ASTROLOĢIJA: Ideālā līdera horoskops

Jaun­ā ve­cā val­dī­ba ar lie­lām mo­kām ir sa­sti­ķē­ta, sa­lī­mē­ta un sa­stu­tē­ta, lai tu­ras kā­du lai­ci­ņu ko­pā. Šo­reiz «Prak­tis­ka­jā As­tro­lo­ģi­jā» po­li­tis­kos pro­ce­sus ana­li­zē so­ci­oni­kas spe­ci­ālis­tes Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne un Evi­ja Ja­sū­na – kā­pēc Lat­vi­jas sa­bied­rī­ba vie­nus tau­tas kal­pus bū­tu ga­ta­va uz ro­kām ie­nest Saei­mā (un da­žu la­bu – ie­nes arī), sa­vu­kārt ci­tus ne­cieš ne acu ga­lā.

Sa­bied­rī­ba al­laž cen­tu­sies cil­vē­kus ie­da­līt no­teik­tās gru­pās. To da­ra, iz­man­to­jot as­tro­lo­ģi­ju; nu­me­ro­lo­ģi­ju; at­bil­stī­bu mi­to­lo­ģis­kiem tē­liem; ie­dzim­tās pa­zī­mes; na­ci­onā­lo pie­de­rī­bu, ār­ējā iz­ska­ta līdz­ības; sa­bied­rī­bas ie­sau­kas (ko iz­man­to so­ci­oni­kā, lai ēr­tāk un īsāk rak­stu­ro­tu pie­de­rī­bu no­teik­tam per­so­nī­bas ti­pam).

Karls Gus­tavs Jungs, ku­ra uz­vārds nav svešs arī as­tro­lo­ģi­jā, mek­lē­ja ra­ci­onā­lu skaid­ro­ju­mu cil­vē­ku uz­ve­dī­bas at­šķi­rī­bām. Viņš pir­mais pa­ma­nī­ja, ka cil­vē­ki in­for­mā­ci­ju ap­kār­tē­jā vi­dē uz­tver da­žā­di, un iz­vei­do­ja in­for­mā­ci­jas ap­mai­ņas mo­de­li. Jungs ie­vie­sa jaun­u ter­mi­nu – psi­hes fun­kci­ja, kas rak­stu­ro psi­hes iz­paus­mes at­šķi­rī­bas un ie­ro­be­žo­ju­mus. Viņš iz­da­lī­ja 8 psi­hes fun­kci­jas, kas at­bil­da 8 per­so­nī­bas ti­piem. To var sa­lī­dzi­nāt ar as­tro­lo­ģi­ju, ku­rā at­ka­rī­bā no pla­nē­tu stā­vok­ļiem 12 zo­di­aka zī­mēs cil­vē­ka pie­dzim­ša­nas brī­dī tiek no­teikts vi­ņa ho­ro­skops jeb rak­stu­ro­jums vai prog­ram­ma. Sa­vu­kārt lie­tu­vie­šu pe­da­go­ģe, eko­no­mis­te un so­ci­olo­ģe Auš­ra Augus­ti­na­vi­čū­te iz­vei­do­ja pa­pla­ši­nā­tu psi­hes uz­bū­ves mo­de­li jau ar 16 ti­piem.

Kat­ram cil­vē­kam ir do­ta sa­va prog­ram­ma, ko no­sa­ka vi­ņa tips. Ci­tiem vār­diem sa­kot, katrs pie­dzimst ar no­teik­tām rak­stu­ra īpa­šī­bām, ku­ras dzī­ves gai­tā ne­mai­nās. Iz­man­to­jot so­ci­oni­ku, ie­spē­jams rak­stu­rot cil­vē­ku, vi­ņa at­tie­cī­bas ar ci­tu ti­pu pār­stāv­jiem, prog­no­zēt vi­ņa rī­cī­bu un uz­ve­dī­bu, ie­teikt jo­mu, ku­rā sa­sniegs vis­la­bā­kos re­zul­tā­tus un tā tā­lāk.

