Šodien, 5. decembrī, kultūras pilī Ziemeļblāzma norisināsies festivāla Riga Symphony Galā koncerts, kurā uzstāsies gan festivāla konkursa izcilnieki, gan pazīstami pašmāju mākslinieki. Šī koncerta režisore ir Liene Greifāne – dziedātāja, kura skolojas prestižajā Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā Maskavā.
Nenolaist latiņu zemāk
Festivāls Riga Symphony šogad risinās jau piekto gadu. Tā laikā notiek profesionāls vokālistu konkurss, kurā piedalās vairāk nekā 200 dalībnieku no 22 valstīm, bet sešus labākos šovakar notiekošajā Galā koncertā vērtēs žūrija ar pašu Raimondu Paulu priekšgalā. Koncerta režisore jau otro gadu ir Liene Greifāne. «Pagājušajā gadā bija mana debija tik vērienīga festivāla režisēšanā,» teic Liene. «Festivāla māte Jeļena Švilpe man jau agrāk piedāvāja piedalīties festivāla organizēšanā, taču man vienmēr bija citi plāni. Tomēr zināju, ka vēlos būt režisore, tāpēc nesteidzos ar piekrišanu, krāju pieredzi un praksi. Esmu daudz mācījusies, organizējot nelielākus koncertus. Mans lielākais pieredzes avots bija pašai savu Ziemassvētku lielkoncertu organizēšana, kurā biju gan režisore, gan scenogrāfe, gan producente - būtībā cilvēksorķestris. Vēlējos izzināt katru puzles gabaliņu, lai saprastu, cik daudz laika un darba jāiegulda katrā no tiem. Pagājušā gada Galā koncertu biju plānojusi iesniegt arī kā prakses atskaiti studijās [Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā] RISEBA, taču to nevajadzēja darīt, jo aizbraucu studēt uz Maskavu,» par savu iesaistīšanos Riga Symphony komandā stāsta Liene. «Pagājušā gada festivālu sāku plānot un komandu vākt trīs mēnešus pirms paša festivāla. Sākums nebija viegls: bija jāuzticas iekšējai balsij un jācer, ka komanda izdarīs to, ko no viņiem prasa, un izdarīs to kvalitatīvi. Mugura bija slapja, taču pēc festivāla bija labi padarīta darba izjūta. Cilvēkiem patika koncerts, patika tas, kāda bija skatuve, organizētība, un man bija prieks, ka varēju sevi parādīt un pierādīt kā režisore.»
Saprotams, ka šogad latiņu nevarēja nolaist zemāk. «Nedrīkstēju veidot sliktāku skatuvi kā pagājušajā gadā, - nolēmu padarīt to vēl spilgtāku, vēl interesantāku,» piekrīt Liene. «Daudz domāju par Ziemeļblāzmas skatuves specifiku. Iztēlojoties to, ko gribu redzēt TV ekrānā, bija svarīgi tikt vaļā no kultūras nama efekta. Tas ir jauniešu festivāls, kuram ir jābūt modernam un spilgtam, lai arī jaunās zvaigznītes sajustos gluži kā uz Eirovīzijas skatuves. Mans galvenais mērķis bija panākt wow efektu gan pašu dalībnieku, gan skatītāju acīs.» Skatuves dizainu izstrādājuši Pro 1, kas nodrošinās arī pasākuma filmēšanu, - to 1. janvāra vakarā rādīs Rīga TV24.
Maskavas sadzīve nebaida
Pēdējā laikā Liene Latvijā manāma reti - viņa mācās Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā Maskavā. «Institūtā mācās ļoti daudz audzēkņu - konkrētu skaitu nepateikšu, jo ir daudz un dažādu novirzienu,» par šo prestižo mācību iestādi stāsta dziedātāja un režisore. «Režiju novirzieni vien ir četri, plus producenti, aktieri un režisori, operatori, gaismotāji, animatori utt. Viss kinematogrāfijas spektrs. Pasniedzēji teic, ka mūsu novirziens ir visgrūtākais, jo spēlfilmu režisoram ir jāzina viss. Tāpēc mums ir visas vēstures, literatūras, aktiermeistarība, TV un teātra režija, montāža, skatuves kustība, kino vēsture, arī obligātais baseins un sports, kurš man šķiet nelaikā, jo jādodas ārpus institūta telpām un jākavē laiks, kuru vietā varētu filmēt savus darbus.» Mācības esot ļoti saspringtas un nogurdinošas: sešas dienas nedēļā no pulksten 9.15 un dažkārt pat līdz 22. «Slodze ir milzīga. Sākumā bija grūti pierast pie tāda darba apjoma, it sevišķi ne savā dzimtajā valodā, taču šobrīd esmu ar to apradusi un nu jau, esot Latvijā, mācību pat sāk pietrūkt. Pašlaik lielākoties mācos uz četriniekiem piecu ballu sistēmā, bet vēlos piecniekus, tāpēc ir jācenšas un daudz jāmācās.»
