Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlmi stiprināt politiskās partijas Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atzīst par labu esam, taču apšauba, ka viņa piedāvātie grozījumi normatīvajos aktos spēs atrisināt identificētās problēmas. Lai paustu savas bažas un apsvērumus, partijas pārstāvji trešdien tikās ar prezidentu. Eksperti gan lēš, ka šī kritika sliecas populisma virzienā.
Uzrunājot 12. Saeimu tās pirmajā sēdē, A. Bērziņš pauda nožēlu, ka Latvija nevar lepoties ar stiprām un ilgtspējīgām partijām, un solīja parlamentā iesniegt likumdošanas iniciatīvu, kurai vajadzētu atrisināt partiju darbībā identificētās problēmas. Proti, tās nebauda sabiedrības uzticību, tās pārstāv šauru grupu intereses, un politiskajiem spēkiem trūkst konkrētas ideoloģiskās bāzes.
Vairāk naudas un biedru
Saskaņā ar A. Bērziņa ierosinājumu partiju ilgtspēju negatīvi ietekmējošos faktorus var neitralizēt, palielinot tām valsts finansējumu, vienlaikus samazinot pieļaujamo privātpersonu ziedojumu apmēru. Lai palielinātu partijas biedru ietekmi attiecīgajā organizācijā, prezidents iesaka noteikt, ka Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu paraksta arī vismaz 100 attiecīgās partijas biedri.
Savukārt, lai paaugstinātu partijas leģitimitāti, tiek rosināts noteikt, ka politiskajām organizācijām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedru un vēlēšanās partijas varēs piedalīties tikai tad, ja dibinātas vismaz gadu pirms tām.
Ietekme nemazināsies
«Ja esam identificējuši tās problēmas, kas ir politiskajos spēkos, un dodam zāles, kas minētas prezidenta vēstulē, vai tās atrisinās tās. Man liekas, ka risinājums slēpjas politiskajā atbildībā un esošo problēmu risinājums slēpjas politiskajā kultūrā un tradīcijās,» saka M. Bondars.
Par nelietderīgu viņš, piemēram, dēvē partijas dibināšanas laika ierobežojumu, lai kandidētu vēlēšanās, jo šo normu var apiet ar jau esošajiem politinstrumentiem. «Paskatāmies valdošās partijas [Vienotība] ministrus un premjerministru, tad četri no pieciem indivīdiem šajā politiskajā spēkā nav bijuši pat gadu, vienīgais no partijas pirmsākumiem tur ir Jānis Reirs [finanšu ministrs],» norāda M. Bondars un vēlreiz atgādina, ka vārdā nosauktās problēmas risināmas, tikai veidojot tradīcijas un attīstot politisko kultūru.
Pēc viņa domām, arī biedru skaits nesniegs vēlamo rezultātu un partijas joprojām kontrolēs šaurs personu loks. To apliecinot arī veids, kā tika pieņemts šā gada budžets – lielā steigā un zem koalīcijas balsošanas mašīnas spiediena esot. «Koalīcijā ir 61 cilvēks, bet šaura grupa zina, par ko ir stāsts, un vēl šaurāka grupa – uz kurieni tas budžets ved,» uzskata politiķis. Viņš arī uzsver, ka LRA nebūtu problēmu ne ar vienu no ieteiktajiem ierobežojumiem arī pirms aizvadītajām vēlēšanām.
Populistiska kritika
LRA attieksmi pret A. Bērziņa ierosinājumiem negatīvi vērtē politologs Ivars Ījabs, kurš uzskata, ka nevienam nav slinkums kritizēt prezidentu, bet piedāvāt savus risinājumus neviens nesteidzas.
«Skaidrs, ka šie piedāvājumi nebūs nekāda brīnumnūjiņa, ar kuras palīdzību Latvijā partiju sistēma vienas dienas laikā kļūs kā Vācijā vai jebkur citur, bet tie ir soļi, kas noteikti ir tā vērti, lai tos apsvērtu,» saka politologs.
Viņš atbalsta vēlēšanās kandidēšanai nepieciešamo partijas biedru skaita palielinājumu no simt līdz 500, bet piebilst, ka šo biedru skaitu vajadzētu kontrolēt visā partijas pastāvēšanas laikā. «Zināms, ka biedru parakstus savāc tikai tad, kad dibina, bet pēc tam tas netiek kontrolēts.»
Arī nepieciešamība partijai būt reģistrētai vismaz gadu pirms vēlēšanām esot visnotaļ adekvāts solis, jo tas nepieļautu dažādu politisko populistu – «tā paša [Ingunas] Sudrabas brīnuma» – ievēlēšanu.
«Protams, mēs varam nokritizēt visu ko, bet jautājums, cik loģiskas ir mūsu gaidas, ka ar vienu reformu uzreiz visu atrisināsim. Un, ja nevaram uzreiz visu atrisināt, vai vajag atteikties uzreiz no jebkurām reformām?» retoriski jautā I. Ījabs.