So­ci­oni­kā 16 ti­pi tiek sa­da­lī­ti 4 kom­for­ta gru­pās jeb kvad­rās. As­tro­lo­ģi­jā ir kaut kas līdz­īgs (as­tro­lo­ģis­kās kar­tes «mā­jas»). Kat­rai gru­pai ir savs dzī­ves uz­de­vums, kat­rā no tām cil­vē­ki sav­star­pē­ji jū­tas kom­for­tab­li, bet mēdz kon­flik­tēt ar ci­tas kvad­ras pār­stāv­jiem. Bet kat­ra no četr­ām gru­pām ir ļo­ti at­šķi­rī­ga:

1. kvad­ra – de­mo­krā­tu, Bēr­nī­bas kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Don­ki­hots, Di­mā, Igo un Ro­bes­pjērs;
2.  kvad­ra – aristo­krā­tu, Jau­nī­bas kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Ham­lets, Mak­sims, Žu­kovs un Je­se­ņins;
3. kvad­ra – de­mo­krā­tu, Brie­du­ma kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Na­po­le­ons, Bal­zaks, Džeks un Drai­zers;
4. kvad­ra – aristo­krā­tu, Se­nat­nes kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Štir­lics, Dos­to­jev­skis, Hak­slijs un Ga­bēns.

Ar­tu­sa Kai­mi­ņa iz­rā­viens

Ak­tie­ra un nu jau arī Saei­mas de­pu­tā­ta Ar­tu­ra (pats iz­man­to Ar­tu­sa vār­du) Kai­mi­ņa tips ir Don­ki­hots, 1. kvad­ras pār­stā­vis. Tā­tad ide­ju ra­dī­tājs, ne­vis re­ali­zē­tājs. Evi­ja Ja­sū­na rak­stu­ro: «Viņš nav bū­vē­tājs, ne­kā­dus lie­los mēr­ķus sa­sniegt ne­var. Var ra­dīt aži­otā­žu, bet da­ra to tik­mēr, ka­mēr vi­ņam ir in­te­re­san­ti, bet in­te­re­san­ti ir tik­mēr, ka­mēr at­klāj jau­nu­mus. Don­ki­ho­tam pa­tīk at­klāt un iz­zi­nāt. Līdz­ko sa­pra­tīs, ka Saei­mas de­pu­tā­ta darbs ir ru­tī­na, do­mā­ju, vi­ņa tur ļo­ti ātr­i vairs ne­būs.»

Šaus­mi­nā­ties par ak­tie­ra va­dī­tā video­blo­ga «Su­ņu bū­da» sa­tu­ru spēj tie, ku­ri ne­zi­na Don­ki­ho­ta bū­tī­bu. Šī ti­pa pār­stāv­jiem šķiet, ka vi­ņu sa­cī­tais vai da­rī­tais «ir hu­mo­rī­gi», ta­ču tā­dē­jā­di vi­ņi aiz­vai­no dau­dzus ci­tus, jo jo­ci­ņi sa­nāk ne­ko­rek­ti. Kurš katrs ne­spē­tu va­dīt rai­dī­ju­mu tā­dā sti­lā kā Ar­tuss, un so­ci­oni­kas spe­ci­ālis­tes vēr­tē – «Su­ņu bū­dā» ēti­ku var ne­mek­lēt, bet jaun­ie­šiem rai­dī­jums pa­tīk. Kā­pēc? Tā­pēc, ka 1. kvad­ra, sa­lī­dzi­not ar cil­vē­ka dzī­ves pos­miem, ir bēr­nī­ba. Ne­rau­go­ties uz sa­vu bi­olo­ģis­ko ve­cu­mu, Don­ki­hots ir bēr­nu kvad­ras pār­stā­vis. Un kurš no mums bēr­nī­bā bi­jis at­bil­dīgs?

«Nu, lūk, tā­pēc viss no­tiek ātr­i, ska­ļi, in­te­re­san­ti, bet bez pa­lie­ko­šas vēr­tī­bas. Vi­ņam va­ja­dzē­ja pa­likt rai­dī­ju­mā un sa­viem vē­lē­tā­jiem pa­teikt – pal­dies, po­pu­la­ri­tā­ti es ie­gu­vu, bet tas arī viss,» sa­ka Evi­ja Ja­sū­na.