Krievijas metropole ir savdabīga arī no sadzīves viedokļa, taču Lieni tas nesatrauc. «Problēmas sagādāja atrast pēc iespējas foršāku dzīvokli - par iespējami zemāku cenu un pēc iespējas tuvāk institūtam, taču tagad patīkami pārsteidza pirmais komunālo maksājumu rēķins: kopā ar apkuri tas sasniedza 25 eiro,» smejas mūziķe. «Maskava vai nu aizrauj, vai atgrūž, - man ir pirmais variants. Tur ir ļoti skaisti un interesanti. Kad braucu uz iestājeksāmeniem un vasarā uz sagatavošanās meistarklasēm, brīvajos brīžos staigāju pa parkiem, braukāju metro un izzināju pilsētas skaistākās vietas. Maskavā ir tik interesanti, ka varētu nodzīvot visu mūžu un visos Maskavas teātros, koncertzālēs, izstāžu namos nebūtu iespējams pabūt! Ja cilvēki grib dzīvot mierīgā rajonā, tad jāizbrauc vien pāris kilometrus ārā no Maskavas centra. Lielās masas jūt tikai no rīta līdz pusdesmitiem, kad visi brauc uz darbu, un pēc tam līdz pulksten 18.30, kad brauc atpakaļ. Pārējā laikā nešķiet, ka cilvēku būtu daudz.»
Mūzika - hobija līmenī
Par režiju dziedātāja sākusi interesēties, kad bija nolēmusi uzfilmēt video savai dziesmai Love Is Like An Aeroplane (tā tika pieteikta Eirovīzijas nacionālajai atlasei 2011. gadā). «Tolaik biju Somijā, kur kopā ar ukraiņu modernā baleta grupu uzstājāmies ar šova programmu. Viens no dejotājiem bija operators, viņam līdzi bija profesionāla kamera, ar ko filmēt mūsu priekšnesumus. Sāku rakstīt scenāriju, ko vēlētos redzēt videoklipā, kur varētu notikt filmēšana utt. Šis process ļoti aizrāva, un tā kopā izveidojām divus videoklipus. Pēc tam gan viss entuziasms noplaka, jo, atgriežoties Latvijā, bija citas lietas, par ko domāt, un tā ideja par režiju tika atlikta. Tomēr, redz, dzīvē visam ir savs laiks!» smaida Liene.
Līdz šim gan viņa vairāk bijusi pazīstama kā dziedātāja - gan kā Candy, gan kā LieneCandy. Augstākais sasniegums bija piedalīšanās festivālā Jaunais vilnis 2011. gadā. Šajā īsajā laika posmā iegriežoties Rīgā, Liene paguva uzstāties atpūtas klubā 9. vilnis - programmā skanēja Raimonda Paula, Laimas Vaikules, Poļinas Gagarinas, Allas Pugačovas un citu mūziķu dziesmu kaverversijas, kā arī pašas Lienes populārākās dziesmas. «Līdz prombraukšanai nekur citur uzstāties nesanāks, taču man tagad būs daudzkārtējā vīza, tāpēc, ja kāds vēlēsies koncertu, būs vien jāpierēķina ceļa izdevumi un man nebūs problēmu atskriet uz Latviju,» prāto mūziķe. Krievijā virzība šajā frontē pagaidām nenotiek. «Pašlaik tam nepietiek laika,» atzīst Liene. «Es gan tikos ar dažiem producentiem un runāju par to, ko un kā varētu darīt, bet pašlaik viss mans laiks tiek aizvadīts studijās un uz ātru roku kaut ko Maskavā darīt nav jēgas. Tāpēc pagaidīšu, kad mazināsies stundu apjoms, un tad sākšu kaut ko darīt arī mūzikas jomā - solīti pa solītim.»
Tiesa, cik noprotams, savu galveno kārti uz mūziku Liene vairs neliek. «Mūzika ir mans hobijs, taču nopietni sevi redzu kā kino un TV režisori. Teātra režija, mūziklu režija - tas viss mani ļoti interesē,» norāda Liene Greifāne. «[Pēc institūta beigšanas] būsim spēlfilmu režisori, taču realitātē absolventi režisē savas īsfilmas, piedalās festivālos un mēģina iegūt finansējumu savu pilnmetrāžas filmu izveidei, tāpēc liela daļa strādā par teātra vai TV režisoriem, jo arī to mums māca piecu gadu garumā. Man ir ideja teātra izrādei. Kad jutīšu, ka esmu pietiekami zinoša, lai to piedāvātu kādam teātrim, to arī darīšu.».
