Sešdesmitgadnieku paaudzes maskavieši ar nostalģiskām sajūtām uztver Jūrmalu. Par spīti Turcijas kūrortu karstajai saulei, Sarkanās jūras siltajiem ūdeņiem, Jūrmalas vēsā jūra un plašais liedags ar priežu šalkoņu ir pievilcīgāks, jo šai paaudzei ceļojums uz Jūrmalu ir arī atgriešanās jaunībā.
Tas ir ceļojums uz laiku, kad biji jaunāks, izbaudot smeldzi par jaunības dienu sapņiem. Kamēr šī paaudze ceļos, par Jūrmalu Krievijā interese būs.
Daudziem Latvijas līdzīga gadagājuma cilvēkiem atmiņas var uzjundīt vietas, kur jaunības laikā tika pavadīti atvaļinājumi. Atveriet Latvijas 60 gadus veco cilvēku ģimenes albumus, un teju vai katrā būs grupas foto ar vienu un to pašu Kijevas monumentu vai Krimas dienvidu piekrastes skatu. Pirms 30 gadiem vasarās ik dienas kursēja pasažieru vilciens Simferopole–Rīga. Ceļojums uz Jaltu un tās apkārtni bija augstākā balva labākajiem skolēniem, kuri par izcilām sekmēm vai pateicoties gādīgiem un ietekmīgiem vecākiem varēja dabūt ceļazīmi uz Arteku – skolu jauniešu atpūtas nometni Jaltas apkārtnē. Jau tolaik Krimas dienvidu kūrorti konkurēja ar Sočiem un Gruzijas Abhāzu autonomijas kūrortiem – Suhumi un Gagru. Mūsdienās Abhāzija ir no Gruzijas atšķēlusies, deklarējusi neatkarību, kuru neviens cits, izņemot Krieviju un Nikaragvu, nav atzinis. Tā ir pilsoņu kara nopostīta zeme, kurā Latvijas ceļotājam vajadzības gadījumā nav nekādas iespējas saņemt pat minimālu konsulāru palīdzību. Savukārt Soči gatavojas uzņemat 2014. gada ziemas olimpiskās spēlēs. Šis kūrorts pārtop par Krievijas elites atpūtas vietu un dārdzības ziņā jau pārspēj pat Norvēģijā pieredzēto.
Lai ceļotu uz Ukrainu, Latvijas pilsoņiem vīza nav vajadzīga. Pēc Soču neiedomājamajām cenām Krimas piekraste priecē ar samērīgu cenu līmeni un pakalpojumu pieejamību dažādu ienākumu līmeņu atpūtniekiem.
Var apmesties, tērējot ļoti maz – īrējot istabu pie vietējiem. Var braukšanai izmantot trolejbusus, jo trolejbusu līnijas savieno Jaltu un Simferopoli. Var izvēlēties dzīvot 5 zvaigžņu viesnīcā ar SPA kompleksu. Var atrast kaut ko pa vidu gan cenas, gan kvalitātes ziņā.
Tikai šodienas Jalta vairs nav tā, kas vējo no fotoalbumos noslēptajām pagājušā gadsimta septiņdesmito vai astoņdesmito gadu bildītēm.
Tolaik vēl bija atrodami civilizācijas neskarti piekrastes posmi. Tagad – visi iespējamie un neiespējami zemes pleķīši tiek pārvērsti naudā, apbūvēti ar viesnīcu kompleksiem un investoriem domātiem nekustamajiem īpašumiem. Grūti pieejamas nogāzes apaug ar dzelzsbetona blokmājām.
Kalni un līdzenumi
Lidostā un ceļmalā uzstādītie reklāmas stendi ir pilni ar skaistiem vilinājumiem. Viesnīca – tikai 4 km no Jaltas centra! No tā vajadzētu secināt, ka no viesnīcas līdz pat Jaltas centram vieglā pastaigas solī var aiziet nepilnā stundā... Tikai tā ir līdzenuma domāšana. Krimas piekrasti izrobo kalnu grēdas...
Viesnīca, kurā es apmetos, taisnā līnijā patiešām bija nepilnus 4 km no Jaltas centra. Tikai kalnos 4 km pa taisni nozīmēja 30 minūšu braucienu pa serpentīna šoseju, ik pa brīdim platākos posmos uzgaidot, lai izmainītos ar pretimbraucošām mašīnām. Ja līdz tuvākajam veikalam ir stundas brauciens ar taksi turp atpakaļ, tad nošķirtība no ārpasaules ir brīnišķīga. Savukārt Jaltas pilsēta bija labi saredzama no tuvākās klintsradzes – patiešām tuvu.