Lī­vi­ja Vel­ta Mi­ķel­so­ne pa­pil­di­na: «Ar­tu­sa vie­tā es po­li­ti­kā ne­ie­tu, jo viņš no Saei­mas aizies ar ļo­ti ne­pa­tī­ka­mu sa­jū­tu sa­bied­rī­bas ne­ga­tī­vās iz­tu­rē­ša­nās dēļ. Tur­klāt 1. kvad­ra po­li­ti­kā ir brem­zē­tā­ji.» Ta­ču abas ir vie­nis­prā­tis, ka Don­ki­hots ir ļo­ti go­dīgs cil­vēks, vi­ņam ne­kā­dus klu­sos, krei­sos vai sle­pe­nos gā­jie­nus pār­mest ne­va­rēs.

Sol­vi­tas Ābol­ti­ņas klu­piens

Sol­vi­ta Ābol­ti­ņa ir 2. kvad­ras pār­stā­ve, un to so­ci­oni­kā dē­vē arī par re­pre­sī­vo vai dik­tā­ta kvad­ru. Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne skaid­ro: «Pa­sau­les vēs­tu­rē spil­gtā­kie šīs kvad­ras pār­stāv­ji ir Jo­sifs Sta­ļins, Vla­di­mirs Pu­tins, Dmit­rijs Med­ve­devs vai Ana­to­lijs Lu­ka­šen­ko. Vi­ņiem ne­drīkst ļaut il­gu lai­ku at­ras­ties pie va­ras, jo vi­ņi tā ie­dzī­vo­jas, ka ne­var da­būt prom.» Lai at­ce­ra­mies Pu­ti­na un Med­ve­de­va ro­kā­des, ku­ru mēr­ķis bi­ja sa­gā­dāt ie­spē­ju ta­ga­dē­jam Krie­vi­jas pre­zi­den­tam tur­pi­nāt sē­dēt valsts pre­zi­den­ta krēs­lā.

«Vi­ņi – Mak­si­mi – iz­do­mā struk­tū­ru, kā rī­ko­ties, pie­mē­ram, Pu­tins mai­nī­jās ar Med­ve­de­vu. Arī Ābol­ti­ņas ot­rā nāk­ša­na spī­ke­ra ama­tā bi­ja struk­tu­rē­ta, iz­do­mā­ta,» vēr­tē Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne. Jā­at­gā­di­na, ka Sol­vi­ta Ābol­ti­ņa par 10. Saei­mas priekš­sē­dē­tā­ju ti­ka ie­vē­lē­ta 2010. ga­dā, bet 2011. ga­dā Saei­mas ār­kār­tas vē­lē­ša­nās par­la­men­ta spī­ke­res vie­tā no­nā­ca uz­reiz pēc tam, kad par Saei­mas priekš­sē­dē­tā­ju ne­iz­de­vās ie­vē­lēt Val­di Zat­le­ru.

Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne no­rā­da, ka 2. kvad­ras pār­stāv­jiem ne­pie­mīt ten­den­ce lūgt pie­do­ša­nu un tai pie­de­ro­šie cil­vē­ki ne­mēdz arī at­vai­no­ties. «Sol­vi­ta no­zā­ģē­ja za­ru, uz ku­ra sēž, pēc tās in­ter­vi­jas, ku­rā žur­nā­lists jau­tā­ja: jūs esat augst­a amat­per­so­na, bet pār­snie­dzāt āt­ru­mu, vai ne­gri­bat tau­tai at­vai­no­ties? Žur­nā­lists vi­ņai vēl­reiz to pār­jau­tā­ja. Ja vi­ņa zi­nā­tu šo zi­nāt­ni so­ci­oni­ku, es do­mā­ju, ka vi­ņa pie­spies­tu se­vi at­vai­no­ties. Tas dau­dziem cil­vē­kiem pa­tik­tu, jo sen jau krā­jās ne­pa­ti­ka pret vi­ņu, un šis bi­ja pē­dē­jais pi­liens, cil­vē­kiem tas bi­ja liels aiz­vai­no­jums.»

