Saruna ar Saeimas deputātu, partijas Saskaņa Latgales vēlēšanas apgabala līderi Andreju Elksniņu par Saskaņas attiecībām ar pārējām Saeimā pārstāvētajām partijām; par to, kas kopīgs Zaķa balsu pirkšanas lietai ar Āboltiņas – Junkura politisko rokādi, un Drošības policijas neieinteresētību balsu pirkšanas lietas izmeklēšanā.
– Pirms runājam par Zaķa balsu pirkšanas lietas izskatīšanu Augstākajā tiesā, raksturojiet nupat notikušās vēlēšanas no demokrātijas attīstības viedokļa. Ko jaunu tās ir ienesušas mūsu politiskajā kultūrā?
– Šīs vēlēšanas ir notikušas ar lozungu: visi pret vienu. Tam klāt tika likts administratīvais resurss no to partiju puses, kuras strādā valdībā. Vēlētājs joprojām ir pakļauts tendencioziem uzbrukumiem, kuri nāk no vienas vai otras partijas.
– Konkrētāk?
– Valdības vadītāja Straujumas kundze vēlēšanu dienā paziņo – ja tu balsosi par Saskaņu, tad rīt pamodīsies valstī, kura būs zaudējusi savu neatkarību. Vēlēšanas raksturoja valdošo politiķu bailes, ka Saskaņa varētu iegūt lielu mandātu skaitu un kļūt par politisko spēku, kurš varētu strādāt valdībā. Ignorējot mūsu dalību ES un Eiroparlamenta sociāldemokrātiskajā grupā, Saskaņa no valdošo politiķu puses tiek pozicionēta kā it kā prokrieviska partija.
– Vai zināma vaina tomēr nav jāmeklē sevī? Vai nav skaidrs, ka, kamēr netiks lauzts sadarbības līgums ar Putina partiju, nekādu citādu attieksmi jūs nevarat gaidīt un par nonākšanu valdībā varat necerēt?
– Pirms un pēc katrām vēlēšanām Saskaņa un tās politiķi tiek eksaminēti. Turklāt eksaminēti ar vienīgo mērķi, lai viņi dabūtu negatīvu vērtējumu. Lielie eksaminētāji nav vis Latvijas sabiedrība, bet gan politiķi un politiskās partijas, kuras atrodas pie varas; veido varas kodolu un nevēlas, lai mūsu idejas tiktu realizētas. Kas attiecas uz līgumu ar Vienoto Krieviju, tad šis līgums ir noslēgts 2009. gadā un arī pirms iepriekšējās valdības veidošanas [pēc 11. Saeimas vēlēšanām] tas visām partijām bija zināms. Toreiz Zatlera Reformu partija pat skaļi nodefinēja, ka tikai ar tankiem varot lauzt viņu vēlmi veidot kopēju koalīciju ar mums. Ne jau līgums bija iemesls tam, ka šī koalīcija netika nodibināta, un arī tagad tas ir tikai iegansts, jo mūsu viedoklis Ukrainas teritoriālās nedalāmības jautājumā par vienotu Ukrainu, par agresijas un kara nosodīšanu ir pausts, bet, ja kāds negrib ar mums draudzēties vai spēlēties kopā vienā smilšu kastē, tad tur mēs neko nevaram darīt. Mums ir līdzīgs līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju, bet neviens šo līgumu neceļ augšā un nenosoda. Vēl vairāk, Saeimas priekšsēdētāja, ministri dodas vizītēs uz Ķīnu, lai meklētu sadarbības iespējas, un neviens no viņiem – ne Āboltiņa, ne kāds cits – nesaka neko sliktu par Ķīnu, tajā skaitā par attiecībām ar Tibetu. Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs Saskaņu novērtējis kā sociāldemokrātiskām vērtībām bagātu Sociāldemokrātisko partiju un paudis Eiroparlamenta atbalstu mums, tādējādi parādot, ka Eiropa no mums nebaidās un neizvirza mums nekādus nosacījumus. Tādi nosacījumi, ka mums būtu jālauž līgums ar Vienoto Krieviju, pat netiek apspriesti. Šā līguma vienīgais mērķis ir aizstāvēt Latvijas intereses Krievijā. Tā ir Latvijas maigā vara Krievijā.
– Ko, jūsuprāt, Latvijas demokrātiskajā tradīcijā simbolizē Zaķa balsu pirkšanas lieta un centieni ievilkt Saeimā aiz strīpas palikušo Āboltiņas kundzi, piespiežot vai pierunājot Jāni Junkuru atteikties no mandāta?