Viesnīcu komplekss, kurā nonācu uz pāris dienām, orientējas uz Krievijas atpūtniekiem (90% no visas publikas) un piedāvā pilnu pansiju – viss ir iekļauts cenā. Tiesa, ēdienu izvēle tika komplektēta atbilstoši tam, ko Maskavā iznākošie sieviešu glancētie žurnāli atzīst par veselīgu. Nesapņojiet par bekonu un omleti! Lai nenovirzītu bagāto Krievijas atpūtniekus sievas un draudzenes no veselīgas Vidusjūras tipa diētas, Ziemeļvalstu viesnīcu standarta brokastu piedāvājums nebija viegli atrodams.
Ko darīt Jaltā nesezonas laikā?
Nesezonai ir sava pievilcība. Jaltā marta vidū saule dienvidū jau būs 46 grādu augstumā – kā Latvijā augusta vidū. Krimas kalni aizsedz kūrortu no ziemeļiem, veidojot pusloku. Saulainās dienās gaiss iesils līdz pat 20 grādiem. Martā var gadīties arī sniegs, taču, tiklīdz uzspīdēs saule, tas momentā nokusīs. Ūdens Melnajā jūrā jau sāks iesilt un būs starp astoņiem un desmit grādiem. Latvijas rūdītākie peldētāji var apmērcēties, šokējot vietējo publiku.
Nesezona ir izcils laiks, lai apmeklētu ievērojamākās vietas un muzejus. Sezonā, lai iekļūtu populārākajās Krievijas imperatoru pilīs – Masandrā vai Livādijā –, apmeklējums ir jāplāno laikus. Nesezonas burvība ir rindu trūkums un vasaras laikā pārslogoto objektu brīvā pieejamība. Iebraucot uz dažām dienām bez iepriekšēja pasūtījuma un sagatavošanās var apmeklēt praktiski visu.
Pamēģiniet sezonas karstumā bez ilgstošas pieteikšanās iekļūt Masandras vīna rūpnīcas tūristiem atvērtajā daļā! Tas nav viegli pat ziemas mēnešos. Taču Masandras vīna rūpnīca var lepoties ar vienu no lielākajām vīnu kolekcijām pasaulē. Pats vecākais eksponāts ir vairākas pudeles autentiskā heresa de la Frontera, kas tika iegūts no 1775. gada ražas – vienu gadu pirms ASV neatkarības pasludināšanas un 14 gadus pirms Lielās franču revolūcijas sākuma.
Krimas piekraste bija piemērota vīnogu audzēšanai, un Krievijas imperatori pavēlēja, ka vīns jāražo arī pašu zemē, nevis tikai jāimportē. Tehnoloģijas tika apgūtas, pirktas un pat zagtas. Klīst leģendas, ka heresa ražošanai nepieciešamās sēnītes paraugi tika nozagti no Spānijas.
Masandras apkārtnē 1894. gadā sāka celt apjomīgus vīna pagrabus, kas arī kļuva par nākamas rūpnīcas kodolu. Masandras rūpnīca apvieno trīs tehnoloģiskos procesus: vīnogu audzēšanu, jēlvīna ieguvi un jēlvīna pārstrādi par deserta un augstvērtīgiem vīniem. Masandras lietotās tehnoloģijas paredz vīnu izturēt ozolkoka mucās 1,5–5 gadus atkarībā no ieplānotā galaprodukta. Pēc tam vīns tiek izturēts, uzglabājot to pudelēs. Tās tiek glabātas horizontālā stāvoklī, novēršot vīna saskarsmi ar gaisa skābekli. Kā aizbāžņus izmanto tikai korķozola izstrādājumus, kas tāpat kā senāk tiek piegādāti no Portugāles. Korķis tiek pārklāts ar zīmoglaku. Tā kā vīna vide ir skāba, aizbāznis kaut kad sāks bojāties. Vidēji reizi divdesmit gados korķis ir jānomaina. Kolekcijā ir aptuveni viens miljons pudeļu, un korķu nomaiņa ir nemitīgs darbs. Mainot korķus, rūpnīcas strādnieki nedrīkst aizskart putekļu kārtu uz stikla pudeles, jo tieši putekļu kārtas (patinas) biezums ir drošākā liecība, ka vīns atbilst attiecīgajam vecumam.
Rūpnīcai ir trīs veidu produkcija.
1. Pieņemamas kvalitātes Krimas vīni, kas domāti parastam patēriņam un nav vecāki par 5 gadiem.
2. Komerciāla rakstura vīni. Rūpnīcā uzskata, ka deserta vīni labu kvalitāti sasniedz pēc desmit gadu uzglabāšanas, stiprinātais vīns – 20 gadu laikā, bet heress – aptuveni 30 gadu laikā.
3. Vīnu kolekcijas paraugi. Dzīves ilgums galda vīniem sasniedz 50 gadus, stiprinātajiem vīniem pat 100 un vairāk gadu. Tik vecus vīnus var iegādāties izsolēs. Masandras pašu produkcijas vīnu paraugi ir, sākot no 1894. gada ražas. Savukārt 19. gadsimta sākuma un 18. gadsimta vīni ir saglābtā daļa no Krievijas imperatora nama kolekcijas.
