1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrība izstrādājusi likumprojektu, paredzot ieviest speciālu pensiju barikāžu dalībniekiem. Pensiju piedāvā noteikt trīs minimālo algu apmērā.
Lai arī sākotnēji ideja šķiet ļoti diskutabla – vispirms, kā pierādīt savu dalību barikādēs –, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisija to nav noraidījusi, un likumprojekts tiks pilnveidots īpaši izveidotā darba grupā.
1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Ozols norāda: par barikāžu dalībniekiem uzskatāmas personas, kurām ir barikāžu piemiņas zīme. Dalību barikādēs varētu konstatēt arī tiesa pēc ierosinājuma. Latvijā pašlaik ir trīs šādas biedrības – bez Mārupes biedrības barikāžu dalībniekus apvieno arī biedrība Viļānos un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība.
«Ideja izveidot speciālu pensiju barikāžu dalībniekiem ir saprotama, tomēr nebūtu pareizi to veidot no sociālā budžeta,» teic Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Jurševska. «Pensijas apmērs būtu trīskāršas minimālās algas apmērā – tas ir vairāk nekā 900 eiro. Tas būtībā ir trīsreiz vairāk, nekā šobrīd valstī ir vidējā pensija, ko saņem lielākā daļa visu valsts vecuma pensionāru.» Gan I. Jurševska, gan Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena aicina padomāt, kādi būs objektīvie kritēriji, pēc kuriem noteiks, vai cilvēks ir piedalījies barikādēs. «Šai grupai, kurai būtu tiesības uz speciālo pensiju, jābūt identificējamai ar konkrētiem pierādījumiem, bet mums valstī nav neviena reģistra, visi skaitļi ir aptuveni. Ja tas būs jāvērtē tiesai, kādi būs šie pierādījumi?» jautāja S. Mertena.
«Tā nav kaut kāda ļaužu grupa, bet cilvēki, uz kuru kauliem jūs te sēžat un esat tikuši pie amatiem un naudas,» asi izsakās barikāžu biedrības pārstāvis Ivars Redisons. Viņš ir sašutis par cinisko attieksmi no varas iestāžu puses, kuras neko nenoskaidro, bet uzreiz izsaka noraidījumu. Pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības datiem, barikādēs 1991. gadā piedalījās ap 70 000 Latvijas iedzīvotāju. I. Redisons pauda neizpratni, ka kāds meklē arhīvu datus, ja ir zināms, ka lielākā daļa dokumentu, kur bija rakstīti barikāžu dalībnieku vārdi, ir iznīcināti, lai šos cilvēkus neide ntificētu puča laikā. Speciālo pensiju varētu maksāt no valsts pamatbudžeta, un sociālo budžetu tas neskartu. «Tas sociālajam budžetam būtu ieguvums, saprātīgs finansists šo likumprojektu uzreiz virzītu,» teica I. Redisons.
Iniciatīva raisa plašas diskusijas – tieši par to, kā pierādīt, ka cilvēks bijis barikāžu dalībnieks, jo daudziem nav piemiņas nozīmīšu. Idejas aizstāvji min, ka to varētu darīt, izmantojot lieciniekus. Taču ir arī citi viedokļi. «Es piedalījos barikādēs 19 gadu vecumā, un arī man ir piemiņas zīme, tomēr aicinu rūpīgi pārdomāt šo lēmumu,» teica deputāte Inese Laizāne (NA). «Es to uzskatu kā Latvijas iedzīvotāja tā brīža loģisku pienākumu – būt barikādēs. Un man ir tādas ļoti dīvainas sajūtas – ja es būšu tajā sarakstā, kas pretendēs uz šādiem sociāliem atvieglojumiem, pabalstiem, pretēji manam tētim, kuram ir 84 gadi, kurš ir represētais. Un tā nav trīs minimālo algu pensija, ko viņš saņem.
