāliste I. Aile.
Cer palielināt tūristu skaitu
Lai arī oficiālās amatpersonas nesaskata draudus līdz ar Krievijas pasākumu aiziešanu, tomēr nenoliedz, ka cietēji šajā situācijā būs, un tie būs uzņēmēji. «Ietekmi izjutīs galvenokārt uzņēmēji – restorāni un viesnīcas. Turklāt ne tikai Jūrmalas, bet arī Rīgas, jo festivāla dalībnieki pasākumu norises laikā apmeklē arī galvaspilsētu. Bet, piemēram, lielākās Jūrmalas SPA viesnīcas norāda, ka iepriekšējos gados vasaras periodā, kad pilsētā notika minētais festivāls, ir nācies atteikt citiem ārvalstu tūristiem, jo viesnīcas ir pilnas. Uzņēmēji arī norāda, ka pieaudzis tūristu skaits no Ziemeļvalstīm un Vācijas, un pieaugums no šīm valstīm plānots arī šogad, kas ir gan pašvaldības, gan arī uzņēmēju mērķtiecīga darba rezultāts, lai diversificētu stratēģiskos tirgus,» uzsver I. Aile.
