Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību.
Par jauno valdību nobalsoja 61 deputāts, bet pret - 39 deputāti.
Šī būs otrā Straujumas vadītā valdība, un "Vienotību" tajā pārstāves pati Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministre līdzšinējā "Iespējamās misijas" vadītāja Mārīte Seile.
Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.
Nacionālajai apvienībai jaunajā valdībā būs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un kultūras ministre Dace Melbārde.
Līdz ar to jaunajā valdībā būs seši ministri, kas nedarbojās līdzšinējā Ministru kabinetā, - Seile, Reirs, Reizniece-Ozola, Belēvičs, Gerhards un Rasnačs. Savukārt pieci līdzšinējie ministri - finanšu ministrs Andris Vilks (V), izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - savu darbu valdībā neturpinās.
Straujuma, šodien uzrunājot Saeimu, pauda, ka izveidotais valdības sastāvs ir profesionāls un darboties gribošs. "Esam sabalansējuši svaigu skatījumu, pieredzi un pēctecību - manā komandā ir četri ministru kandidāti, kuriem nav iepriekšējās valdības darba pieredzes, septiņi, kuri jau darbojās manā pirmajā valdībā un divi ar valdības darba pieredzi," skaidroja politiķe.
Viņa arī akcentēja, ka koalīcijas partijas vienojušās izveidot valdību, kuras darbība būs balstīta pēctecībā, turpinot iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējas sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un pašvaldībām.
Valdība par sava darba virsmērķi ir noteikusi Latvijas un ikvienas ģimenes un indivīda labklājības celšanu, vairojot ticību un piederību Latvijai. Lai sasniegtu virsmērķi, valdība ir izvirzījusi sava darba prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība.
Oficiālās sarunas par atbildības jomu sadali partneri sāka uzreiz pēc vēlēšanām, tomēr gandrīz trīs nedēļas politiķiem nesekmējās vienoties par atsevišķām atbildības jomām. ZZS uzstāja uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzību, kas bija arī viena no VL-TB/LNNK prioritātēm, jo arī pašreizējā valdībā šī ministrija ir nacionālās apvienības pārziņā.
Pēc aptuveni divām sarunu nedēļām Bērziņš aicināja topošās koalīcijas partijas nedēļas laikā vienoties par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kas tika izdarīts, jo ZZS paziņoja, ka piekrīt uzņemties arī Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas pārraudzību, līdz ar to atrisinot domstarpības.
Par koalīcijas modeli partneriem domstarpību nebija, jo bija skaidrs, ka trīs līdzšinējie valdības partneri - "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, kā arī nacionālā apvienība - būs koalīcijas pamats. Sākotnēji nacionālā apvienība rosināja valdības darbā iesaistīt arī Saeimā jaunievēlēto politisko spēku Latvijas Reģionu apvienību, tomēr atbalstu šis priekšlikums neguva.