Tau­tas ce­rī­ba Sud­ra­ba

Evi­ja Ja­sū­na no­teic, ka jaun­iz­cep­tā po­li­ti­ķe In­gu­na Sud­ra­ba pie­der ti­pam, kas no­saukts Bal­za­ka vār­dā. Bal­zaks pēc sa­vas bū­tī­bas un sū­tī­bas ir spē­cī­ga lī­de­ra pe­lē­kais kar­di­nāls. Viņš ir lī­de­ra balsts, bet pa­šam jā­stāv aiz kā­da pla­tās mu­gu­ras, jo Bal­za­kam nav spē­ka un pie­trūkst ener­ģi­jas, lai ilg­sto­ši spē­tu va­dīt, vilkt un re­ali­zēt la­bās ide­jas, kas Bal­za­kam ne­no­lie­dza­mi ir. Diem­žēl Bal­za­ku var ātr­i sa­lauzt emo­ci­onā­li.

Vi­ņa sū­tī­ba ir iz­do­māt, ra­dīt shē­mu, ie­dot vī­zi­ju Na­po­le­onam, lai tas dar­bo­jas un īs­te­no ie­ce­res, jo Na­po­le­ons to var. Viņš ir caur­si­tējs un ha­ris­mā­tisks cil­vēks.

Sa­ru­nu par Bal­za­kiem tur­pi­nā­sim ne­daudz tā­lāk.

Lem­bergs pie­stāv Lat­vi­jai

Aiva­ra Lem­ber­ga po­pu­la­ri­tā­te sa­bied­rī­bā ir augst­a, un vi­ņam ne­kai­tē pat tie­sā­ša­nās. Arī ša­jās Saei­mas vē­lē­ša­nās vi­ņu iz­man­to­ja kā prem­je­ra ama­ta kan­di­dā­tu, un zaļ­zem­nie­ki bi­ja ie­gu­vē­ji. Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne vēr­tē, ka Lem­ber­ga trum­pis ir vi­ņa ha­ris­ma. «Kurš vi­ņu re­dzē­jis bez smai­da se­jā? Cil­vē­kiem tas pa­tīk. Viņš ir Na­po­le­ona tips. Na­po­le­ons ir lī­de­ris. Tāds bi­ja arī Mi­hails Gor­ba­čovs. Īs­to Na­po­le­onu tau­ta ir gan ļo­ti mī­lē­ju­si, gan ne­ie­re­dzē­ju­si. No Na­po­le­ona arī bai­dī­jās. Kad fran­ču galms vi­ņu no­sū­tī­ja ie­ka­rot kā­du zem­i, viņš to iz­da­rī­ja. Kad viņš at­grie­zās, vi­si cil­vē­ki iz­gā­ja ie­lās, tau­ta vi­ņu die­vi­nā­ja. Līdz­īgs ir Lem­bergs, kurš ka­ro ar vār­diem,» ana­li­zē so­ci­oni­kas ma­ģis­tre. Evi­ja Ja­sū­na pa­pil­di­na: «Na­po­le­onam pie­mīt ļo­ti lie­la dros­me un uz­drīk­stē­ša­nās, tā­pēc aiz­mu­gu­rē va­jag no­dro­ši­nā­ties ar Bal­za­ku vai Dže­ku, ci­tā­di Na­po­le­ons sa­degs. Viņš daž­reiz ne­var pats sa­viem spē­kiem iz­kul­ties no kon­flikt­si­tu­āci­jas.»

Na­po­le­ons pie­der 3. kvad­rai un ir ļo­ti sa­de­rīgs ar Lat­vi­jas paš­rei­zē­jo at­tīs­tī­bas cik­lu, kas arī at­bilst 3. kvad­rai.