– Gan Zaķa lietai, gan Āboltiņas lietai attiecībā uz Junkuru ir viena kopīga simboliska iezīme – tā ir Vienotības attieksme pret notiekošo. Āboltiņa tā arī pateica, ka vainīga ir to cilvēku psihe, kuri pārdevuši savas balsis. Vienotības advokāts Augstākajā tiesā tā arī pateica, ka cilvēki, kuri liecināja par balsu pirkšanu, īstenībā varētu arī maldīties. Esot pagājis laiks, viņš piesauc psihoanalītiķus un cenšas pateikt, ka patiesība nevienam nav zināma. Ja kāds arī ir vainīgs, tad tie paši cilvēki arī ir vainīgi. Tā ir kopīgā pozīcija: vainīgi ir citi. Ja runājam atsevišķi, tad Zaķa lietā ir parādījies tāds fenomens kā deputāta mandāts, kuru var iegādāties kā civiltiesiskā apgrozījuma priekšmetu. Jo vairāk naudas ieliec – ne tikai kampaņā, bet attiecībā uz vēlētāju izvēles ietekmēšanu (vai nu pats personīgi, vai caur draugiem) –, jo labāk vari sacensties ar saviem politiskajiem konkurentiem. Gan saraksta iekšienē (apsteidzot daudz populārākos satiksmes ministru A. Matīsu, gan Preiļu mēru A. Adamoviču), gan ietekmējot mandātu sadalījumu konkrētajā apgabalā. Šis gadījums uzskatāmi parāda naudas varu politikā. Kas attiecas uz Āboltiņas lietu, tad Āboltiņas kundze ir simbols tam, kā ar jebkādiem līdzekļiem var panākt to mērķi, kādu esi sev uzstādījis. Mēs varam tikai minēt, kas īsti ir noticis ar viņu un Junkura kungu, bet arī šajā situācijā ir pietiekami daudz aizdomu, lai būtu pamats domāt, ka mandāts ir iegādāts. Atkal jāpiemin naudas vara politikā. Protams, var apskaust tik mērķtiecīgus cilvēkus, kuri šādi rīkojas, bet man tas nav pieņemams. Diemžēl tas diskreditē ne tikai viņus pašus, bet parlamentu kopumā. Tāpēc arī ir tik zems uzticības līmenis valsts varai, ja par visām varītēm šie cilvēki šajā varā grib nokļūt. Viņiem ir vienalga, kā par viņiem ir balsojuši vēlētāji, ieskaitot viņu partijas vēlētāji, jo par mērķi tiek izvirzīta arī savējo sarakstā esošo konkurentu iznīdēšana, lai tikai turētos pie varas. Tas daudz ko liecina par šo cilvēku psiholoģiju.
– Jūs pats aktīvi piedalījāties Zaķa lietas izskatīšanā Augstākajā tiesā (AT). Kas šīs lietas izskatīšanas gaitā iezīmējās jauns, iepriekš nebijis vai negaidīts?
– AT šādu kategoriju lietas neizskata pirmo reizi, bet tieši šādā formātā un konstrukcijā, attiecībā uz vēlēšanu iznākuma ietekmēšanu par naudu, par ko ir konkrēti pierādījumi, izskata pirmo reizi gan. Arī pirmo reizi opozīcijas deputāts tiesā pratina pozīcijas deputātu. AT bija jārisina ļoti svarīgs jautājums. Svarīgs tas ir tādā ziņā, ka politiķi un sabiedrība ar šo lēmumu gan rokās, gan sirdī dzīvos divus, trīs vēlēšanu ciklus. Dzīvos tik ilgi, līdz AT spriedumu šajā lietā nemainīs ar kādu spriedumu citā lietā. Šis lēmums būs vadmotīvs, kā nākotnē attīstīsies vēlēšanu tiesības, ņemot vērā, ka vēlēšanu laikā tika pirktas balsis.
– Pilns AT lēmuma teksts vēl nav pieejams, bet ir jau zināms, ka tas ir Zaķim labvēlīgs. Kāds, izejot no šā Zaķim labvēlīgā lēmuma, tad būs šis vadmotīvs?
