Vai tā dēvētās legālās narkotikas lietojušā jaunieša nāve ir pietiekams impulss, lai kaut ko mainītu šīs ligas izplatībā, tirgoņu sodāmībā? Vai šīs narkotiskās vielas ir jāaizliedz un vai to iespējams izdarīt? Par to Neatkarīgā diskutēja ar biedrības STOP Drugs! vadītāju Sandri Bergmani un premjera vadītās narkotiku mazināšanas padomes sekretāru, Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta izstrādes nodaļas direktora vietnieku Jāni Bekmani, kurš, kā pats saka, ir galvenais vainīgais esošās narkotiku apkarošanas politikas izstrādē.
– Ja sakāt, ka divu mēnešu laikā, kopš Rīgā patrulē STOP Drugs!, ievērojami sarucis šo vielu skaits.
S. B.: – Divu mēnešu laikā, kopš aktīvi rīkojam reidus, no 50 točkām palika 32. Bet, piemēram, Maskavas forštatē, pēc tam, kad ar tirgotājiem, telpu īpašniekiem izrunājāmies, izstāstījām, ka turpināsim akcijas, divas točkas aizvērās, bet parādījās vietā blakus rajona nomalēs.
J. B.: – Točku skaits ir pastāvīgi mainīgs – aizveras trīs, divas atveras utt.
S. B.: – Vienubrīd bija 32, tagad ap 40.
– Nav izjūtas, ka cīnāties ar vējdzirnavām?
J. B.: – Jā, tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Ja mums izdosies aizvērt visas točkas, pieņemot kādu ļoti labu risinājumu, tad tās vielas tiks tirgotas internetā, ar pasta starpniecību, līdzīgi kā šobrīd tirgo marihuānu.
S. B.: – Bet tas jau būs drusku sarežģītāk, tiem, kas gribēs pamēģināt, būs jābūt pazīstamiem, kas zina, kur internetā nopirkt, to nevarēs izdarīt, vienkārši ejot garām. Domāju, lietotāju skaits tomēr samazināsies.
J. B.: – Piekrītu, tik viegli, kā tagad, kad durvis stāv vaļā, ņem un pīpē, nebūs. Bet, piemēram, Īrija, darīja to pašu, ko Latvija – ieviesa gan ģenērisko sistēmu, gan pagaidu aizliegumu, papildus arī tiesību aktu, kas regulē tirdzniecības veidu, kas ir visprogresīvākā pieeja, par ko mums arī jādomā. Bet jau redzam, ka tirgošanās no ielām aiziet uz tikpat publiski pieejamo internetu. Taču cīnīties ar narkotiku tirgoņiem internetā arī ir grūti, tas prasīs papildu resursus policijai.
– Jums ir kādas aizdomas par tirgoņu piesegšanu no varas puses?
S. B.: – Kaut kādas jau drusku ir, bet, ja nav pierādījumu, tad par tām nerunājam.
J. B.: – Sazvērestības teorijas varam virzīt gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, gan sasaistīt tās ar starpvalstu attiecībām. Policija izmeklē točku dedzināšanu, versijas ir dažādas, tostarp, ka notiek tirgus dalīšana.
S. B.: – Mūsu biedrība ir izveidota konkrētam mērķim – traucēt točku darbību. Mēs neapstāsimies, traucēsim to, kamēr vien tās būs mūsu ielās. Vajag pieņemt tādus likumus, kas patiešām būtu efektīvi. Novembrī pieņemtās izmaiņas neko nedeva – ne par vienu točku mazāk nekļuva, tikai ļāva paņemt tirgoto vielu pārbaudei.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