Rak­stu­ro­jums arī val­stij, tau­tai un par­ti­jai

Līdz­īgi kā as­tro­lo­ģi­jā so­ci­onis­ko ti­pu var no­teikt arī val­stij, tau­tai un po­li­tis­ka­jai par­ti­jai. Lat­vi­ja kā valsts at­bilst Drai­ze­ra ti­pam 3. kvad­rā, tur­klāt sa­vā at­tīs­tī­bā paš­laik at­ro­das 3. kvad­rai at­bil­sto­šā cik­lā. Tā­pēc Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji va­ras spi­cē ne­ak­cep­tē, pie­mē­ram, Mak­si­ma ti­pa cil­vē­kus, kas pie­der 2. jeb dik­ta­to­ru kvad­rai. Vi­ņiem bū­tu jā­dzī­vo un jā­val­da Vā­ci­jā, Krie­vi­jā vai arā­bu val­stīs, kur šā­da ti­pa lī­de­rus pie­ņems.

Kvad­rām at­bil­sto­šie pe­ri­odi mai­nās līdz­īgi, kā as­tro­lo­ģi­jā mai­nās pe­ri­odi. Pa­sau­lē past­āv no­teik­tas ne­mai­nī­gas li­kum­sa­ka­rī­bas, kad pirm­ās kvad­ras dar­bu pār­ņem ot­rā, no ot­rās – tre­šā un tā tā­lāk. Viens cikls ilgst 72 ga­dus, kurš sa­da­lās četr­os so­ļos pa 18 ga­diem kat­rā, at­bil­sto­ši kat­ras kvad­ras so­ci­oti­pam. Skait­lis 72 nav iz­rau­dzīts ne­jau­ši. Mak­ro­eko­no­mi­kā si­tu­āci­ju prog­no­zē­ša­nai iz­man­to tik il­gu lai­ka pe­ri­odu, jo tas ne­pie­cie­šams, lai ie­gul­dī­ju­mi at­pel­nī­tos un pa­pil­dus do­tu tik­pat lie­lu pie­vie­no­to vēr­tī­bu (Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne «At­ro­di se­vi!», Rī­ga, 2014.). Bal­ti­jas val­stis šo­brīd iz­dzī­vo 3. kvad­ras cik­lu, kas sā­cies 1989. ga­dā un no­slēg­sies 2061. ga­dā. Katrs so­lis rak­stu­ro­jas ar tā so­ci­oti­pa zī­mī­gā­ka­jām ie­zī­mēm – gan spē­cī­gā­ka­jām, gan vā­jā­ka­jām. Bal­za­ka laiks sā­cies 2007. ga­dā un beig­sies 2025. ga­dā. Bie­ži vien 18 so­ļu cik­la pe­ri­odā pie valsts stū­res no­nāk at­bil­sto­šais so­ci­otips. Lat­vi­ja nav iz­ņē­mums.

Tā­tad paš­laik Lat­vi­ja at­ro­das 3. kvad­ras jeb Bal­za­ka pe­ri­odā. Ie­spē­jams, tā­pēc po­li­ti­kā ir ļo­ti daudz Bal­za­ku. Šim ti­pam pie­der arī Val­dis Dom­brov­skis, ku­ram gan pār­me­ta nū­ģis­mu un grā­mat­ve­ža pie­eju pro­blē­mu ri­si­nā­ša­nā, to­mēr no krēs­la ne­gā­za. Līdz no­ti­ka Zo­li­tū­des tra­ģē­di­ja…

Vai Lat­vi­ja ir ie­gu­vē­ja vai būs zau­dē­tā­ja, Val­dim Dom­brov­skim pār­ce­ļo­ties dar­bā uz Bri­se­li? Evi­ja Ja­sū­na ko­do­lī­gi at­bild: «Zau­dē­tā­ji ne­esam, jo mums Lat­vi­jā ir daudz ci­tu Bal­za­ku.» Vel­tas Lī­vi­jas Mi­ķel­so­nes rak­stu­ro­jums skan: «Ne­drīkst pa­teikt, ka Bal­zaks ne­ko ne­da­ra. Bal­zaks da­ra, bet vi­ņa dar­bī­ba nav ma­nā­ma. Viņš ne­spēj aiz­raut pub­li­ku, tā­pēc ro­das sa­jū­ta, ka viņš ne­ko īpa­šu ne­da­ra.»

