«Man patīk, ka esmu piedzimusi Sieviešu dienā, bet kādreiz, kad vēl mācījos skolā, man tas nepatika, jo šajā dienā konditorejās nekad nevarēja dabūt tortes. Atceros, kā pirku biskvīta rituļus, mēģināju pati kaut ko taisīt, bet putukrējums bieži vien sagāja sviestā. Jā, tādas skarbas atmiņas man ir par 8. martu, un varbūt tāpēc tortes vairs nekad netaisu,» smaidot saka Radio Skonto žurnāliste Elita Marga.
«Lai paliek kaut kas neaizsniedzams,» viņa nosaka, atzīstot, ka torte, ko pagatavojis kāds cits, viņai vienmēr ir īpašs pārsteigums. Tāpēc arī šodien, savā dzimšanas dienā, Elita torti neceps, bet savus kolēģus radio pārsteigs ar pašas sagatavotu cienastu – pēc savas īpašas receptes grauzdētiem riekstiem, kuri esot pilni ar gaišu un pozitīvu enerģiju, ar vistas filejas gabaliņiem ķīniešu gaumē, ar parmezānu un marinētiem gurķīšiem. «Parasti cepu mazas kotletītes, bet tādas izcepu jau uz 29. februāri, kad darbā ar kolēģēm bijām sarūpējušas pārsteigumu mūsu brīnišķīgajiem vīriešiem,» stāsta šodienas jubilāre. Viņa saka: kolektīvā visi cits citu jau labi pazīst un apmēram nojauš, kāds cienasts svētku reizē tiks sarūpēts. «Piemēram, Valdis Melderis pagājušogad bija atnesis zefīrus – kā nācām iekšā pa durvīm, priekšā bija milzīgs, skaists zefīru kalns. Kārlis Malkavs parasti nes visādas gardas šokolādes konfektes. Un ir meitenes, kuras mums cep fantastiskas lauku tortes. Katram ir sava specialitāte – es neesmu kūku cepēja, man labāk padodas stiprāki ēdieni.»
Elita stāsta, ka viņai ir draugi, kuri, viņu sveicot Sieviešu dienā, pat nezina, ka viņai ir arī dzimšanas diena. Un viņa arī to necenšas uzsvērt. «Manis pēc dzimšanas un vārda dienas varētu arī nebūt. Jā, es svinu, bet tikai tāpēc, ka cilvēki tā dara, tāpēc, ka mums tā ir iemācīts. Bet vairāk par visu man patīk negaidītie pārsteigumi, kas nav saistīti ar kaut kādiem konkrētiem datumiem. Manuprāt, puķe, kas uzdāvināta tāpat vien, dod vairāk prieka un ir simtreiz vērtīgāka par to, kuru tu savos svētkos gaidi, jo tā tev it kā pienākas. Tas mazina to īpašo izjūtu. Tāpēc būtu labi, ja cilvēkiem nebūtu ne dzimšanas, ne vārda dienu un mēs cits citu pārsteigtu, vadoties pēc izjūtām. Bet tā svinēšana laikam izdomāta tāpēc, lai kāds nepaliktu bešā,» viņa pasmaida un atklāj: jau kopš skolas gadiem viņai ir trauma no sarkanām tulpēm, kas izplaukst tā, ka ziedlapiņas izgāžas uz visām pusēm. Tolaik dāvināja tikai tādas, jo tajā laikā jau citu ziedu nebiju.
Elita stāsta: bieži vien, sēžot pie liela saklāta svētku galda, viņa domājusi, kāpēc nevar paēst visam gadam uz priekšu. Tāpēc, ka katru dienu vajag pa drusciņai. «Tāpat arī prieku un pārsteigumu vajag katru dienu pa drusciņai,» uzskata šodienas gaviļniece. Un savā dzimšanas dienā viņa gan sev, gan mums visiem novēl, lai katra diena ir skaista, lai katru dienu ir pa drusciņai vairāk labo domu, lai cilvēki līdzās katru dienu ir priecīgi un laimīgi, lai katru dienu ir ļoti laba sajūta un daudz labas enerģijas.
«Katru dienu radio ēterā saku cilvēkiem, lai mums visiem diena ir ļoti laba, neatkarīgi ne no kā. Jo – ko mums dod, ka visi labumi ir vienā dienā?! Lai katru dienu ir iemesls priecāties par to, ka mēs esam un ka esam cits citam!».
