Ministru prezidente Laimdota Straujuma pati pildīs veselības ministra pienākumus un aktīvi ministru veselības aprūpes jomai vairs nemeklēs, šādu lēmumu premjerministre pieņēmusi pēc tam, kad kārtējais kandidāts atteicies no piedāvājuma kļūt par veselības ministru. Šādu premjeres lēmumu dažādi vērtē veselības nozares profesionāļi.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, kas arvien bijuši lielākie Veselības ministrijas darba kritiķi, vadītājs Pauls Princis sarunā ar Neatkarīgo pieļauj: ja Straujuma kā premjere paceltu veselības aprūpes jautājumus visaugstākajā politisko sarunu līmenī, veselības ministra neesamība nebūtu nekāds zaudējums.
Kļūt par veselības ministru atteicās Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāne Daiga Behmane. Viņa to pamatoja ar jau iesāktajiem darbiem: «Augsti novērtējot piedāvājumu ieņemt veselības ministra amatu un pārdomājot iespējas īslaicīgi pamest savu līdzšinējo profesionālo darbību, kas ir saistīta gan ar eksperta darbu starptautiskos projektos, gan ar akadēmisko darbu Rīgas Stradiņa universitātē, esmu spiesta atteikties no man izteiktā piedāvājuma.» D. Behmane arī Neatkarīgajai atzina, ka ir gatava atbalstīt nākamo veselības ministru ar savām zināšanām veselības ekonomikas un veselības sistēmas pārvaldības jomās, kas palīdzētu tālākai nozares ilgtermiņa attīstībai.
Ministru prezidente, kura pašlaik pilda veselības ministra amata pienākumus un kuras paraksts ir uz visiem valdības pašlaik izskatāmajiem jautājumiem veselības jomā, turpinās būt arī par veselības ministri. «Pārtraukšu intensīvos ministra meklējumus, taču neizslēdzu, ka trīs mēnešu laikā parādīsies kāda persona, kas varētu uzņemties šos pienākumus un, iespējams, turpināt arī pēc vēlēšanām, ja Vienotībai tiks uzticēta valdības veidošana vai veselības ministra amats jau nākamajā valdībā,» norāda L. Straujuma. Grūtības atrast veselības ministru skaidrojamas ar īso tā darbības laiku, tikai trīs mēnešus, un personas, kuras varētu pildīt ministra pienākumus, nevēlas pamest iesāktos darbus, nezinot, kāda varētu būt turpmākā nākotne. Premjerministre arī pieņēmusi lēmumu veidot darba grupu, kas izvērtēs situāciju veselības jomā un noteiks darāmos darbus. Premjerei palīdzēt varētu speciāli darbā pieņemts parlamentārais sekretārs, kas gan netikšot papildus atalgots no budžeta, tātad, visticamāk, kāds no jau esošiem parlamentāriešiem. Darba grupā darbošoties arī D. Behmane.
Pašreizējo situāciju – ministriju bez ministra – dažādi vērtē nozarē strādājošie. Interesants viedoklis ir ģimenes ārstu priekšstāvim Paulam Princim: «Būtībā nav tik svarīgi – ir vai nav ministrs, jo šie pirmsvēlēšanu mēneši patiešām ir slideni un gaidīt kādus darba rezultātus nevar. Ļaunāk būtu situācijā, ja kādu ielikteni šajā amata ieliktu, bet būtībā par problēmām veselības aprūpē neviens neliktos ne zinis un mediķos neieklausītos.» Savukārt par darba grupu P. Princis saka: ja tā būs tikai, lai pētītu – es nezinu, ko tur vēl pētīt? «Ir absolūti skaidrs, ka veselības aprūpei trūkst finansējuma, un tas ir pateikts daudzos dokumentos. Svarīgi, lai šis jautājums tiktu pacelts politiski visaugstākajā līmenī arī Latvijā, un te premjerministre kā veselības ministra amata izpildītāja varētu nospēlēt galveno lomu. Tad mums būtu zelta vērta premjere.»