Pie­tik­tu ar četr­ām par­ti­jām

Iz­man­to­jot so­ci­oni­kā ro­da­mās sa­ka­rī­bas un se­ko­jot kvad­ru vei­do­ša­nas prin­ci­piem, Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne vēr­tē, ka Lat­vi­jas po­li­ti­kā pie­tik­tu ar četr­ām par­ti­jām. Līdz­īgu do­mu vi­ņa sa­klau­sī­ju­si Valsts pre­zi­den­ta An­dra Bēr­zi­ņa vār­dos, kad viņš tei­ca ap­mē­ram tā: es­mu past­udē­jis par­ti­ju prog­ram­mas, un tās ir tik līdz­īgas. «Pa­rei­zi!» iz­sau­cas so­ci­oni­kas ma­ģis­tre. «Ne­ko jaun­u jau ne­var iz­do­māt!» So­ci­oni­kas spe­ci­ālis­ti ie­teik­tu ap­vie­not spē­kus Laim­do­tai Strau­ju­mai, Mār­ti­ņam Bo­da­ram, Ar­tim Kam­pa­ram un Ul­dim Augu­lim – vi­ņi at­bilst so­ci­oti­pam Džeks (3. kvad­ra).

Pie­mē­ram, 3. kvad­ras pār­stāv­ji ir vien­pat­ņi, 1. un 2. kvad­ras pār­stāv­ji pie­ņem ci­tu vie­dok­ļus, bet 3. un 4. kvad­ras pār­stāv­ji ru­nā vie­nu, to­ties iz­da­ra tā, kā pa­ši uz­ska­ta par pa­rei­zu. Jo īpa­ši tā rī­ko­jas Bal­za­ki. Ja vi­ņi kon­sul­tē­tos ar ci­tiem, tad ie­gū­tu lie­lā­ku va­ru un ie­spē­jas. Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne at­ce­ras, ka iz­skait­ļo­ju­si vie­na Saei­mas sa­stā­va de­pu­tā­tus, un at­klā­jies, ka par­la­men­tā strā­dā 33 Bal­za­ki (3. kvad­ra), kas ir kā brem­ze val­dī­bai, kā arī ļo­ti daudz Dos­to­jev­sku un Hak­sli­ju (4. kvad­ra). Dos­to­jev­skis ir ide­ālists, ku­ram la­bas at­tie­cī­bas un cie­ņa ir sva­rī­gā­ka, bet eko­no­mi­ku viņš ne­bī­dīs, pie­bilst so­ci­oni­kas spe­ci­ālis­te.

Po­li­ti­kā ir ļo­ti maz 4. kvad­ras pār­stāv­ju, bet no vi­ņiem Štir­lics bū­tu pat ļo­ti vē­lams. Viņš ir labs ad­mi­nis­trē­tājs un sa­kār­to­tājs. Tā­da ti­pa pār­stā­vi va­ja­dzē­tu Kul­tū­ras un Iz­glī­tī­bas un zi­nāt­nes mi­nis­tri­jas va­dī­bā. Po­li­ti­kā ir sa­mē­rā maz Ga­bē­nu (jo vi­ņi ša­jā lau­ci­ņā ne­lien), bet, ai, kā va­ja­dzē­tu. Re­dza­mā­kie šī ti­pa pār­stāv­ji ir An­dris Ame­riks, Rai­vis Dzin­tars un Gun­dars Dau­dze. Pie va­ras va­ja­dzē­tu arī da­žus Žu­ko­va ti­pa (4. kvad­ra) cil­vē­kus (tāds ir Ainārs Šle­sers).

