Jau labu laiku arī Latvijas televīzijās pēc labākajiem Rietumu standartiem ir ieviests brīvāks rīta ziņu formāts: diktori vairs nesēž ar iebalzamētām sejām un nelasa vēstis pārnopietnās balsīs, bet uzvedas atraisīti, joko un visādi cenšas uz to brīdi vēl, iespējams, samiegojušos skatītājus uzdabūt uz labāka garastāvokļa nots. Arī LTV ar Rīta Panorāmu.
Labākas dienas sākšanai
Latvijas Televīzijas (LTV) rīta ziņu raidījums Rīta Panorāma pēdējā laikā aizvien pārliecinošāk iemanto skatītāju atzinību (kompetentas laika ziņas, izsmeļošas sporta aktualitātes utt.), kam galvenais priekšnoteikums, protams, ir efektīgi vadītāji. Kopā ar bezkompleksaino un uz visiem jautājumiem atbildēt spējīgo Dāvi Valdnieku labāku rīta panorāmu piemigušajiem un uz darbu lēnām posties sākušajiem jau otro gadu cenšas uzburt arī smaidīgā un dzīvespriecīgā baušķeniece Linda Krūmiņa. «Rīta raidījumu formāts visā pasaulē ir mazliet brīvāks, un arī mūsu uzstādījums ir tāds, ka jāsniedz nepieciešamā informācija, bet jādod cilvēkam arī labs noskaņojums labākas dienas sākšanai,» norāda Linda. Raidījums iet gaisā pulksten 6.30, protams, līdz tam vēl nepieciešama sagatavošanās, tāpēc katrs pats var iedomāties, cikos nākas celties, lai nokļūtu ēterā možā skatā. «Katra darba diena sākas bez desmit četros,» smaida Linda. «Es gan ziņas taisu vēl iepriekšējā dienā, taču no rīta vienalga ir aģentūrās jāpaskatās, vai nav ienācies kaut kas jauns. Jā, ziņas gatavojam paši, ja konkrēti - es, protams, konsultējoties ar raidījuma producenti [Iju Circeni]. Intervijas ar raidījuma viesiem gan gatavo mans kolēģis Dāvis, mums tā ir sadalīts. Taču, protams, tas vienalga ir kolektīvs darbs, jo mēs abi lasām visus materiālus, tāpēc arī jāpārzina abi lauciņi. Cik daudz laika tam vajadzīgs? Nu, kādas dažas stundas prasa gan - atkarībā no tā, kādi ir viesi un cik daudz ziņu nepieciešams sagatavot.»
Jāpārzina daudz tēmu
Šādu rīta raidījumu specifika ir arī tāda, ka nepieciešams pārzināt ārkārtīgi plašu tēmu spektru: varbūt uz interviju nāks ministrs, bet varbūt metālisti no grupas Sanctimony. Starp citu, pēdējo gadījumā laikam bija viena no nedaudzajām reizēm, kad vadītāji ar stiliem un žanriem spēcīgi putrojās. «Ir jāseko daudz kam līdzi, jālasa mediji. Ir jāsaprot laukums. Protams, laukums ir ļoti plašs, un grupas Sanctimony gadījumā mēs tiešām nevarējām lepoties ar plašām zināšanām par viņu iepriekšējo daiļradi, bet kaut kādu ieskatu viņu darbībā mēs, manuprāt, sniegt tomēr varējām,» joko panorāmiete. Starp citu, diezgan interesanta ir abu Rīta Panorāmas vadītāju saspēle - ļoti reti ir tā, ka viens otru pārtrauc vai uzbrauc ar tekstu virsū jau iesāktajam jautājumam. «To jau iepriekš sarunājam: ja Dāvis par konkrēto tēmu sagatavojies vairāk, tad viņš prasa papildu jautājumus, ja vairāk zinu es, tad - es. Turklāt mums ir mūsu slepenie žesti, kurus neviens neredz: ja es jūtu, ka man vēl kaut kas ir jājautā, Dāvim pamāju ar roku, lai viņš saprot, ka vēl nevajag runāt. Man ļoti patika, kā reiz kādā intervijā Dāvis bija teicis, ka no manas ieelpas jau saprot, ka runāšu es. Principā es arī no viņa sejas izteiksmes saprotu, kad viņš runās - tas gan!» aizkulisēm priekškaru paver Linda un salīdzina to kā niršana ar akvalangu, jo parasti to dara divatā. «Ēterā jebkuram var gadīties, ka pēkšņi aizmirst cilvēkam vārdu vai amatu, notiek tā saucamais blackout, tad palīgā nāk otrs vadītājs.»
