Pats svarīgākais un vērtīgākais cīņā ar prostitūciju ir veicināt prostitūcijas pieprasījuma un piedāvājuma mazināšanos sabiedrībā, uzskata tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK).
Ministre aģentūrai LETA norādīja, ka Tieslietu ministrija ir pētījusi vairāku ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un izstrādājusi priekšlikumus prostitūcijas mazināšanai Latvijā. Vairākās valstīs, piemēram Lietuvā, Zviedrijā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Rumānijā, prostitūcija ir aizliegta.
"Mans redzējums, ka arī Latvijai jāraugās šajā virzienā. Iestājoties par kristīgām vērtībām, kā arī no ētikas viedokļa prostitūcija nekādā tās izpausmē nav atbalstāma. Taču ir jāatrod un jānodrošina šiem cilvēkiem - prostitūcijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmisuma vadīti ir izvēlējušies šo ceļu -, alternatīvs risinājums, un tas mums jādara kopīgi ar veselības aizsardzības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām," savu pārliecību pauž Broka.
"Es uzskatu, ka tas ir mērķis, uz kuru mums jāvirzās, tomēr sākotnēji ir jāatrisina jautājumi par prostitūcijas cēloņiem," norādīja Broka, papildinot, ka tos var likvidēt tad, kad ir pilnīgi skaidrs mehānisms, kādas alternatīvas var piedāvāt.
Pēc viņas domām, tad, kad tiks radītas alternatīvas dzīvesveida iespējas prostitūcijā iesaistītajiem cilvēkiem, valsts varēs aizliegt un sodīt tos, kas mēģina izmantot šos pakalpojumus. "Ideālā variantā es redzu, ka prostitūcijai ir jābūt aizliegtai, bet jautājums ir par soļiem, un cik ātrā laikā mēs to varam realizēt," pauda ministre.
Kā norādīja Broka, pašreiz par prostitūcijas pakalpojumu pirkšanu kriminālatbildība nav piemērojama, un pastāv virkne argumentu, kāpēc ir tāds regulējums. "Valsts policija un eksperti uzskata, ka gadījumā, ja prostitūcija tiks aizliegta kopumā vai ja tiks sodīti arī pircēji, tad tā kļūs par "melno", kriminogēno zonu un aizliegto rūpalu," skaidroja ministre.
Īpaša ir situācija attiecībā uz tiem seksuālo pakalpojumu pircējiem, kuri šos pakalpojumus apzināti saņem no nepilngadīgajiem vai cilvēku tirdzniecības upuriem. Cilvēku tirdzniecība un bērnu prostitūcija ir noziegums, un par to ir jāparedz atbilstoši bargs sods. Šie priekšlikumi Krimināllikuma grozījumiem jau ir iesniegti Saeimā uz otro lasījumu, un ir gūts Juridiskās komisijas atbalsts.
Tāpat ir izstrādātas un Ministru kabinetā jau pieņemtas Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes, kurās ir paredzēti pasākumi, lai vērstos pret prostitūciju, nepieļaujot cilvēku tirdzniecības attīstību Latvijā, un šī gada otrajā pusgadā TM un Iekšlietu ministrija kopā ar Ģenerālprokuratūru vērtēs iespējas noteikt kriminālatbildību seksuālo pakalpojumu pircējiem, norādīja Broka.
Jau ziņots, ka šā gada laikā iecerēts izvērtēt, vai Latvijā būtu nepieciešams grozīt Krimināllikumu, lai noteiktu sodus seksuālo pakalpojumu pircējiem. Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēs tiks noteikts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas mērķis - novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību, aizsargāt un palīdzēt cilvēku tirdzniecības upuriem, pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības un veicināt starpnozaru sadarbību, lai sasniegtu šo mērķi.
Pamatnostādnēs izvirzīti trīs rīcības virzieni un tiem pakārtoti pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanai vidējā termiņā: cilvēku tirdzniecības profilakse, cilvēku tirdzniecības apkarošana, sadarbības koordinācija un informācijas apkopošana.
Lielākā daļa pamatnostādnēs paredzēto pasākumu tikšot īstenota valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tomēr to īstenošanā iesaistītās institūcijas lūdz arī papildu budžeta līdzekļus: 2015.gadā - 44 759 eiro, 2016.gadā - 13 455 eiro, 2017.gadā - 12 032 eiro, 2018.gadā - 12 886 eiro, 2019.gadā - 64 536 eiro un 2020.gadā - 12 032 eiro. Par līdzekļu piešķiršanu gan plānots lemt, skatot attiecīgo gadu valsts budžeta projektus.