Po­li­ti­kā va­ja­dzī­gi vi­su ti­pu pār­stāv­ji, ti­kai jau­tā­jums, kā­dās pro­por­ci­jās, no­rā­da Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne. Jo – ko vie­nas kvad­ras pār­stāv­ji ne­var vai ne­spēj pa­veikt, to iz­da­ra ci­ti. Jā­at­ce­ras, ka kat­ram ti­pam ir sa­va mi­si­ja. Ja ne­būs Štir­li­ca, tad daudz kas ne­tiks iz­da­rīts. Mak­si­mam ir sva­rīgs li­ku­ma spēks un va­ra, bet Štir­lics ir sta­bi­li­zē­tājs. Pie va­ras ne­var at­ras­ties vie­ni vie­nī­gi ide­ālis­ti, ku­ri ti­kai stās­ta, ko da­rīs, bet skaid­ri zi­nāms, ka rī­cī­ba vār­diem ne­se­kos. Va­jag gan da­rī­tā­ju, gan at­tie­cī­bu har­mo­ni­zē­tā­ju, gan so­ci­ālo in­ter­ešu un vien­lī­dzī­bas aiz­stā­vi. Tā kā Lat­vi­ja šo­brīd iz­dzī­vo 3. kvad­ras pe­ri­odu, pie va­ras spēj iz­rau­ties sa­mē­rā maz ci­tu kvad­ru pār­stāv­ju.

Sa­vu­laik Auš­ra Augus­ti­na­vi­čū­te kā­dā kon­fe­ren­cē uz­svē­ra, ka po­li­ti­kā va­ja­dzē­tu vis­maz 45 pro­cen­tus sie­vie­šu. Ar pie­bil­di – lo­ģis­kā ti­pa sie­vie­šu. Kā­pēc tā? Pat vie­na so­ci­oti­pa, pie­mē­ram, Štir­lics, ie­tva­ros vī­rie­tis ir am­bi­ci­ozs un vai­rāk do­mā par sa­vu la­bu­mu, bet sie­vie­te ie­vē­ros sa­bied­rī­bas va­ja­dzī­bas. «Mēs esam in­tro­ver­ta valsts, un var­būt tā­pēc sie­vie­tes pa­šas po­li­ti­kā ne­skrien,» pie­ļauj Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne.

A-ū, ide­ālais lī­de­ri!

Ar kā­dām īpa­šī­bām, so­ci­oni­kas vēr­tē­ju­mā, va­ja­dzē­tu būt ap­vel­tī­tam valsts va­dī­tā­jam?

Vi­ņam jā­būt eks­tra­ver­tam cil­vē­kam, jo in­tro­verts ne­ra­da pār­lie­cī­bu, ka kaut ko var iz­da­rīt.

Jā­pie­mīt ha­ris­mai, jo tad lī­de­ris spēs aiz­raut sa­bied­rī­bu pat bez pie­re­dzes po­li­tis­ka­jā dar­bā.

Vi­ņam jā­pie­mīt spē­jai īs­te­not eko­no­mis­kus un sa­bied­ris­kus pro­ce­sus īsā ter­mi­ņā, ne­vis kā Bal­za­kam, kurš ne­spēj ātr­i dar­bo­ties. Ja Bal­za­kam līdz­ās būs Na­po­le­ons, tad viņš pra­tīs lē­nī­go Bal­za­ku ne­sā­pī­gi past­ei­dzi­nāt.

Jā­pie­mīt lo­ģi­kai, lai var ko­do­lī­gi for­mu­lēt sa­vas do­mas un ne­pa­da­rīt ap­sprie­di par šo­vu vai par te­āt­ri ar emo­ci­ju iz­rā­dī­ša­nu.

Lī­de­rim jā­būt ap­vel­tī­tam ar la­bu at­mi­ņu, vē­su prā­tu, pras­mi sa­lī­dzi­nāt iz­vei­do­ju­šos si­tu­āci­ju ar ie­priek­šē­jo.

Vi­ņam jā­aiz­stāv valsts in­te­re­ses un jā­īs­te­no val­stis­ki sva­rī­gi mēr­ķi, bet jā­uz­klau­sa tau­tas balss un jā­būt ga­ta­vam ne­ka­vē­jo­ties re­aģēt uz sa­bied­rī­bas no­ska­ņo­ju­mu.

Viņš ne­drīkst ama­tu iz­man­tot kā sa­vu am­bī­ci­ju un in­ter­ešu ap­mie­ri­nā­ša­nas vie­tu.