Sveicina pat karaliene
Jau 9. klasē Linda nolēmusi, ka grib būt žurnāliste, un uz šo mērķi apzināti virzījusies - labi rakstījies, turklāt bijusi vēlme runāt par lietām, par kurām citiem to darīt nav bijusi vēlēšanās. «Jā, taisnība, devītajā klasē tā daudziem ir, bet man tas joprojām kaut kā reizēm nepāriet!» smejas Linda. Vidusskolas laikos strādājusi mazā savas dzimtās Bauskas avīzītē (tas bija 1997. gadā). «Vienā brīdī sāka likties, ka strādāt avīzē ir interesantāk nekā iet uz skolu, kas rezultējās ar to, ka atzīmes nebija diez cik spīdošas, taču skolu es tomēr pabeidzu. Paldies skolotājiem, kas to visu piecieta! Nākamais solis bija doties studēt žurnālistiku - aizgāju uz stradiņiem. Paralēli sāku strādāt toreizējā Lauku Avīzē - tur bija speciāls jauniešu pielikums. Man paveicās ar ļoti labiem redaktoriem, kuri ar pildspalvu laboja visus manus rakstus: skolas laikā jau liekas, ka mēs visu esam apguvuši, un tikai pēc tam saproti, ka patiesībā rakstīt vēl nemaz neproti. Pēc tam izaugu līdz ziņu nodaļai, kurā kā galvenā tēma iedalīta Valsts prezidenta kanceleja.» Šādai ievirzei par labu kalpojušas labās angļu valodas zināšanas, un ar šo darba pieredzi saistās kāds interesants atgadījums - Linda ir viena no nedaudzajām, bet varbūt pat vienīgā, kuru personīgi sveicinājusi pati Zviedrijas karaliene. «Vairai VīķeiFreibergai tika gatavota vizīte uz Zviedriju, un mums, četriem žurnālistiem no dažādiem medijiem, tika piedāvāts braukt uz Zviedriju un intervēt karaļpāri. Kādai meitenei uznāca mandrāža, un viņa pēkšņi [intervijas laikā] vairs nevarēja parunāt angliski. Mēs četri sēžam, es jūtu, ka viņai krīt ciet un viņa vairs nevar parunāt - sāku tulkot, palīdzēt. Intervija noritēja veiksmīgi. Pēc divām nedēļām bija jau pieminētā vizīte: Modernās mākslas muzejs, ļoti daudz cilvēku, zviedru delegācija, mūsu delegācija utt. Esmu diezgan gara meitene, tā ka mani pūlī vieglāk pamanīt, turklāt man laikam bija arī kurpes uz augstiem papēžiem. Zviedrijas karaliene bija kaut kur tālu priekšā, viņa pagriežas, ierauga mani un - o, sveicina! Es arī pamāju ar galvu, bet tad skatos, ka viņa nāk cauri visam pūlim, tas pašķiras, viņa nāk tieši pie manis un dod roku - cik jauki tevi redzēt, kā klājas?! Protams, ka es biju pilnīgā sajūsmā!» smejas žurnāliste.
No grūtībām nebaidās
Lindas Krūmiņas darba pieredze bijusi itin plaša: žurnāls Ieva, uz paīsu brīdī arī LNT raidījumā Tautas balss, mārketinga jomā un citur, pat redaktore žurnālā Playboy. «Es biju ļoti noilgojusies pēc rakstīšanas, tāpēc piekritu Playboy piedāvājumam. Parasti visi apstākļi kaut kā vienkārši saliekas. Kad tev kaut ko piedāvā, nesaki uzreiz nē, bet padomā - varbūt tas nāk par labu?! Man vismaz līdz šim viss ir salicies ļoti pareizi,» potenciālos karjeras veidotājus pamāca Linda. Lai tiktu Rīta Panorāmā, viņa LTV piedalījusies konkursā uz raidījuma vadītājas vietu. «Es gāju uz kādām trīs pro
vēm - pirms tam nebiju nekur speciāli mācījusies runāt vai arī bijusi aktiermeistarības kursos. Vienkārši darīju visu pēc labākās sirdsapziņas, un - laikam jau sanāca!» Pēc tam gan pabūts runas kursos pie aktrises Zanes Daudziņas, kā arī pie Ināras Sluckas aktiermeistarības kursos, lai pēc tam justos daudzmaz brīvi kadrā. «Protams, pēc tam es paskatos ierakstu un domāju - ārprāts, nu kāpēc ar pildspalvu šādi te daru?! Bet tas ir zemapziņas līmenī, tajā brīdī to nemaz nefiksē.» Starp citu, darba gaitu iesākumā viņa braukāja no Bauskas, jo dēls vēl gājis pamatskolā. «Man likās, ka ir forši, ja pabeidz mācības tajā pamatskolā, kurā mācības ir sāktas - zināmi skolotāji, draugi utt. Arī pati esmu pabeigusi Bauskas pamatskolu, visi skolotāji ir mīļi un pazīstami. Dēls gribēja mācīties Teikas vidusskolā, kur ir sabiedrisko attiecību programma, pārcēlāmies tuvāk skolai. No Bauskas līdz darbam 60 kilometri? Ja kaut ko ļoti, ļoti vēlies, tad to var izdarīt,» apņēmīgi nosaka Linda.
