Stājoties spēkā Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, aizvien skaļākas satraukuma pilnas balsis dzirdamas no uzņēmēju puses, kas, baidoties no kaimiņvalsts pretuzbrukuma, paredz daudzu uzņēmēju bankrotus un tautsaimniecības panīkumu.
Tomēr eksperti uzsver, ka par demokrātiju labāk ir maksāt naudā, nevis cilvēku dzīvībās, un atgādina, ka katra krīze uzņēmējiem paver jaunas iespējas. Tās tikai jāmāk saskatīt.
Piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs skaidro, ka, laikus neapturot Krievijas atbalstu Ukrainas separātistiem, situācija nemieru māktajā valstī varētu izvērsties pilna mēroga karā, kas draudētu ar milzīgu bēgļu plūsmu, kas būtu daudz lielāks drauds reģionālajai ekonomikai. Ministrs nenoliedz, ka pretreakcija no Krievijas būs, taču tās radītās sekas būs krietni mazākas. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis prognozē, ka ļaunākajā gadījumā valsts iekšzemes kopprodukts Krievijas ieviesto sankciju dēļ varētu sarukt par desmit procentiem.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atgādina, ka liela daļa sabiedrības, aizsākoties Ukrainas krīzei, asi kritizēja gan Latvijas, gan ES kopumā lēno un par mazdūšīgu saukto reakciju.
Viņš nenoliedz, ka sankcijas, iespējams, nākušas vēlāk, nekā varētu to vēlēties, taču norāda, ka ātrāka reakcija būtu iespējama tikai tad, ja ES tiktu federalizēta. Kamēr tas tā nav noticis, ir jāsamierinās, ka katrai valstij, ieskaitot Latviju, ir savas intereses, kuras dalībvalstis iespēju robežās cenšas saskaņot.
Runājot par to, vai Latvija kā Krievijas viens no tuvākajiem kaimiņiem no sankcijām nebūs lielāka zaudētāja par citām dalībvalstīm, viņš uzsver, ka brīvība un demokrātija ir jāaizstāv un šobrīd ir labāk pieciest finanšu zaudējumus, nekā vēlāk, Krievijas agresijai izvēršoties, maksāt par to ar cilvēku dzīvībām, kā tas šobrīd notiek Ukrainā.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds ir pārliecināts, ka sankcijas pret Krieviju bija jāpieņem, neraugoties uz to, ka tās, Krievijai atbildot, var skart arī Latviju. «Neatkarība un drošība maksā. Protams, ar sankcijām jābūt piesardzīgiem, bet mēs esam nedrošības zonā. Ja Krievijai tiktu parādīts, ka nav nekādas reakcijas, tas parādītu mūsu vājumu, tas būtu gluži kā uzaicinājums, kur ir tā robeža, pēc kuras sekotu reakcija. Tagad tā ir novilkta Ukrainā un varam teikt paldies Dievam, ka tās robežas noviltas tālāk no Baltijas valstīm,» saka eksperts.
Eksperti arī ar neizpratni nolūkojas komersantu fatālajā attieksmē pret iespējamajiem draudiem to uzņēmumiem, jo ikviena krīze nesot gan neveiksmes, gan jaunas iespējas – tāpat kā divu pušu abpusēju sankciju noteikšana.
«Uzņēmēju loma nav sēdēt un pie katras izdevības pieprasīt kompensācijas. Pie mums lielākā daļa uzņēmumu ir mazi un ļoti elastīgi, un šajā gadījumā parādās iespēja nopelnīt. Domāju, ka tas ir svarīgākais. Tajā virzienā ir jādomā, nevis jāgaužas un jāskaita, cik lieli būs zaudējumi,» saka ekonomists Ojārs Kehris.