– Augstākā tiesa lēmumu ir pieņēmusi, un tas ir visai divdomīgs. No vienas puses, tas ir Zaķa kungam labvēlīgs, un viņa deputāta mandāts ir legalizēts. No otras puses, šaubas par to, ka balsis ir pirktas, nav kliedētas, un tas, ka Zaķa kungs savas balsis ieguvis loģiski pamatojamā ceļā, nav apstiprināts. Spriedums ir gan tāds, gan tāds. Kā uz to paskatās. No juridiskās atbildības viedokļa pierādījumu bāzei jābūt daudz pārliecinošākai nekā no ētiskās atbildības viedokļa. Tiem pierādījumiem, kuri ir nepietiekami kriminālprocesam, vajadzētu pietikt administratīvajam procesam. Lai arī AT ir ļāvusi Zaķa kungam strādāt 12. Saeimā, gan parlaments, gan sabiedrība no šā lēmuma ir zaudētāji, jo AT tomēr secinājusi, ka pārkāpumi bija un izskaidrojuma neparastajiem panākumiem atsevišķos iecirkņos nav. Mēs taču neesam mazi bērni un labi saprotam, par ko ir runa.
– Ņemot vērā, ka šis gadījums tiks izmantots kā precedents un šis AT lēmums kalpos kā vadmotīvs, izskatot līdzīgus gadījumus turpmāk, vai nepastāv bažas, ka tas var kalpot kā carte blanche turpmākai balsu pirkšanai?
– Jā, bez šaubām. Nākotnē var sagaidīt, ka šāda balsu pirkšana var kļūt tikai izplatītāka, jo šādas prakses skaidrs juridisks izvērtējums netika dots un tās izskaušana iedīglī nenotika.
– Vai pieļaujat, ka AT lēmums varētu būt bijis atšķirīgs, ja puses tiesā būtu mainītās lomās – balsu pircēji būtu darbojušies Saskaņas interesēs, bet prasību uzturētu Vienotība?
– Ja tas būtu Saskaņas deputāts, tad viņu piekārtu pie kauna staba. AT spriedums būtu tik radikāls, kādu pieņēma Konstitucionālā tiesa Lietuvā 2012. gadā. Tajā tika uzskaitīti visi to deputātu kandidātu uzvārdi, kuri nevar strādāt Seimā un saņemt mandātus. Manuprāt, ja mēs būtu mainītās lomās, tad AT rīkotos daudz, daudz stingrāk. Arī sabiedrības spiediens būtu pavisam cits. Rīgā ļoti aktīva ir juriste Ieva Brante, kura tad, kad Rīgas dome rīko kādus svarīgākus balsojumus, tur bezmaz vai pieķēdējas pie durvīm. Šoreiz ne viņa, ne kāds cits pie AT durvīm nepieķēdējās. Arī tā dēvētie lietussargi klusēja. Tādas politiskās kaislības uzturošas organizācijas kā Providus un Delna nekādus piketus nerīkoja. Ja tas būtu Saskaņas deputāts, tad pierādīšanas latiņa par to, ka viņš vēlēšanu gaitā ir izdarījis pārkāpumus, būtu daudz, daudz zemāka. Savukārt, sabiedrības pieprasījums šo deputātu saukt pie atbildības būtu daudz, daudz lielāks.
– Kā šajā situācijā no demokrātiskās kultūras attīstības viedokļa būtu jārīkojas Zaķim un Vienotībai?
– Es nevaru dot nekādus ieteikumus ne Zaķa kungam, ne Vienotībai, bet norādīšu, ka kriminālprocesā ir nevainīguma prezumpcija. Ētiskas dabas pārkāpumos ir vainīguma prezumpcija. Ja Zaķa kungs nespēj pierādīt (un viņš to arī AT nespēja pierādīt), ka viņš balsis ir ieguvis likumīgi, tad parlamentā tādam cilvēkam vietas nav. Zaķa kunga atrašanās parlamentā parāda viņa pārstāvētās partijas attieksmi gan pret sabiedrību, gan politisko kultūru.
– Kā vērtējat sabiedrības reakciju?
– Patīkami pārsteidza žurnālistu veiktā izmeklēšana, un īpaši gribu atzīmēt LTV raidījuma De facto veikumu. Viņi bez nepieciešamās sagatavošanās, bez operatīvām zināšanām un izmeklēšanas pieredzes vienas dienas laikā savāca tik daudz informācijas, cik pa visu šo laiku nespēja savākt Drošības policija.
– Žurnāliste Agnese Margēviča, ziņojot internetā tieši no tiesas procesa, rakstīja, ka Drošības policija no lieciniekiem kratījusies vaļā.
