Basketbols kā mūža sirdslieta vieno Latvijas basketbola senioru kluba (LBSK) biedrus. Divas reizes nedēļā vīri tiekas treniņos, regulāri aizvada spēles ar citiem Latvijas senioru klubiem un izcīna godalgas Eiropas un pasaules mēroga sacensībās.
«Senioru basketbols Latvijā aizsākās 1980. gadā, kad Baltijas republiku basketbola izlašu spēlētāji katru gadu sacentās par Jāņa Krūmiņa kausu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nodibinājām LBSK un aizsākām basketbola senioru kustību Latvijā. Šodien Latvijā spēlē 53 veterānu komandas – 11 dāmu un 42 kungu komandas,» stāsta LBSK valdes loceklis Jānis Karpovs. LBSK vīri jau no kluba dibināšanas piedalās gan ikgadējā Latvijas senioru čempionātā, gan pasaules un Eiropas sacensībās un pat pasaules meistaru sporta spēlēs, kuras norisinās ik pēc četriem gadiem.
Protēzes netraucē
Pieredzējušais basketbola spēlētājs Kārlis Strēlis ir LBSK valdes priekšsēdētājs, kurš 71 gada vecumā vēl aktīvi aizvada treniņus un piedalās senioru basketbola mačos. «Mēs ģimenē bijām seši bērni, spēlējām futbolu pagalmā, arī basketbola stīpa bija uzlikta. Mamma uzskatīja, ka mēs ātri noplēšam apavus, tāpēc, kad bija jāizvēlas sporta veids, ar kuru nodarboties, māte teica, lai iet uz basketbolu – tur mazāks laukums un ilgāk saglabāsies veseli apavi,» savus basketbola pirmsākumus atceras K. Strēlis. Kārlis aizvadījis trīs sezonas basketbola komandā Rīgas VEF, 16 gadus Rīgas ASK, bet Latvijas izlasē – 137 spēles. Par Rīgas ASK sasniegumiem PSRS un Eiropā K. Strēlis nolēmis uzrakstīt grāmatu. Kārlis pēc profesijas ir dakteris un joprojām gan jaunajiem basketbola censoņiem, gan senioriem palīdz ar osteorefleksoterapiju. «Dulli jau esam, vairāki no mums spēlē ar endoprotēzēm gan ceļgalos, gan gūžās. Esam kā dzīva reklāma ārstu labi paveiktajam darbam,» saka pieredzējušais basketbolists.
Savukārt Jānim Karpovam sportošana seniora gados pirms dažiem gadiem bija jāpārtrauc, jo problēmas ceļgalos un muguras trauma vairs nepieļauj bumbas driblēšanu laukumā. «Tas dullums galvā bijis, un basketbols uzspēlēts Rīgas ASK un Latvijas izlases kreklā republiku čempionātos. Mājās izveidota tāda kā slavas istaba, kur atrodas 94 apbalvojumi. Pēdējos gados, kad vairs uz laukuma neizeju, nodarbojos ar kluba organizatoriskajiem jautājumiem. Tā ir mana sirdslieta,» liekot roku uz sirds, saka Jānis.
Pārspēj pasauli
Jau pirmajā pasaules čempionātā, kurā piedalījās klubs, 1993. gadā Lasvegasā ASV, vīri vecuma grupā līdz 50 gadiem izcīnīja otro vietu pasaulē, piekāpjoties vien mājiniekiem. Arī turpmākajos gados pasaules un Eiropas meistaru spēlēs apspēlētas komandas no Brazīlijas, Krievijas, arī Lietuvas senioru komandas, kļūstot par čempioniem vai dalot pjedestālu ar pasaules sporta lielvalstīm. LBSK pašreiz ir ap 30 dalībnieku, veidojot divas spēlējošas komandas, pārsvarā vīri vecumā no 65 līdz 70 gadiem. K. Strēlis atzīst, ka komanda atrodas tajā periodā, kad biežāk jādodas uz bērēm nekā kāzām.
«Vienu gadu norisinās Eiropas čempionāts, kurā šogad Ostrovā Čehijā grupā līdz 70 gadiem ieguvām pirmo vietu, bet nākamgad mēs braucam uz pasaules čempionātu Orlando ASV,» stāsta K. Strēlis. Klubs nomā treniņu telpas un brauc uz spēlēm par saviem līdzekļiem, tāpēc, lai nākamgad spēlētāji nokļūtu uz pasaules čempionātu, klubs meklē sponsorus, jo ne visiem sacensību izdevumi ir pa kabatai. Uz laiku kluba treniņu telpas ir Rīgas Tehniskās koledžas sporta zāle. Uz jautājumu, kādēļ seniori spējīgi apspēlēt pasaules sporta lielvalstis, pieredzējušie vīri atbild – kaut augumā latvieši ir mazāki, salīdzinot, piemēram, ar amerikāņu spēlētājiem, tas palīdz būt ātrākiem un apskriet pretiniekus.
Sports tautas veselībai
«Ir ļoti daudz vecu vientuļu cilvēku, kuriem būtu svarīga kopīga tikšanās un sarunas. Tas ir ļoti būtiski, jo, ja cilvēks ir viens, rodas depresīvs noskaņojums, kas ietekmē veselību,» saka K. Strēlis. Savukārt J. Karpovs uzskata, ka Latvijas sabiedrība vairāk jāiesaista sportiskās aktivitātēs: «Sports ir nepieciešams pirmām kārtām tautas veselības dēļ, tad arī par zālēm tik daudz nebūtu jāizdod. Pēc tam var domāt par sportu kā valsts prestiža celšanu pasaulē.»
Klubs labprāt uzņem jaunus biedrus, kuri būtu gatavi uzspēlēt basketbolu. «Liela daļa biedru mums nāk no citiem sporta veidiem, piemēram, vieglatlētikas vai šaha. Viņi spējīgi pat labāk paskriet,» saka Kārlis.