Cilvēku tirdzniecība, īpaši sieviešu tirdzniecība, pasaulē tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, atzīst pamatnostādņu autori.
Kā atzīmē pamatnostādņu autori, arvien biežāk ir sastopami cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad cilvēku vervētāji ir upuru paziņas, draugi vai pat ģimenes locekļi, kuri izmanto sev tuvo cilvēku uzticību. Cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā tiek izmantotas darbā iekārtošanas firmas, sludinājumi internetā un sociālie tīmekļi. Darba piedāvājumi ar labu atalgojumu ir viens no visbiežāk izmantotajiem vervēšanas veidiem. Cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja ļoti īsā laikā doties uz ārvalstīm un uzsākt darba attiecības. Arī laulības ir viens no mērķtiecīgas vervēšanas veidiem, kad vervētājs, visbiežāk sociālajos tīmekļos, uzrunā noteiktu personu, izmantojot tās sociālo neaizsargātību.
Latvijas valsts teritorijā cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija neesot izplatīts noziedzīgo nodarījumu veids. Dokumenta autori prognozē, ka Latvija joprojām paliks par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti un šī tendence saglabāsies līdz ar krīzi valsts ekonomikā.
Kaut arī Latvijas likumi paredz kriminālatbildību par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ar pašas personas piekrišanu, savervētās personas sevi nereti neuzskatot par noziedzīgā nodarījuma cietušajām personām, jo šajos gadījumos liela nozīme ir labas peļņas iespējām ārvalstīs, iesaistoties prostitūcijā. Pēdējo gadu tendence liecina, ka pieaug iespējamo cilvēku tirdzniecības seksuālās ekspluatācijas nolūkā gadījumu skaits, kad personas tiek apzināti maldinātas par patiesajiem darba apstākļiem ārvalstīs.
Organizētā sutenerisma apkarošana ir viena no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību un sutenerismu prioritātēm. 2012.gadā astoņu kriminālprocesu ietvaros tikusi pārtraukta četru organizētu suteneru grupu darbība. 2013.gadā uzsākti deviņi kriminālprocesi par sutenerismu un 33 personām - desmit vīriešiem un 23 sievietēm - piemērots aizdomās turētā statuss.
Kopš 2008.gada sutenerisma lietās Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļa cīņai pret cilvēku tirdzniecību un sutenerismu veicot padziļinātas izmeklēšanas, lai pilnvērtīgi varētu aptvert visas organizētās seksuālās ekspluatācijas darbības jomas un organizatorus varētu saukt pie kriminālatbildības pēc likuma panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2013.gadā uzlikts arests aizdomās turēto un viņu tuvinieku kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kā arī finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vairāk nekā 0,61 miljona latu apmērā.
Pamatnostādnes paredz ap 40 dažādas aktivitātes nākamo septiņu gadu laikā, piemēram, iecerēts organizēt informatīvās kampaņas un aktivitātes par cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas, fiktīvo laulību noslēgšanas un orgānu izņemšanas nolūkos, izstrādāt informatīvo materiālu par cilvēku tirdzniecību, kā nekļūt par cilvēku tirdzniecības upuri un kur iespējams meklēt palīdzību, veikt skolēnu un studentu regulāru izglītošanu par cilvēku tirdzniecības problemātiku, kā arī mācības rīkot Valsts un pašvaldību policiju darbiniekiem, robežsargiem, prokuroriem, sociālajiem darbiniekiem, tiesnešiem un citiem. Tāpat iecerēts pilnveidot pedagogu kompetenci jautājumos, kas ir saistīti ar izglītojamo izpratnes veidošanu par ētisko un morālo vērtību nozīmi.
Iecerēts attīstīt pašvaldības sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem sniedzēju sadarbību, nodrošinot veiksmīgu cilvēku tirdzniecības upura reintegrāciju pēc sociālo pakalpojumu saņemšanas, izvērtēt atbalsta bērniem, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības, programmas, izstrādāt un ieviest cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācijas vadlīnijas, apzināt riskus, kas ietekmē prostitūcijā iesaistīto personu veselību, un izstrādāt pasākumus šo risku mazināšanai, nodrošināt tiesas pieņemto nolēmumu publikāciju internetā anonimizētā formā, veidot valstu tiesībaizsardzības vienības labākai cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai un nodrošināt reģionālo neformālo sadarbības tīklu cilvēku tirdzniecības novēršanai izveidošanu un efektīvu darbību.