– Jā, bija konkrētas liecības, ka DP attieksme pret lieciniekiem, pret apstākļu noskaidrošanu ir bijusi noraidoša. Liecinieki tika vienkārši atšūti. Viena vēlēšanu komisijas locekle liecināja, ka viņa redzējusi pie iecirkņa klīstam kādu cilvēku, kurš gājis iecirknī iekšā un ārā, vērojis balsošanas gaitu un it kā pārbaudījis vēlēšanu zīmes. Viņa lūgusi šo cilvēku atstāt vēlēšanu iecirkni un pat divas reizes saukusi policiju. Tiesā viņai tika uzdots jautājums: vai viņa pazina šo cilvēku? Jā, un tika nosaukts vārds un uzvārds. Vai zināt, kur viņš strādā? Jā, zinu. SIA Vlakon pie Kozuļa. Šīs liecības ir vērtīgas ne tikai AT, bet arī DP kriminālprocesā, ņemot vērā Vlakon attiecības ar Zaķa kungu. Tad lieciniecei uzdod jautājumu – vai tikāt pratināta DP? Viņa pasaka – nē. DP viņas liecība nebija likusies nozīmīga. To pašu var teikt attiecībā uz LTV. Mēs jautājām žurnālistei Olgai Dragiļevai, vai pēc sižeta, kurā tika aprakstīti šie autobusi; vietas, kur tas viss noticis; uzfilmēts liecinieku teiktais gan ar aizklātām, gan atklātām sejām, vai kāds no DP pie jums atnāca un lūdza kādu informāciju? Viņa atbild – nē. Šajā lietā DP demonstrēja izteiktu neieinteresētību izmeklēt.
– Vai steidzīgā DP priekšnieka J. Reinika atstādināšana un viņa nomaiņa ar Normundu Mežvietu ir kaut kādi saistīta ar šo lietu?
– Cik ilgi esmu parlamentā (trīs gadi), tik ilgi arī runā par Reinika kunga aiziešanu. Viņa nomaiņa publiskajā telpā notika trīs dienu laikā. Piektdien portāls pietiek.com paziņoja, ka jaunais priekšnieks būs Mežviets, pirmdien [iekšlietu ministrs Rihards] Kozlovskis nosauc viņa uzvārdu, bet otrdien valdība viņu jau apstiprina amatā. Nemācēšu spriest, kas tik strauji notika ar Reinika kungu, bet normālā valsts pārvaldē tā tas nenotiek un arī agrāk valdība nav piekopusi tādu steigu attiecībā uz tik augsta līmeņa amatpersonu nomināciju. Par nenormālo steigu liecina arī otrdienas rītā īsi pirms valdības sēdes sasauktā Nacionālās drošības komisijas sēde, kurā politiķi tika iepazīstināti ar šo līdz tam nezināmo cilvēku. Vai šai steigai pamatā bija balsu pirkšanas lieta? Domāju, ka daļēji jā, jo Zaķa lietas izmeklēšanas procesa gaitā galvenā izmeklētāja nomaiņa izraisa ļoti daudzus jautājumus.
– Šodien notiek pirmā jaunās Saeimas sēde. Ar ko šī sasaukuma Saeima varētu atšķirties no līdzšinējās Saeimas?
– Krēsli un posteņi lielā mērā jau ir sadalīti. Gan valdībā, gan parlamentā. Atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo Saeimu, nebūs nekādas, izņemot to, ka ienāks divi jauni spēki un opozīcijā šoreiz būs vairāk par 34 deputātu balsīm, līdz ar ko valdošajām partijām konstitucionālā vairākuma nebūs. Valdības deklarācijā, kuras melnraksts ir pieejams, lielu mērķu nav. Galvenais mērķis ir ES prezidentūra, bet attiecībā uz valsts izaugsmi nekādus konceptuālus risinājumus es neredzu. Ir iezīmēti vairāki problēmjautājumi, bet konkrētu risinājumu nav. Nākamos četrus gadus par tiem spriedīs. Tā tie četri gadi paies, un mēs nokļūsim līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Nekas lielos vilcienos nemainīsies. Šī Saeima lielā mērā būs 11. Saeimas atkārtojums, jo opozīcijas deputātu balsis tiks izmantotas (viņi tiks iesaistīti), lai viena vai otra koalīcijā esošā partija varētu pieņemt vienu vai otru lēmumu pretēji pārējo koalīcijas partiju interesēm un priekšlikumiem.
