Labklājības ministrija (LM) pozitīvi vērtē priekšlikumu radīt valsts atbalsta programmu ģimenēm jauna mājokļa iegādei, tostarp atbalstu pirmās iemaksas veikšanai.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens, valsts politikai ģimeņu atbalsta mājokļu pieejamības jomā ir jābūt daudzveidīgākai - tādai, kas nodrošina iespēju tikt pie sava mājokļa pārskatāmā nākotnē ģimenei ar bērniem, kurā vecākiem ir stabils darbs un ienākumi.
Viņš arī norādīja, ka būtu jāveicina atbalsts īres dzīvokļu pieejamības veicināšanai ģimenēm, kuras patlaban nevar atļauties, nevēlas vai neplāno iegādāties mājokli, kā arī jādomā par citiem atbalsta veidiem.
Minētie atbalsta pasākumi ir paredzēti arī "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam". Dokumentā uzsvērts, ka Latvijā ir nepietiekams atbalsts ģimenēm mājokļa iegādei un būvniecībai, kā arī nav veicināta ilgtermiņa īres dzīvojamā fonda attīstība par samērīgu īres maksu.
Neikens skaidroja, ka saskaņā ar pamatnostādnēs noteikto kompetenču sadalījumu atbalsta pasākumi ģimenēm mājokļa iegādei ir jāizstrādā Ekonomikas ministrijai (EK), jo tā valstī atbild par mājokļu politiku.
Vienlaikus viņš akcentēja, ka, LM ieskatā, mājokļu politikas pasākumiem ir jābūt tādiem, kas sniegtu atbalstu tieši tām ģimenēm, kurām bez valsts atbalsta iegādāties mājokli nav iespējams.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visvairāk nabadzības riskam pakļautas ir ģimenes ar trim un vairāk bērnu, kā arī vientuļie vecāki.
Kā ziņots, pirmās iemaksas jeb kredītņēmēja paša ieguldījuma trūkums patlaban ir galvenais šķērslis mājokļa iegādei, tā iepriekšējā nedēļā žurnālistiem stāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas dalībnieks, "Nordea" bankas Latvijas filiāles Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS iedzīvotāju aptauja par finanšu drošības spilvenu rāda, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju veido uzkrājumus un lielākajai daļai uzkrājumu pietiktu vien ikdienas izdevumu segšanai gadījumā, ja tiktu zaudēti ienākumi. Pusei iedzīvotāju nav pietiekamu ienākumu uzkrājumu veidošanai.
Tā kā iedzīvotāji nespēj sakrāt līdzekļus pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, šajā jomā varētu palīdzēt valsts. Ja šāda valsts atbalsta programma taptu, ļoti svarīgas būtu tās detaļas, kas noteiks, cik daudz ģimeņu šo atbalstu varētu saņemt, skaidroja Pētersons.
Par iespējām sniegt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei šā gada janvārī sprieda arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti, tomēr jautājums tālāk par diskusijām nav pavirzījies.
Deputāti kā vienu no risinājumiem piedāvāja atbrīvot jaunos vecākus no hipotekārā kredīta mājokļa iegādei pirmās iemaksas, kas ir vidēji 20% no kredīta kopsummas.
Vidēji 14% jeb 120 000 no visām Latvijas mājsaimniecībām vēlētos tuvākajos piecos gados paņemt kredītu mājokļa iegādei, vienā no Saeimas komisijas sēdēm sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota. Tomēr viņš skaidroja, ka tikai 1% līdz 2% šo mājsaimniecību ir līdzekļi 20% pirmās iemaksas veikšanai, savukārt, lai sakrātu līdzekļus iemaksas veikšanai par divistabu dzīvokli, Latvijas ģimenei ar vidējiem ienākumiem šobrīd vajadzētu 11 gadus.