Īpašumu bizness un vīnogas
Kā apgalvoja rūpnīcas darbinieki, Masandras vīnu kolekcija no iznīcības tika izglābta trīsreiz. Divas reizes tas notika pasaules karu laikā. Otrā pasaules kara laikā, kamēr vācieši okupēja Krimu, vīnu kolekcija pat tika evakuēta un uzglabāta Gruzijā. Kā atmiņas no evakuācijas laika Masandras vīnu kolekcijā glabājas liels daudzums Gruzijas 1930.–1940. gadu ražas vīnu. Trešā reize, kad rūpnīcas liktenis karājās mata galā, bija Eiropas slavenākās cietumnieces, bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko valdīšanas laikā. Tolaik tikai ar aktīvu pretdarbību izdevās nepieļaut valdības plānus privatizēt rūpnīcu, kas faktiski nozīmētu vīnogulāju lauku prihvatizāciju nekustamo īpašumu attīstītāju interesēs un vīna kolekciju strauju iztirgošanu. No biznesa viedokļa viss būtu pareizi. Nekustamajam īpašumam īstermiņā ir daudz lielāka atdeve nekā vīnogu laukam, kura raža tiek pārstrādāta heresā, lai to pārdotu tikai pēc 30 gadiem.
Cik tad maksā autentiski Krimas vīni? Simferopoles lidostas beznodokļu veikalā masveida produkcija – piecgadīga heresa pudele – maksāja 7 eiro. PSRS laika milzīgais deficīts, vīns Čornij doktor – 23 eiro par pudeli. 1975. gada ražas muskatvīna pudele – 75 eiro. Savukārt 1952. gada ražas (Staļins vēl nebija nomiris) muskatvīna pudeles cena jau bija 162 eiro.
Apsnigušās palmas
Bez muzejiem un vīna izcila Krimas dienvidu daļas pievilcība ir daba. Krimas subtropisko apstākļu dēļ Jaltu var uzskatīt par milzīgu botānisko dārzu. Ziema ir laiks, kad viseksotiskākie tropu augi laiku pa laikam apsnieg, un ziemas populārākais Jaltas foto ir apsnigušu palmu skati. Taču civilizācijas ekspansija ir neapturama, un tropu augi no nekustamo īpašumu investoru pieplūduma var paglābties tikai Ukrainas valsts aizsardzībā esošajās Krievijas imperatoru un impērijas augstmaņu pilīs, rezervātos, kā arī īpaši iekoptajos jaunbagātnieku dārzos.
Neapskaudīsim tos, kas ir izvēlējušies investēt savus mūža ietaupījumus vai pensiju fondus uz stāvām nogāzēm uzceltos dzīvokļos, kurus investoriem Jaltā piedāvā par daudz lielākām cenām nekā Jūrmalā. Krima ir seismiski ļoti aktīvs reģions. Vidēji reizi 100 gados notiek ļoti postošas zemestrīces. Jaltas 1927. gada 11. septembra zemestrīces apraksts pat tika iekļauts I. Ilfa un J. Petrova slavenajā satīriskajā romānā Divpadsmit krēsli. 1927. gada zemestrīce radīja milzīga apmēra postījumus un noslīdeņus. Tolaik cilvēki pamatā bija apmetušies Jaltas līdzenākajā daļā un stāvākās nogāzes bija neapdzīvotas, tāpēc zemestrīce vairāk nopostīja ceļus, nevis dzīvojamās mājas. Var teikt, ka rēķins par dzīvošanu Krimas pasakainajos klimatiskajos apstākļos ir jāmaksā reizi 100 gados, kad notiek kārtējā zemestrīce. Varbūtība, ka visai drīz būs laiks kārtējai zemestrīcei, ir visai liela. Ceļotājiem, kas dodas uz valsti ar augstu dabas stihiju risku, nav lieki reģistrēt sava ceļojuma laiku un vietu Ārlietu ministrijas mājas lapā.
Latvijā nav tik karstas saules un tik eksotisku augu, bet mūsu ģeoloģiskie apstākļi ir daudz stabilāki nekā zemēs, kurās ir
zemestrīču vai cunami apdraudējums.
***
JALTA
• pilsēta Ukrainā, Krimas autonomajā republikā
• Iedzīvotāju skaits – 78 tūkstoši (67% krievu, 27% ukraiņu, 1% Krimas tatāru)
• Pilsētas administratīvās robežas stiepjas 70 km garumā gar Melnās jūras piekrasti
• Subtropisks klimats. Vidēji gadā ir tikai desmit dienas ar negatīvu vidējo gaisa temperatūru
• Lauksaimnieciskā specializācija – vīnogu audzēšana
• No šā gada maija, iespējams, atsāksies tiešā aviosatiksme Rīga–Simferopole
• Attālums no Jaltas līdz Simferopoles lidostai – 80 km
